Ukrainas kara bēgļu plūsma uz Latviju ilgtermiņā ir mērena, taču samazinās, tā liecina Iekšlietu ministrijas rīcībā esošie dati.
Autora ziņas
Ir jāveicina sabiedrības izpratne par kodolenerģiju un tās sniegtajām iespējām, jo Latvijā ir atmiņas par kodolkatastrofu Čornobiļā, bet toreizējās tehnoloģijas nevar salīdzināt ar tām, kas tiek izmantotas mūsdienās, starptautiskajā konferencē "Kodolenerģija Latvijai" norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība). Konferencē Rīgas Tehniskajā universitātē trešdien, 15. maijā, vairāki pasaules līmeņa enerģētikas un kodolenerģijas eksperti no Latvijas un ārvalstīm diskutēja par to, vai Latvijai ir iespējams ceļš uz kodolenerģiju.
Lai ikviens iedzīvotājs zinātu, kā jārīkojas dažādās neparedzētās situācijās un mainītu sabiedrības izpratni par krīzes situācijām, Aizsardzības ministrija (AM) sāk informatīvo kampaņu "Bruņojies ar zināšanām". Tās laikā būs gan informatīvi pasākumi, gan arī interneta vidē ikvienam ērti atrodama būs rokasgrāmata par rīcību kara gadījumā.
Jau vairākas dienas darbojas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) uzlabots konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams atbalsts dažādu atkarību problēmu risināšanā. Pats tālrunis darbojas jau astoņus gadus, sākotnēji tas bija paredzēts cilvēkiem, kas vēlas atmest smēķēšanu, nu atkarību skaits, par kurām var zvanīt, ir paplašināts. Mērķis ir nodrošināt anonīmu psiholoģisku palīdzību, motivēt un atbalstīt iedzīvotājus savu vai līdzcilvēku paradumu maiņā, kā arī sniegt informāciju par pieejamajiem resursiem un pakalpojumiem atkarības ārstēšanā.
Līdz 2024. gada 1. janvārim visām pašvaldībām savā civilās aizsardzības plānā bija jāiekļauj sadaļa par darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā, tomēr četras pašvaldības to joprojām nav izdarījušas. Otrdien Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē deputāti kopā ar valsts drošības dienestiem un ministriju pārstāvjiem diskutēja, vai ir nepieciešamas papildu pielaides, lai pašvaldības varētu pilnībā izstrādāt Civilās aizsardzības plānus un ar tiem saistītos dokumentus.
Latvijā no 3. maija ir noteikts meža ugunsnedrošais periods. Tā laikā iedzīvotājiem un mežu īpašniekiem ir vairāki aizliegumi un ierobežojumi, par noteikumu neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību. Kādi noteikumi ir jāievēro meža ugunsnedrošajā laikposmā? Cik daudz ugunsgrēku Latvijas mežos ir bijuši šogad un pērn? Un ko par šo laika periodu domā dabas aizstāvji?
Līdz pat 18. augustam Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē skatāma Latvijas Nacionālā kultūras centra un Brīvdabas muzeja rīkotā tautas lietišķās mākslas izstāde "Dzintargaisma". Tas ir stāsts par Latvijas skaisto pusdārgakmeni – dzintaru. Ekspozīcija sastāv no daudzām rotām, kas veido pārskatu par dzintaru no tā vēstures līdz pat mūsdienām.
Krīzes situācijā ļoti svarīga ir informēta sabiedrība, tādēļ Aizsardzības ministrija ir apņēmusies veicināt sabiedrības iesaisti un izglītošanu. Pirmais solis ir, sadarbojoties ar citām Latvijas drošības iestādēm, uzlabota rokasgrāmata par rīcību krīzes situācijā – pirmajās 72 stundās, ņemot vērā Ukrainas pieredzi. Rokasgrāmata pagaidām apskatāma internetā lapā sargs.lv, taču drīzumā būs pieejama arī drukātā veidā.
No pirmdienas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā iecelts un sava amata pienākumus sāk pildīt līdzšinējais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Aivars Puriņš. Valdība viņu amatā apstiprināja aprīļa vidū.
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviesēja Latvijā – uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) – valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris atkāpies no amata, informēja uzņēmumā. No amata atkāpies arī valdes loceklis Arnis Staltmanis, tādēļ Satiksmes ministrija (SM) sasaukusi EDzL dalībnieku ārkārtas sapulci nākamnedēļ, 2. maijā. Uz valdes priekšsēdētāja amatu rīkos konkursu.
Joprojām ir tādi uzņēmumi, kas importē preces no Baltkrievijas un Krievijas, bet vienlaikus arī piedalās publiskajos iepirkumos Latvijā. Vai ir veids, kā to nepieļaut? Risinājumu tam meklē biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna", kas izstrādājusi jaunu digitālo rīku. Tā prototipu "Delna" prezentēja, tomēr publiski pats rīks nav pieejams.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav saņēmuši ziņas no informācijas tehnoloģiju uzņēmuma SIA "SOAAR" vai tā vadītāja par to, ka tas no bijušā partijas "Vienotība" ģenerālsekretāra Arta Kampara 2014. gadā, iespējams, saņēma mudinājumu par 12. Saeimas vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu.
"Es nevēlos kādam pierādīt, ka es neesmu rozā zilonis," komentējot apsūdzības partijas "Vienotības" un savā virzienā par iespējamu mudinājumu informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumam "SOAAR" ietekmēt 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātus, Latvijas Radio sacīja toreizējais partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars.
Arī tiem dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar "ārvalstnieku likumu" un uz kuriem līdz šim prasība zināt latviešu valodu neattiecās, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude, trešdien, 24.aprīlī, vienojās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, pirmajā lasījumā atbalstot izmaiņas Imigrācijas likumā.
Saeimas Juridiskajā komisijā neatbalsta ieceri, ka partijas nelikumīgas finansēšanas gadījumā kriminālatbildība jānosaka jau pie krietni mazākām summām, nekā šobrīd likumā noteikts. Izmaiņas Krimināllikumā piedāvāja Tieslietu ministrija (TM), un tās otrdien, 23. aprīlī, bija nonākušas līdz vērtēšanai Saeimas komisijā. Kā TM pamato vajadzību slieksni mazināt, un kāpēc tam nebija atbalsta?
Skolās no 2026./.2027. mācību gada sāks pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā, to paredz otrdien, 23. aprīlī, valdībā akceptētās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos "Par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem". Skolām noteikts pienākums krievu valodu pakāpeniski aizstāt ar vienu no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām.
Ukrainas vai kara bēgļu atbalstam ziedojuši 38,7% Latvijas iedzīvotāju, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" pēc aģentūras LETA pasūtījuma veiktās aptaujas dati. Tas ir nedaudz mazāk kā iepriekšējos divos gados – pērn šādu atbildi sniedza 41,9%, bet 2022. gadā – 39,2%. Samazinājušās arī ziedojumu summas, taču ziedotāju skaits ir stabils, norāda "Ziedot.lv".
Veterinārijā visā Eiropā trūkst ārstu, – tā liecina Eiropas Veterinārārstu federācijas jaunākais ziņojums. Lai gan detalizētu datu par veterināriju Eiropā nav, federācijas apkopotā informācija no dalībvalstīm rāda, ka gandrīz visās valstīs darbaspēka trūkums kļūst arvien satraucošāks, jo īpaši kritiskajās jomās, piemēram, lauku un mazapdzīvotu vietu, mājlopu un valsts veterinārijas praksēs.
Ar plānoto finansējumu turpmākajos gados nebūs iespējams panākt uzlabojumus valsts autoceļu tīklā, ceļu nozares konferencē pauda VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Galvenais nākamo gadu mērķis būs saglabāt pēdējos četros piecos gados sasniegto līmeni, atjaunojot ceļu segumu.
Saeimas deputāti turpina vērtēt iniciatīvu ļaut skolēniem sliktas atzīmes labot vairāk nekā tikai vienu reizi. Iniciatīvu platformā "manabalss.lv" pieteikusi kāda skolniece, kuru satrauc plānotā vērtēšanas noteikumu maiņa, kas paredz ļaut skolēniem katrā priekšmetā labot tikai vienu atzīmi.
Cietušie neklusē – arvien vairāk Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenšu ir vērsušās pie Studējošo pašpārvaldes ar iesniegumiem, kuri parakstīti ne-anonīmi. Turklāt iesniegumos esot minēti to mācībspēku vārdi, kas šonedēļ jau izskanējuši publiski un vēl arī citi. Vienā gadījumā rektors Guntars Prānis kopā ar studenti nekavējoties devies uz Valsts policiju.
Vai skolās ir vieta viedierīcēm? Saeimas atbildīgajā komisijā trešdien, 13. martā, skatīta portāla "ManaBalss.lv" iniciatīva, lai aizliegtu personīgās viedierīces sākumskolā un pamatskolā. Iniciatīvas autors cer, ka tā izdotos uzlabot skolēnu sekmes un spēju koncentrēties mācībām, kas it sevišķi svarīgi ir jaunāko klašu bērniem.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektors Guntars Prānis neplāno atkāpties no amata. Par šo lēmumu viņš paziņoja otrdien, 12. martā, pēc tam, kad neuzticību viņam izteica akadēmijas padome saistībā ar iespējamiem pasniedzēju uzmākšanās gadījumiem, par ko ziņoja LTV raidījums "Kultūršoks", publicējot septiņu akadēmijas studenšu liecības. Valsts policijā informēja, ka Mūzikas akadēmijas sakarā pārbaudi pašlaik veicot Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde.