Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Pašvaldības saziņai ar iedzīvotājiem sāk izmantot mobilās lietotnes
Vairākas Latvijas pašvaldības, tostarp Rēzeknes novads, pagaidām gan tikai testa režīmā saziņai ar iedzīvotājiem sākušas izmantot speciālu mobilo lietotni jeb aplikāciju Mobio.lv, kas ļauj ziņot par nebūšanām savā pagastā vai pilsētā, kā arī saņemt svarīgu informāciju telefonā. Līdzīgu interaktīvās komunikācijas veidu pirms vairākiem gadiem centās ieviest Jēkabpils pašvaldība, tomēr iedzīvotāju aktivitāte bijusi kūtra.
Irbenē būs programmējams jaunās paaudzes antenu masīvs
Ventspils Augstskola sadarbosies ar Nīderlandes radioastronomijas institūta meitas uzņēmumu ''AstroTec Holding B.V'', lai 2019. gadā Starptautiskajā radioastronomijas centrā Irbenē varētu atklāt jauno LOFAR staciju. LOFAR ir programmējamas jaunās paaudzes antenas, kas ļauj uztvert vienu līdz divas kārtas vājākus radiosignālus, līdz ar to arī iegūt informāciju par tālākiem visuma objektiem. Jaunās antenas plānots uzstādīt netālu no atjaunotās radioteleskopa antenas Irbenē.
Mūmiju pētniecībai izmanto rentgenu

Lai izpētītu tūkstošiem gadu senas mūmijas vissīkākajās detaļās, amerikāņu zinātnieki tās palikuši zem rentgena lupas. Tas palīdz noskaidrot, kā dzīvoja cilvēki pirms mums un kā ilgus gadus uzglabāts mumificēts ķermenis. Zinātniskos atklājumus plānots apkopot īpašā muzeja izstādē.

Virtuālā realitāte palīdz cīnīties ar psihiskās veselības problēmām

Kādā koledžā Londonā zinātnieki strādā pie jaunas psihoterapijas pieejas. Tā paredz, ka cilvēkiem var palīdzēt ar virtuālās realitātes tehnoloģijām. Jau šobrīd skolās Londonas dienvidos skolēniem ir iespēja izmēģināt virtuālās realitātes tehnoloģijas, kas ir daudz modernākas nekā tradicionālie paņēmieni ar pildspalvu un papīru.     

Atklāts asteroīds no tālā kosmosa

Zinātnieki pirmo reizi atklājuši asteroīdu, kas uz mūsu Saules sistēmu atlidojis no tālā kosmosa. Unikālā debess ķermeņa izpētē iesaistījušies daudzu pasaules valstu speciālisti.

Jau tagad roboti analizē testus labāk nekā psihologi. Intervija ar Stjuartu Dessonu.

Stjuarts Dessons (Stewart Desson) ir uzņēmuma darbinieku novērtēšanas rīka "Lumina Learning" autors. Tajā integrētas jaunākās tehnoloģijas - mašīnmācīšanās un mākslīgais intelekts -, kas uzņēmumiem dod iespēju darbinieku atlasē un komandu veidošanā izmantot jaunākās tendences. Stjuarts nebaidās no tehnoloģijām - ne no tā, ka tās pārņem mūsu ikdienu, ne no tā, ka tās apdraud, iespējams, pat viņa darbu. Dessons ir pieredzējis interneta rašanos un uzsver - mums ir jāizmanto tās iespējas, ko nodrošina tehnoloģiju attīstība.

Krievija paplašinās kosmosa izpēti

Krievijas Kosmosa aģentūra noslēgusi vienošanos ar Ķīnas Nacionālo kosmosa administrāciju par kopīgiem Visuma izpētes projektiem. Savukārt nākamajā desmitgadē Krievija un ASV būvēs staciju Mēness orbītā.

Kanādietis Kevins norūpējies par par klimata pārmaiņām pasaulē

Kevins Keners ir jauns cilvēks no Kanādas, kas pašlaik gadu pavada Eiropā un veido vides podkāstu jeb aplādi "The Elephant" (tulkojumā - zilonis). Pieci.lv žurnāliste Ieva Upīte satika viņu Ungārijā, kur notika Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta apbalvošanas pasākums.

«Stikla telpa» - atklāj izstādi par neaizsargātajiem personu datiem

Cik liela vara ir informācijai, kas par mums nonāk svešās rokās? Šo tēmu apspēlē jaunā pop-up izstādē Londonā, kas sniedz  distopisku ieskatu datu drošībā. Izstādi ar nosaukumu “Stikla telpa” radījuši tīmekļa pārlūka “Mozilla” izstrādātaji, un tā pēta pieaugošās digitalizācijas negatīvās sekas.

Zinātnieki rada Latvijas apstākļiem piemērotu klīniskās personības testu

Rīgas Stradiņa Universitāte (RSU) kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir radījusi pirmo klīniskās personības testu Latvijas apstākļiem pacienta psihiskā stāvokļa novērtēšanai, Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” otrdien, 24. oktobrī, sacīja neirologs, projekta zinātniskais vadītājs Ainārs Stepens.

Baltieši internetā lasa ziņas un aktīvi izmanto internetbanku – skaitļi un fakti

Mērķi, kādiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji izmanto internetu, ir visnotaļ dažādi, taču „Top3” veido e-pasta lietošana, dažādas informācijas meklēšana vispasaules tīmeklī, kā arī ziņu lasīšana tiešsaistes portālos. Tāpat eiropieši internetu daudz izmato sociālajiem tīkliem, lai klausītos vai skatītos mūzikas un video ierakstus, izmantotu internetbanku, rezervētu viesnīcas un transporta biļetes ceļojumiem, kā arī, lai veiktu balss un video zvanus, liecina „Eurostat” pētījums par interneta lietošanu Eiropā.

Interneta lietošana kļuvusi par eiropiešu ikdienu – skaitļi un fakti

Eiropa pašlaik ir reģions ar otru augstāko interneta lietošanas īpatsvaru pasaulē aiz Ziemeļamerikas. Pēc dažādu organizāciju aplēsēm šogad Eiropā internetu ir lietojuši no 500 līdz 660 miljoniem cilvēku jeb 79-80% no iedzīvotāju kopskaita. Vēl lielāks interneta lietotāju īpatsvars ir tikai Ziemeļamerikā, kur internetu šogad lietojuši 320 miljoni jeb 88% iedzīvotāju. Savukārt skaitliski visvairāk interneta lietotāju ir Āzijā – 1,9 miljardi. Taču arī iedzīvotāju Āzijā ir vairāk, tādēļ kopējais procentuālais internetu lietotāju skaits nav nemaz tik liels - šogad vien 47%.

Jaunākie
Populārākie
Interesanti