Ekonomika
Cerībā uz inovatīviem iepirkumiem uzņēmēji mudina Latviju iestāties CERN
Latvijas zinātnieki un uzņēmēji ar abām rokām ir par to, lai valsts iestātos Eiropas kodolpētījumu organizācijā CERN. To šonedēļ apliecināja uzņēmēju vizīte šajā pētniecības centrā Šveicē. CERN gada budžets ir tuvu miljardam eiro, un no tā gandrīz 700 miljonus tērē dažādiem iepirkumiem un pasūtījumiem, kuri tiek galvenokārt dalībvalstīm.
Sociālā uzņēmējdarbība - valdības un filantropu uzdevums. Intervija ar Niru Tsuku
Vai, risinot kādu sociālu problēmu, var nopelnīt naudu? Vai tas var būt bizness? Jā, var! Taču ienākumi var nebūt tūlītēji, tāpēc investoriem par šādām idejām ir mazāka interese. Tomēr sociālajai uzņēmējdarbībai labvēlīga vide valstī ir svarīga. Latvijā atspērienu tai šobrīd dod viens akselerators ''New Door''. Tā apmācību programmas ietvaros Rīgā viesojās Nirs Tsuks (Nir Tsuk). Viņš ir profesors gan Osakas universitātē Japānā, gan Londonas Karaliskajā koledžā Lielbritānijā. Iesaistījies dažādos globālos projektos, lai veicinātu izpratni par sociālo uzņēmējdarbību.  
Attīsta zīmolu un tūrisma maršrutu «Ražots Kurzemē»
Kurzemē liela interese par savu saražoto produktu labāku pārdošanu un daudzināšanu ir ne tikai nesen darbību sākušiem mājražotājiem un amatniekiem, bet arī tiem, kuriem jau lielāka pieredze. Biedrība "Darīsim paši!" šai mērķgrupai sākusi īstenot projektu, kurā tiks attīstīts vienots zīmols "Ražots Kurzemē" un izveidots šāds tūrisma maršruts.
Daugavpils uz dzelzceļa elektrifikāciju raugās ar lielām cerībām
Ministru kabinets decembra sākumā atbalstīja Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas finansējuma modeli. Paredzēts, ka tā īstenošanai tiks izmantoti Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi un valsts AS "Latvijas dzelzceļš" finansējums. Ievērojama summa – vairāk nekā 300 miljoni eiro – tiks investēta Latgales reģionā.
Atbalsta pasākumam pieteikušies vairāk nekā 13 000 nodokļu parādnieku
Līdzdalībai nodokļu atbalsta pasākumā, kura ietvaros nodokļu parādniekiem, kas atbilstoši noteiktam grafikam samaksās parādu, tiks dzēstas soda un nokavējuma naudas, pieteikušies aptuveni 13 000 parādnieku. Vairāk nekā puse no tiem ir fiziskās personas, tostarp cilvēki, kuru nodokļu parādi mērāmi vien dažos desmitos eiro. Savukārt lielākais atbalsta pasākumā pieteiktais nodokļu parāds sasniedz pat 14 miljonus eiro.
Daži veikalu tīkli atsakās no sprostos turētu vistu olām
Līdz ar dzīvnieku aizstāvju aicinājumu tirgotājiem atteikties no sprostos turētu vistu olu tirdzniecības vairāki veikalu tīkli Latvijā apņēmušies tās no plauktiem izņemt. Pieprasījums pēc trešās kategorijas olām gan joprojām ir ļoti liels, jo pircēji dod priekšroku lētākai cenai. Tas savukārt nemudina ražotājus mainīt darbības veidu un sākt brīvi turētu vistu olu ražošanu, kas, uzņēmumu skatījumā, lielos apjomos Latvijā nemaz nav iespējama.
Latvijā puse no riska kapitāla investīcijām – IT nozarē
Latvijā riska kapitāla investīcijas pieaug, bet, lai tās sasniegtu attīstīto ekonomiku līmeni, vēl tāls ceļš ejams. Gandrīz puse no visām investīcijām nonāk informācijas tehnoloģiju (IT) un datortehnoloģiju uzņēmumos, LTV “Rīta panorāmai” pastāstīja Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.
Liepājas osta audzē muskuļus graudu pārkraušanā
2017. gadā piedzīvots otrs lielākais pārkrauto kravu pieaugums Liepājas ostas vēsturē, turklāt pieaugums vērojams arī Karostā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pārkrauto kravu apjoms palielinājies par 16%. Vairāk pārkrauts gan cements, gan Liepājas topa produkts – graudi. Liepājas osta turpina nostiprināt savas pozīcijas tieši kā graudu osta. Ostas uzņēmumi uzlabo infrastruktūru un veido graudu noliktavas.
Latvija negrasās atteikties no reversā PVN darījumos ar sadzīves elektroniku
Eiropas Komisija (EK) nav saskaņojusi Latvijas prasīto reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanas kārtību sadzīves elektronikai. Šī norma Latvijā jau stājusies spēkā no 1.janvāra. Neraugoties uz Briseles iebildumiem, Finanšu ministrija (FM) to atcelt neplāno un sola EK pierādīt savu taisnību.
ES budžetu grib papildināt un cirpt; naudu var zaudēt lauki un struktūrfondi
Viens no šī gada lielākajiem strīdiem Eiropā būs par to, kāds izskatīsies Eiropas Savienības (ES) septiņgadu budžets 2021.-2027.gadam. Eiropas Komisija (EK) grib, lai tas būtu lielāks nekā šobrīd, bet dalībvalstis nav īpaša entuziasma pilnas to palielināt. Un to var saprast. Galvenā rūpe ir par to, kā vispār aizpildīt – pat ne palielināt - to budžeta robu, ko radīs Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības.  
Grāmatveži aktīvi interesējas par nodokļu reformas nestajām izmaiņām
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēdējos mēnešos pievērsis pastiprinātu uzmanību informēšanai par nodokļu reformas ietvaros pieņemto izmaiņu piemērošanu, par ko interesējas gan grāmatveži, gan uzņēmēji, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta vadība.
Valsts kontrole kritiski novērtē valsts budžeta plānošanas tradīcijas
Latvija valsts budžeta izstrādes procesā tikai daļēji ievērotas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādātās vadlīnijas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Klibo fiskālās disciplīnas ievērošana, pietrūkst ilgtermiņa domāšanas, ir liels politiskais spiediens palielināt budžeta izdevumus. Tie ir tikai daži Valsts kontroles no pārmetumiem.
Liepājā mājokļus tirgo aktīvāk, taču «burbuli» neprognozē
Latvijā dāsnāk izsniedz kredītus mājokļu iegādei un nekustamā īpašuma cenas lēnām turpina pieaugt. Tāpēc rodas jautājums, vai iedzīvotāji atkal nekāpj uz tiem pašiem grābekļiem, kas tika piedzīvoti pirms krīzes, un vai veidojas kāds jauns nekustamo īpašumu burbulis?
Rīga būtiski kavējas ar valsts dotāciju izlietojumu ielu sakārtošanai; šogad jāstrādā dubultā tempā
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien spriedīs, kā sadalīt gandrīz 11 miljonus eiro, ko valsts kā mērķdotāciju atvēlējusi galvaspilsētas ielām un ceļiem. Satiksmes departaments gan jau sagatavojis plānu, kuras ielas pārbūvēs, kur no jauna veidos veloceliņus vai uzliks luksoforus. Tomēr izrādās, ka Rīgai ar valsts naudas tērēšanu nemaz nevedas tik raiti, jo vairāk nekā septiņarpus miljoni eiro palikuši neizlietoti no iepriekšējā gada.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti