Aiz katra cipara ir cilvēka liktenis
Laikā, kad lielākā daļa Rietumu pasaules iedzīvotāju Covid-19 pandēmijas laiku ir pavadījusi vai nu mājsēdē, vai arī pamatīgi ierobežojot savu pārvietošanos, citur pasaulē dzīve ritējusi savu gaitu. Turpinās bruņotie konflikti un krīzes, cilvēki ir spiesti doties bēgļu gaitās.
Kā paziņojis ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi, pagājušajā gadā pārvietoto personu skaits ir palielinājies par vairāk nekā trijiem miljoniem, sasniedzot 82,4 miljonus. Salīdzinot ar 2011. gadu, šis skaitlis ir vairāk nekā divkāršojies. ANO secina, ka tas ir tikai laika jautājums, kad pārvietoto personu skaits pārsniegs 100 miljonu robežu.
“Aiz katra skaitļa ir reāls cilvēks, kurš bijis spiests pamest savas mājas. Viņi ir pelnījuši mūsu uzmanību un atbalstu ne tikai humānās palīdzības veidā, bet arī mēģinot rast risinājumu viņu situācijai,” uzsver Grandi.
Vairāk nekā 40% bēgļu ir nepilngadīgie
Bēgļu un patvēruma meklētāju skaits pasaulē kopš 2019. gada ir palicis diezgan nemainīgs, bet valstu iekšienē pārvietoto personu skaits ir pieaudzis par vairāk nekā miljonu, sasniedzot 48 miljonus.
Pēc komisāra vārdiem, šī tendence joprojām turpinās un, visticamāk, šī gada pirmajos sešos mēnešos šis skaitlis ir pieaudzis vēl vairāk.
Turklāt īpaši satraucošs ir fakts, ka nedaudz vairāk kā 40% no pārvietotajām personām ir bērni vecumā līdz 18 gadiem.
Saskaņā ar ANO bēgļu aģentūras datiem aptuveni 70% no visiem bēgļiem, kas devušies uz ārzemēm, nāk tikai no piecām valstīm – Sīrijas, kurā joprojām turpinās karadarbība, Venecuēlas, kur arvien vairāk padziļinās gan politiskā, gan ekonomiskā krīze, kā arī Dienvidsudānas, Afganistānas un Mjanmas, kas februāra sākumā piedzīvoja militāro apvērsumu.
Bēgļi ir pelnījuši cieņpilnu attieksmi
ANO komisārs norāda, ka pārvietoto personu skaita palielināšanos veicina arī jaunu konfliktu uzplaiksnījums, piemēram, Mozambikas ziemeļu daļā Rietumāfrikas Sahelas reģionā un Etiopijas Tigrajas reģionā, klāt pieliekot arī jau gadiem ilgstošo konfliktu uzplaiksnījumus Afganistānā un Somālijā. Turklāt, Afganistāna tagad rada īpaši lielas bažas, jo septembrī valsti pametīs ASV un starptautisko sabiedroto spēku karaspēka vienības. Vēl pirms visu spēku izvešanas Afganistāna ir piedzīvojusi vardarbības uzliesmojumu.
Augstais bēgļu komisārs arī aicinājis pasaules lielvalstu līderus pārtraukt demonizēt cilvēkus, kuri ir spiesti pamest savas dzīvesvietas. Ar to noteikti domāts daudzviet pasaulē pieaugošais pret migrantiem vērstais populisma un nacionālisma vilnis.
Kā spilgtu piemēru šeit var minēt arī Amerikas Savienotās Valstis. Kā uzsver Grandi, paziņojumi, ka vienīgais veids, kā kontrolēt cilvēku plūsmu, ir uzcelt aizsargsienas, ir morāli nepieņemami, jo neatkarīgi no bēgšanas motīviem jebkurš cilvēks ir pelnījis cieņpilnu attieksmi.
Visvairāk uzņēmusi Turcija
Valstis, kas uzņēmušas visvairāk bēgļu, ir Turcija (3,7 miljoni), Kolumbija (1,7 miljoni, galvenokārt bēgļi no Venecuēlas), Pakistāna (1,4 miljoni), Uganda (1,4 miljoni) un Vācija (1,2 miljoni).
2020. gadā savās mājās varēja atgriezties 3,2 miljoni valsts iekšienē pārvietoto personu un 251 000 bēgļu no ārzemēm. Naturalizācijas procesu jaunajā mītnes vietā izgāja 33 800 bēgļu.
Vienlaikus ANO ziņojumā norādīts, ka neraugoties uz milzīgo pārvietoto personu skaitu, tikai 34 000 visvairāk cietušo bēgļu ir izmitināti trešajās valstīs, tas ir zemākais rādītājs 20 gadu laikā. Tieši tāpēc globālajiem līderiem būtu jānoliek malā savas atšķirības, jāizbeidz egoistiskā politika, tā vietā koncentrējot uzmanību uz veidiem, kā atrisināt konfliktus un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu.
