Ārpus ētera
Jānis Buholcs: Valsts atbalsts medijiem — eksperiments ar grūstīšanos

Gandrīz pusmiljonu eiro vērtais Kultūrkapitāla fonda (KKF) projektu konkurss mediju satura atbalstam, kas nesen noslēdzās, ir bijis liels eksperiments. Tas ir eksperiments Kultūras ministrijai, kuras paspārnē ideja par atbalstu mediju satura veidošanai tapa un kurai no tā jāizdara secinājumi. Taču secinājumus eksperiments ļauj izdarīt arī par plašāku Latvijas mediju vidi — tai skaitā par nozares sašķeltību.

Atis Klimovičs: Salda garšīga zemenīte Ukrainai no ES

Ukrainas prezidents Petro Porošenko spilgti izteicies par ilgi gaidītā ES lēmuma pieņemšanu par vīzu režīma atcelšanu, kas pēc viņa domām savā nozīmībā esot pielīdzināms ukraiņu hetmaņa Bogdana Hmeļņicka 1654.gadā parakstītajam dokumentam, kurā apstiprināta ciešāka sadarbība ar Maskavu.

Aiga Pelane: Trīs miljardi uz galda. Konkurence aug

Pensiju sistēma vienmēr raisa kaislīgas diskusijas. Un ir jau arī par ko. Lai arī sistēma tiek atzīta par stabilu, jāprecizē - tā diemžēl stabili joprojām rada galvenokārt nabadzīgu veco ļaužu slāni. Turklāt situācija nākotnē visdrīzāk pasliktināsies un nevis uzlabosies, ņemot vērā to, ka šobrīd teju 300 000 strādājošo vispār neveic vai arī veic niecīgas sociālās iemaksas. Taču šoreiz ne par šo, bet gan citiem, ne tik seniem ar pensiju sistēmu saistītajiem notikumiem no otras - biznesa puses. Proti, kā pārdalīt pensiju 2.līmenī jau uzkrātos trīs miljardus eiro, kas nebūt nav maza summa. Kāpēc visiem citiem šī nauda ir tik iekārojama, bet paši īpašnieki par to interesējas maz vai pat, precīzāk sakot, praktiski nemaz?

Toms Ancītis: Viltus ziņas un dopamīns

Manuprāt, visu šo "anti - viltus ziņu" kampaņu, raidījumu un kustību ir sazēlis krietni par daudz. Tā ir nepelnīti lielas uzmanības veltīšana pseidoproblēmai. Jā, pseidoproblēmai. Jo pierādījumus apgalvojumam, ka "viltus ziņām" piemistu kāda uztraukšanās cienīga negatīva un tādēļ tik braši apkarojama ietekme, neesmu manījis.

Videoblogs: šķībās prognozes, kas nebrīdināja par aukstumu maijā; tuvojas karstuma vilnis

Ilgtermiņa prognozes meteorologiem joprojām ir izaicinājums. Ko prognozēja meteodienesti un dabas vērotāji, pirms mūs sasniedza sals un sniegs maijā? Greizas, ļoti greizas bija prognozes, ņemot vērā, ka aukstums maija pirmajā daļā bija tik iespaidīgs, ka noteikti saucams par ekstrēmu un ārkārtīgi retu laika apstākļu pavērsienu, ko dabas zīmju vērotājiem vajadzēja pamanīt, ja vien šādas lietas dabā vispār ir pamanāmas.

Mārtiņš Kļavenieks no Ķelnes: Šekspīrs jautā par ceturtdaļfinālu

Viljama Šekspīra darbi jau vairākus gadsimteņus ir literatūras klasika. Tas ir etalons un monuments, ko joprojām apbrīno, iestudē, lasa un citē. Protams, viszināmākā frāze no Šekspīra darbiem ir lugas "Hamlets" sakrālais jautājums "Būt vai nebūt?". Tieši šādu jautājumu līdz pat naktij no otrdienas uz trešdienu sev uzdos Latvijas hokeja izlases treneri, spēlētāji un arī līdzjutēji. Gluži kā Hamlets ir klasika, tikpat klasiska ir arī Latvijas izlases neziņa par iekļūšanu ceturtdaļfinālā dažas spēles pirms grupas turnīra beigām. Vai šoreiz izdosies?

JRT izrādes «Nora» apskats: Kļūdu labojums

Dažkārt nav nemaz tik svarīgi, kurp dodamies, ja vien esam pārliecināti par to, kur nevēlamies būt un no kurienes jādodas prom mirklī, līdz ko tam pietiek drosmes. Uzdrīkstēšanās būt cilvēkam ar savu gribu, nelaužot sevi sadursmēs ar apkārtējiem, ir stāsts par Noru. To Jaunajā Rīgas teātrī stāsta režisore Māra Ķimele, atkārtoti iestudējot pasaulzināmo Henrika Ibsena lugu “Leļļu nams”.

Jānis Buholcs: Ātrie kredīti un informācijas vides kolonizēšana

Ātro kredītu reklāmas publiskajā telpā ir sastopamas teju vai ik uz soļa. Aizdevēji sponsorē dažādus pasākumus un aicina izmantot savus pakalpojumus, bet tīmeklī daudzās kredītus cildinošas vietnes ir atrodamas vieglāk nekā tie resursi, kas stāsta par finanšu pratību un ātro kredītu nozares problēmaspektiem. Šis ir tikai viens piemērs, kā ar vienveidīgu un masveidīgu komunikāciju ir iespējams pārmākt citas balsis konkrētā nozarē.

Videoblogs: Tuvojas aukstums, gaidāms sals un sniegs

Nākamreiz, kad gribēsiet sūdzēties par to, ka, tuvojoties brīvdienām, laiks kļūst sliktāks, atcerieties šīs aizvadītās garās maija brīvdienas. Visa aprīļa otrā daļa bija auksta, tagad arī sākas aukstums, bet garās maija brīvdienas - tieši, precīzi brīvdienas - bija lieliskas. Tagad vismaz dažas nedēļas nogales čīkstēšana būtu pārspīlēta reakcija uz mūžam mainīgajiem Latvijas laika apstākļiem.

Mārtiņš Kļavenieks no Ķelnes: Pelmenis, Cīsiņš un uzpildītais freons

Latvijas hokeja izlase uzsāk savu kārtējo pavasari pasaules čempionāta augstākajā divīzijā. Pirmais čempionāts ar jauno federācijas vadību un jauno galveno treneri, titulēto Bobu Hārtliju. Kas palicis no iepriekšējiem gadiem? Cīņasspars, apņēmība, labs komandas mikroklimats un arī hokejistu iesaukas.

Māris Rīmenis: Hokeja kārtējais pavasaris

Latvijas hokeja valstsvienība jau 20 gadus pēc kārtas spēlējusi pasaules čempionāta elites grupā un nu jau pavisam drīz klāt kārtējais hokeja pavasaris. Katram noteikti savas pārdomas, pieņēmumi un cerības pirms pasaules čempionāta. Jauns galvenais treneris, federācijas vadība, treniņu metodes, bet... Pārbaudes spēles kopumā tomēr nepārliecina.

Kristiāns Girvičs: Ar Starkovu atpakaļ nākotnē

Lai nu ko, bet par garlaicību Latvijas futbola līdzjutēji nevar sūdzēties. Vispirms skandāls ap “Skonto” stadionu sāka reāli apdraudēt gada galvenā futbola notikuma – Latvijas un Portugāles valstsacīkstes – norisi Rīgā, tad Latvijas izlase tika pie jauna vecā galvenā trenera Aleksandra Starkova, bet par intrigu nākotnei parūpējās Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons, vēlreiz publiski apsolot, ka jau nākamajā pavasarī mums būs jauns Futbola federācijas prezidents.

Madara Fridrihsone: Municipālā biznesa bonusi

Vēlēšanu programmās politiķi mēdz sarakstīt zilus brīnumus – lielākus un mazākus. Darbavietas, sociāli jūtīgi jautājumi, kuru risinājumus, pēc politiķu domām, vēlētāji cer sagaidīt no ievēlamajiem. 

Anda Rožukalne: Gribat Vasiļisas smaidu un 40 eiro dāvanu karti? Sekojiet mēram FB!

Vai politiķiem, veidojot saturu, vajadzētu informēt par tā izcelsmi un autoriem? Vai viltus mediju formāti ir noderīgi pirmsvēlēšanu komunikācijai? Šādi jautājumi rodas, vērojot informēšanas paradumus pirms vēlēšanām. Rīgas mēra komunikācija šajā ziņā ir īpaši izsmalcināta. Tā piedāvā jokus, ziņo par laiku un iesaka muzejus viltus medijiem līdzīgos formātos.

Guntars Meluškāns: Dāvana simtgadē – Latvija bez bērnu namiem

Diskusijā par bērniem bērnunamos esmu priviliģētā stāvoklī. Man neviens nevar pateikt – ko pats esi darījis. Neesmu darījis daudz, bet, ja katrs paveiktu šo mazumiņu, pietiktu visiem bērniem un vēl pāri paliktu. Paldies kolēģiem no sabiedriskajiem medijiem, kas tēmu aktualizējuši, turklāt profesionāli un iedziļinoties problēmas būtībā.

Jaunākie
Populārākie
Interesanti