Pēc apvienošanās Rēzeknes novads teritorijas ziņā būs viens no lielākajiem. Tajā būs trīsdesmit dažādi pagasti. Vislielākā intriga apvienošanās laikā bija par Varakļānu novada pievienošanu. Viena daļa iedzīvotāju gribēja pievienoties Madonai, uzskatot to par spēcīgu centru, bet otra daļa – Rēzeknei, atjaunojot kultūrvēsturiskās robežas. Saeima lēma par labu kultūrvēsturei.       

“Man dalītas emocijas, gan jā, gan nē; man Madonā ir grāmatvede.  Pierastāks... nezinu. Kā būs, tā būs,” sprieda Varakļānu iedzīvotājs Ainārs.

“Mazās vietējās ieliņas ir izasfaltētas, es te dzīvoju piecus gadus. No Madonas. Kad sāku dzīvot, bija zemes celiņi. Neko sliktu nevaru teikt, atnācām tikām dārziņā, viss  kārtībā. Kā būs Rēzeknes novadā? Nav ne jausmas, mūs plēš uz pusēm,” atzina Varakļānu iedzīvotāja Sandra.

No visiem pagastiem visvairāk iedzīvotāju Rēzeknes novadā dzīvo Maltā. Darba dienas vidū pagasta galvenajā krustojumā ir kā uz dzīvākās autošosejas, kad ilgi jāgaida, lai pārietu ielu.

Viena no lietām, ar ko Maltā lepojas, ir mūzikas skola. Vidusskolā mācās aptuveni 500 bērnu.

Nikolajs, kurš Maltā dzīvo vairāk nekā 50 gadus, par iešanu uz vēlēšanām vēl padomāšot. Jautāts, kas vietvarai būtu jādara, lai cilvēkiem šeit labāk būtu dzīvot, viņš sprieda, ka “it kā viss kārtībā, nekā tāda krimināla te nav, strādāju pagaidu darbus”.

Bet Maltas iedzīvotāja Nadežda savukārt uzskata, ka pēdējos četros gados novadā “nekas nav mainījies, ne labāk, ne sliktāk”. 

Tikmēr Stirānos Sakstagala pagastā palikušas vien dažas mājas. Ciema centrā pie veikala satiktā Franča Trasuna muzeja ''Kolnasāta'' darbiniece stāsta, ka lielākā daļa no iedzīvotājiem izbraukuši.

“Nu, iedzīvotāju paliek mazāk, man arī dēls Anglijā. Darbs, algas citas,  veikali… Diemžēl tā,” stāstīja Sakstagala iedzīvotāja Sandra.

Rēzeknes pilsēta, kas ir atsevišķa pašvaldība, gribot vai negribot kalpos par magnētu lielajam Rēzeknes novadam. Daudzi iedzīvotāji, kas dzīvo novadā, strādā Rēzeknē, vai arī viņu bērni mācās Rēzeknes skolās un iet Rēzeknes bērnudārzos.

Pilsētas centrā satiktā Sandra arī ir deklarēta novadā, bet dzīvo pilsētā, un arī Agnese, kura ar ģimeni dzīvo novadā, bet bērni mācās pilsētā.     

“Novadā, man likās pa ziemu, ka varētu būt labāka ceļu sakārtošana. Nodrošināt, lai tiek uz darbu, kad bija sniegs, kas sagādāja problēmas,” atzina Sandra.

Kā jau lielai teritorijai, Rēzeknes novadam ir ievērojams ceļu tīkls. Vēl joprojām aptuveni 30 kilometri valsts nozīmes ceļu ir ar grants segumu. Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir lauksaimniecība un tūrisms.  Novadā ir daudz ezeru un citu dabas bagātību. Ar to saistās arī galvenie izaicinājumi. Viens no skandāliem bija par to, ka Rēzeknes novads par miljonu uzbūvēja atpūtas bāzi “Bāka” un pēc tam to lēti iznomāja politiskos skandālos ierautai firmai.

Par varu nākamajā Rēzeknes novada domē 5. jūnijā cīnīsies “Jaunās Vienotības”, “Kustības Par!” un Latgales partijas saraksts, Zaļo un Zemnieku savienība, “Latvijas attīstībai”, Nacionālā apvienība kopā ar  Reģionu apvienību, Jaunā konservatīvā partija un “Saskaņa”.