Ārpus ētera
Eiropas futbola čempionāta ēnā, bet tomēr – nākamās divas nedēļas notiks pats senākais un slavenākais tenisa turnīrs pasaulē – Vimbldona. Ar divu mūsu dāmu tenisistu piedalīšanos pieaugušo turnīrā, ar globālu interesi visā pasaulē. Spēles 18 zāles seguma laukumos, ar skatītājiem klātienē, turklāt mazākiem ierobežojumiem nekā šogad bija ”Australian Open” un ”French Open”.
ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) šonedēļ ziņoja, ka 2020. gadā vairāk nekā 82 miljoni cilvēku ir devušies bēgļu gaitās, bēgot no kara, vardarbības, vajāšanas un cilvēktiesību pārkāpumiem. Tik liels bēgļu skaits ir jauns rekords, bet ANO brīdina, ka pārvietoto personu skaits var pārsniegt arī 100 miljonu robežu.
Kā vērtēt Džo Baidena un Vladimira Putina pirmās sarunas? Manuprāt, šo tikšanos varētu raksturot ar veco labo latviešu teicienu – liela brēka, maza vilna. Proti, par šīs tikšanās nozīmīgumu un simbolismu tika runāts ārkārtīgi daudz, taču rezultāti ir tādi, kādus patiesībā daudzi arī prognozēja. Proti, īpaši nekādi!
“Drosme, drosme ir mūsu degviela!” podkāsta izskaņā skaļi saka aktrise un režisore Rēzija Kalniņa, bet saruna ir teju par visu pēc kārtas, gan par sevis apzināšanos kā brendu “Rēzija Kalniņa”, par spēju būt dažādai – gan vadīt un veidot mūzikas un drāmas telpu “Oratorio”, gan būt režisorei, par to, ko viņai nozīmē sadarbība kā aktrisei ar režisoru Viesturu Kairišu Dailes teātrī, par to, ko vēlētos mainīt Mārupē kā pašvaldības deputāte, par to cik svarīgi ir sabiedrību saliedēt lūgšanā, nevis šķelt ar sertifikātu (Covid-19 sertifikāti — aut.) pieprasījumu un par to, kas gaidāms nākotnē un pie kā Rēzija strādā šobrīd, klausieties jaunākajā raidierakstā!
Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Dāvids Ernštreits uz sarunu aicinājis Latvijas U18 un U20 hokeja izlases galvenos trenerus Oļegu Sorokinu un Kārli Zirni. Kopīgi ieskicē, kāda varētu izskatīties Latvijas izlase pēc 5 gadiem, kādas šobrīd ir aktuālās problēmas hokejā un kas liedz jaunajiem hokejistiem spert nākamo soli karjeras izaugsmē.
Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Matīss Timofejevs uz sarunu aicinājis Latvijas futbola virslīgas komunikācijas speciālistu Pauļu Jaķeli un TV6 futbola komentētāju Ilvaru Koscinkeviču. Eiropas čempionāta finālturnīrs jeb "Euro 2020" sākas 11. jūnijā, bet Latvijas izlase pirms tam aizvadīs pārbaudes spēli pret Vāciju.
Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) konkursa process Latvijā beidzot liekas aizraujošs (atšķirībā no konkursa 2014. gadam, kur mazpilsētām sacensties ar Rīgu kā urbānu centru dažu labu valstu izmērā bija pat negodīgi par spīti tam, ka Rīgas pieteikums varēja būt daudz spilgtāks). Šogad pilsētas ir ar līdzīgu lieluma vai jaudas proporciju, un titula ieguvējs varētu palīdzēt saprast, vai pēcekonomiskās krīzes “downshift” jeb atgriešanās pie mazpilsētām Latvijā tiešām ir sevi pierādījusi ne vien ekonomiski vai trendos, bet arī ilgtspējīgos kultūras un sociālajos rakursos. Tāpat teju katrā no pilsētu programmām ir iesaistīti Latvijas kultūrā un radošajās industrijās spēcīgi ierakstījušies cilvēki, arī tas dod ticību interesantiem rezultātiem.
Jūnija pirmajā Kultūrdevas raidierakstā Kristīne Komarovska sarunājas ar kontemplācijas skolotāju, integrālās izglītības institūta direktoru un vairāku dažādās valodās izdotu grāmatu autoru Juri Rubeni, kurš nesen klajā laidis savu jaunāko grāmatu “Starp divām bezgalībām” un pats to raksturo kā, iespējams, savu personiskāko grāmatu, kas tapusi ilgu garīgo meklējumu un atradumu ceļā. Saruna par kultūras un mākslas lomu cilvēka dzīvē un pieredzi, ko tā sniedz cilvēkam un viņa dvēselei, kā arī par to, kā būt atvērtam un ļauties pārmaiņām savā garīgajā izaugsmē, piekopjot prakses, kas veicina cilvēka izaugsmi.
Lai arī pērnā gada beigās visiem Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) kandidātiem vēl bija vērojamas līdzīgas sekmes, Cēsis jau kopš sākuma vienmēr bijušas nedaudz priekšā (piemēram, regulāri publiski skaidrojot savu pozīciju, izaicinājumus, mērķus, ko plāno risināt EKG ietvaros). Varbūt tas saistīts ar to, ka pilsētai jau ir pieredze kandidējot vai tas, ka vietvara jau pirms 2 gadiem konceptuāli atbalstīja Cēsu dalību konkursā.
Daugavpils ir, iespējams, visatbilstošākā pilsēta Marseļas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2013. gada scenārijam – uzvarēt nevis ar to, ka viss ir foršs un pūkains, bet gan ar to, kā tituls seko izaicinājumiem un paškritikai, cerams, to apzināšanai un stratēģijas sagatavošanai risinājumiem. Šādā kontekstā triumfs Daugavpilij būtu visnepieciešamākais starp Latvijas kandidātēm, jo darba pie pašattīrīšanās un potenciālu izmantošanas pilsētai ir ļoti daudz.
Gada sākumā tapa zināms, ka arī Jelgava vēlas kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tam sekoja pauze, tad pilsētas mājaslapā tika minēts: “Pašvaldības iestādei "Kultūra" jāsagatavo un jāiesniedz pieteikums apstiprināšanai Jelgavas pilsētas domei līdz 2021. gada 30. aprīlim.” Personīgi zinu, ka pie pieteikuma strādā dzejniece un kultūras pasākumu producente Madara Gruntmane-Dujana, kas ir laba ziņa; diemžēl publiski tas nav izskanējis, nesaprotu, kāpēc gan nelepoties.
Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa ietvaros vērojams, ka Jūrmala ir viena no pilsētām, kas vēlas mācīties gan no savām, gan citu kļūdām un padarīt vidi dzīvojamāku. Pats esmu bijis aicināts piedalīties un novērot pieteikuma veidošanas procesu, tāpēc varu apstiprināt, ka jau 2020. gada izskaņā Jūrmala daudz strādāja ar fokusgrupu intervēšanu, darbnīcu izpildi un lekcijām par iespējamajiem virzieniem pieteikuma sagatavošanā.
Lai arī iesākums bija pārsteidzoši un pat satraucoši kluss, Kuldīga pavasarī beidzot iezīmēja pirmos, bet ļoti spēcīgos vaibstus savā Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumā. Vispirms pilsēta gada sākumā sevi spēcīgi pieteica UNESCO mantojumam. Pēc tam noskaidroju, ka pie Kuldīgas piedāvājuma pieslēdzies daudziem zināmais pilsētvides, kultūrplānošanas un kopienu eksperts Jonas Buhels (Jonas Büchel). Tad tika izziņots, ka Kuldīgas novada partneri kandidējot būs Alsungas, Skrundas, Saldus, Ventspils un Aizputes novadi.
Pēc ļoti ilga un bezcerīga klusuma Ogre marta beigās pašvaldības domes ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu izsludināt konkursu “Ogres novada pašvaldības vizuālās identitātes un saukļa izstrāde projekta “EKG 2027” pieteikumam”. Rezultāti tika paziņoti nesen, trīs nedēļas pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma termiņa, un par labāko starp 22 variantiem tika atzīts mākslinieka Jāņa Rožkalna piedāvājums – “Gaismas pilsēta”. Logotips ilustrē “šobrīd tik aktuālo viedierīču “ieslēgšanas pogu”, bet tajā pašā laikā ir kā saule, simbolizējot gaismu, gaišas domas un labus darbus”.
Liepāja varētu būt pretarguments manai kritikai par nepietiekamo Eiropas kultūras galvaspilsētu komunikāciju tikai pašvaldības kanālos. Kā labo piemēru vispārējā saziņā var minēt portālu Liepājniekiem.lv, kas aprīlī ar 165 000 skatījumiem bija vienīgā reģionālā lapa, kas nonāca Latvijas skatītāko portālu Top 20.
Divas nedēļas pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma termiņa beigām man bija tas gods vadīt Valmieras Līdzdalības forumu (kas atkal ir nepiedodami vēlu, lai gan izrādījās jaudīgs pasākums). Forumā izskanēja daudz atziņu par to, kas uzliek Valmieru uz pilsētas kartes – globāli atpazīstama industriālā ražošana, sporta zvaigznes, pilsēta pasaulē izskanējusi kā labais piemērs “micro city” jeb mazajām lielpilsētām.
Andris Auziņš Latvijas Televīzijas ''Sporta studijas'' podkāstā uz sarunu aicinājis divus Latvijas handbola izlases spēlētājus Māri Veršakovu un Artūru Kuģi. 2020. gadā Latvijas hanbola izlase pirmo reizi spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā, bet nākamā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā izcīnīja tikai vienu panākumu.
Jau svētdien Parīzē sāksies gada otrais ”Grand Slam” turnīrs tenisā “French Open”, kas ilgs līdz pat 13. jūnijam. Mums vismaz pats sākums šoreiz paliek pasaules hokeja čempionāta ēnā, taču globāli pasaulē Francijas atklātais čempionāts tomēr ir ar lielāku auditoriju un interesi nekā hokejā. Latviju šoreiz pieaugušo turnīrā pārstāvēs abas mūsu labākās dāmu tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova – Ernestam Gulbim atkal neizdevās pārvarēt kvalifikāciju vīriešiem.
No neskaitāmām laba virsraksta izveidošanas iespējām kāds no portāla la.lv darbiniekiem iepriekšējās brīvdienās izvēlējās publicēt maldinošu, emocionāli satraucošu, mediju darbu un valsts institūcijas centienus diskreditējošu variantu. Saņemot SPKC informāciju, kuras mērķis bija mazināt melu izplatību, portāla la.lv darbinieks pārvērta to dezinformācijā, jo radīja šo: “SPKC nāk klajā ar paziņojumu par ziņu, ka pēc vakcīnas saņemšanas esot miris jauns vīrietis”.