Ārpus ētera
Latvijas kolorīts: Izlikšanās, ka tev kaut kas patīk vairāk, nekā īstenībā

Vārītas olas, majonēze, marinēti gurķi. Es varu ieēst visus, un man tie visi arī īpaši nepatīk. Saliec kopā, un sanāks galvenās sastāvdaļas pazīstamākajiem latviešu salātiem - rasolam. Tāpēc ir iederīgi, ka tieši rasols mani iepazīstināja ar svarīgu, bet apslēptu latviešu sabiedrības konceptu: izlikšanos, ka tev kaut kas patīk nedaudz vairāk nekā īstenībā. 

Jānis Šiliņš: Gandrīz simts — 99 plus. Vēsture, ko raksta ļaudis

Vēsture nav tikai lieli un grandiozi pagātnes notikumi vai globāli procesi. Pagātne nepieder izciliem karavadoņiem vai ģeniāliem līderiem. Latvijas neatkarības stāsts ir arī tā laika cilvēku ikdienas vēsture, viņu sadzīviskās rūpes, pārdzīvojumi, cerības, ikdienas varonība lielu pārmaiņu laikos. Latvijas neatkarība nav tikai latviešu tautas vai pilsonisko politiķu stāsts. Lielie pagātnes notikumi nav iedomājami bez "ierindas" cilvēka dalības. Tādēļ projektā #LV99plus mēs vēlamies atspoguļot arī šo vēstures pusi un vienlaikus parādīt Latvijas tā laika sabiedrības daudzveidību – gan etnisko, gan sociālo, gan arī reģionālo.

Aiga Pelane: Latvijā svarīgi veidot vidi, kas piesaista cilvēkus

Visu šo nedēļu runājām par migrāciju. Cik nu patiesi varējām, neizvairoties arī no nepatīkamām lietām. Man šķiet, ka šī saruna bija ļoti būtiska tieši svētku nedēļas laikā – jo galu galā par ko gan citu runāt Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā, ja ne par lietām, kas ir būtiskas, kas praktiski skar mūs visus un kas svarīgas, domājot par mūsu valsts nākotni pēc desmit, divdesmit vai nākamajiem simt gadiem.

Agnese Lāce: Darbaspēku no ārvalstīm vajadzēs - kā to piesaistīt gudri?

Arvien biežāk dzirdam gan to, ka būs nepieciešams darbaspēks no ārvalstīm, gan par tā piesaistes iespējamiem risinājumiem un arī sarežģījumiem. Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm identificētas gan nozares, kur trūks darbaroku, gan vajadzīgais imigrācijas un remigrācijas apjoms. Jau šobrīd apstrādes rūpniecības uzņēmumos darbaspēka trūkums ir būtiskākais šķērslis ražošanas attīstībai.

Atis Klimovičs: Kas vairs atceras prezidentu vizītes Maskavā?

Ir pagājuši vairāki gadi kopš Latvijas iepriekšējo prezidentu vizītēm Maskavā, kas tika skaidrotas ar vēlmi kliedēt savstarpējo neuzticēšanos un centieniem uzlabot savstarpējās attiecības. Tagad labi redzams, ka tās bijušas vien nepamatotas ilūzijas un attiecības ar Kremli nav iespējams uzskatīt par labām.

Aiga Pelane: Arī tautiešu atgriešanās var radīt problēmas

Strādājot pie Tēta projekta un diskutējot ar kolēģiem mūsu kopā sanākšanas reizēs, viendien man neviļus izrāvās frāze, ka tiem daudzajiem komentētājiem sociālajos tīklos, kas mūs, te palicējus, apsaukā par lūzeriem jeb neveiksminiekiem, zināmā mērā ir taisnība. Jā, manī pēkšņi zuda pārliecība, ka esmu darījusi pareizi, palikdama Latvijā. Turklāt, lai arī secinājums bija emocionāls, tam bija vairāki racionāli apsvērumi.

Aiga Pelane: Vēlme pamest Latviju nekur nepazudīs

Laiki, kad daudzi brauca uz ārzemēm lasīt sēnes, ir garām. Tāpat kā pagātnē ir krīzes laika galvenais aizbraukšanas iemesls – augstais bezdarbs Latvijā, palikšana bez iztikas līdzekļiem un lielie parādi bankai. Kas tad īsti tagad brauc prom no Latvijas, un vai mums par to būtu jāsatraucas?

Aiga Pelane: Darbi rāda - reemigrācija nav prioritāte

Jau kādu laiku ir politiski pareizi runāt par to, ka jāsauc aizbraukušie tautieši atpakaļ. Te vienlaicīgi ieskanas arī kāda sentimentāla nots – mēs gaidām jūs atpakaļ, brauciet mājās, Latvija taču ir tik skaista. Nu, vismaz publiski tā nereti mēdzam par šīm lietām runāt. Taču, ja atliek malā sentimentu, paliek pāri racionāls apsvērums – Latvijā sāk trūkt darbaspēka, darbaspēks mums ir aizbraucis, un tagad saucam to darbaspēku atpakaļ. Vai viss ir tik vienkārši, un vai patiešām te kāds kādu gaida?

Atis Klimovičs: Velns nav tik melns (spēcīgs), lai nodibinātu savu kārtību

Domu apmaiņa ar poļu politikas ekspertiem un diplomātiem par tā saucamo austrumu politiku ļauj ne vien pārliecināties, ka Varšavā nav daudz optimisma par nākotnes attiecībām ar Krieviju, bet arī pārbaudīt to, cik lielā mērā atbilstoši realitātei mēs, Latvijā, spējam novērtēt notikumus aiz mūsu austrumu robežām esošajā lielvalstī, un izprast tās ārpolitisko rosīšanos.

Aiga Pelane: Pie migrācijas jāsāk pierast

Latvijas Radio un Lsm.lv "Tēta projektā" pievēršas migrācijas tēmai – aizbraukšanai no Latvijas, mūsu atvērtībai citu valstu pilsoņiem, kā arī dokumentāliem stāstiem par atgriešanos. Ko latvietis saprot ar vārdu migrācija un kad tas ir labi, bet kad – ne īpaši?

Video blogs: Kur pārziemo Latvijas vasara?

Kur paliek baltā krāsa, kad nokūst sniegs? Man ir versijas, bet atbilde noteikti nav ne viennozīmīga, ne viegla. Tāpat ar vasaru. Kur tā paliek ziemā? Man radās vairākas versijas. Par ticamāko no tām skaties video!

Latvijas kolorīts: Paneļdiskusijas ar pārāk daudziem dalībniekiem

Lielākā daļa no "Latvijas kolorīta" rakstiem ir vieglā garā rakstīti novērojumi par Baltijas labākās valsts nacionālajām īpatnībām. Šis būs savādāks. Es to rakstu ar trankvilizatoru pudeli pie rokas, un atkarībā no tā, kā sanāks, man vajadzēs izdzert vienu, divas vai, iespējams, pilnīgi visas tabletes.

Atis Klimovičs: Ar lepnumu par mūsu karavīriem

Astoņiem tūkstošiem mūsu valsts pilsoņu Lāčplēša dienā un pēc nedēļas 18.novembrī būs pamats gandarījumam par savu veikumu šā gada garumā. Tieši tik, bet pavisam precīzi – 7998 Latvijas pilsoņu uzskata par savu pienākumu apvilkt zemessarga formu un, neraugoties uz dažādiem saviem darbiem, piedalīties mācībās.

Ina Strazdiņa: Vēstules no frontes līnijas

Briseles kinoteātros ir īpatnēja kārtība. Šeit nav numurētu un uz biļetēm norādītu sēdvietu. Tās var izvēlēties pats. Līdzīgi kā savulaik aviokompānijas „Ryanair” reisos. Man nav ne jausmas, kā tas bija un tagad ir Sīrijas kinoteātros. Kādēļ saku – „ir”, tādēļ, ka divos lielākajos centros -  gan galvaspilsētā Damaskā, gan Alepo par spīti karam šobrīd atkal rāda filmas.

Mareks Matisons: Pievienotās vērtības «naudas kaltuve» – Jeruzaleme

Nelielā, bet pārpildītā telpā iespiedušies 22 valstu jaunuzņēmumu pārstāvji un žurnālisti, kas vēlas sastapt Saulu Singeru – grāmatas “Stārtapu nācijas” autoru. Lai gan grāmata sarakstīta jau pirms desmit gadiem, tā joprojām ir viena no pirktākajām modernās Izraēlas vēstures grāmatām, un bieži pats Singers tiek saukts par cilvēku, kas “apzīmogojis Valsti” – radījis zīmolu, kuru joprojām lieto jebkurš, kas iepazīstina ar jaunuzņēmumu kultūru Izraēlā.

Divu gadu mācības bēgļu uzņemšanā: pilnveidot vai izmest?

2017.gada rudenī aprit divi gadi kopš Latvijas iesaistīšanās Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmā, apņemoties no Itālijas, Grieķijas un Turcijas uzņemt 531 patvēruma meklētāju. To izdevies izpildīt 70% apmērā, taču vienlaikus nav noslēpums, ka liela daļa statusu saņēmušo personu ir devusies tālāk – uz Vāciju vai Zviedriju.

Jaunākie
Populārākie
Interesanti