Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Gribu, lai sievietes no dzemdību iestādes iznāk apmierinātas un vēlas tur atgriezties – tādu virsuzdevumu es saredzu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) īstenotam vērienīgam starptautiskam pētījumam par sievietes un bērna aprūpi. Esmu šī projekta (IMAgiNE EURO*) vadītāja un tā mērķis ir izvērtēt un uzlabot mātes un bērna aprūpi. Pētījums jau no 2020. gada tiek veikts 22 Eiropas valstīs un apskata dažādus dzemdību aprūpes aspektus.
Programmēšanas skola "Datorium" un Rīgas pašvaldība aicina ikvienu meiteni vecumā no 14 līdz 19 gadiem spert pirmos soļus programmēšanas pasaulē un tiešsaistes kursā apgūt "Python" programmēšanas valodu. Kurss ir izstrādāts, lai palīdzētu meitenēm apgūt digitālās prasmes un programmēšanu #girlsonly vidē, informēja galvaspilsētas pašvaldībā.
Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes doktorante Agnese Spustaka pēta, kā materiālos sadalās mehāniskie spriegumi, izstrādājot metodi, ar kuru bezkontakta ceļā var noteikt, kur būs vājie punkti dažādās konstrukcijās. Latvijas Zinātņu akadēmija par šiem pētījumiem Agnesei piešķīrusi jauno zinātnieku balvu.
Mūsdienās dažādus gudros risinājumus var ieviest ne tikai savā privātmājā, bet arī dzīvoklī. Pat nelielā divistabu dzīvoklī iespējams ierīkot dažādas automatizācijas, sensorus un slēdžus, kas padara ikdienu ērtāku un interesantāku, "TikTok" tiešraidē ar LSM.lv stāstīja tehnoloģiju un dzīvesstila influenceris Edgars Freščenko jeb Edgars Fresh.
Varavīksni dažādos Latvijas reģionos sauc arī par varvīksni, dardedzi, dieva loku, dieva dugu, laumas jostu. Arī lietuviešiem ir "laumes josta", un līdzīgu apzīmējumu lieto arī Balkānos. Šādu datu ievietošanu ģeogrāfiskā kartē, apzinot dialektu un izlokšņu līdzības, sauc par ģeolingvistiku. Tieši ar šādiem pētījumiem dzīves garumā nodarbojas valodniece Anna Stafecka.
Pat ātrāk nekā 100 milisekundēs mēs spējam atpazīt un izšķirt otra cilvēka seju, un mūsu uztverē uzreiz rodas nākamais jautājums – vai šī seja mūs apdraud? Svešinieks ir draudzīgs vai ne – par to pirmo spriedumu mēs izdarām 50 milisekundēs jeb divdesmitajā daļā no sekundes. Protams, vēlāk var izrādīties, ka ātrais spriedums var būt nepareizs, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesors Ģirts Dimdiņš.
Latvijas zinātniekiem izdevies pirmo reizi pasaulē nodemonstrēt jauna tipa elektrības ieguves paņēmienu, kas ir piemērots tālās kosmosa misijās, kā arī uz zemes vietās, kur nav iespējams vai ir ļoti dārgi pievadīt elektrību. Par mūsu zinātnieku veikumu interesi jau ir izrādījusi Eiropas Kosmosa aģentūra.
Neskatoties uz samērā zemo finansējumu zinātnei salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā spilgtu pētnieku netrūkst, uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Šodien apbalvoti desmit labākie no pērn veiktajiem pētījumiem un pārstāvētas visdažādākās grupas – no humanitārās zinātnes līdz inženiertehniskajai sfērai.