Dzīve & stils / Vēsture
Šī diena vēsturē. Kā radās 29. februāris un garais gads
Šī diena vēsturē. Kā radās 29. februāris un garais gads
Domājams, 44. gadā pirms mūsu ēras romiešu kalendārā ir pirmais garais gads ar 366 dienām un 29 dienām februārī, savukārt 1584. gads katoļticīgajā Eiropā uzskatāms par pirmo noteikti zināmo garo gadu modernā izpratnē.
Šī diena vēsturē. Laista klajā Johana Gūtenberga drukātā Bībele
Šī diena vēsturē. Laista klajā Johana Gūtenberga drukātā Bībele
1455. gada 23. februāri tradicionāli min kā datumu, kad grāmatu iespiešanas izgudrotājs Johans Gūtenbergs Maincā pabeidzis Bībeles drukāšanu. Gūtenberga izgudrojums reizēm tiek dēvēts par nozīmīgāko Eiropas civilizācijas vēsturē, jo radījis eksplozīvu rakstītās informācijas aprites pieaugumu.
Čekā parakstīts «papīrītis» un patveršanās Kurmenē. Kas bija prāvests Heinrihs Trūps-Trops?
Čekā parakstīts «papīrītis» un patveršanās Kurmenē. Kas bija prāvests Heinrihs Trūps-Trops?
1945. gada martā Kurmenes pagastā pie Lietuvas robežas ieradās viens no Latvijā publiski pazīstamākajiem un vislabāk izglītotajiem garīdzniekiem – 37 gadus vecais Heinrihs Trūps-Trops (1908–1994), lai stātos nelielās Kurmenes Sv. Pētera Romas katoļu draudzes prāvesta amatā. Kāpēc tieši Kurmene? Latvijas Televīzijas vēstures detektīvā "Tas notika šeit" meklēja Heinriha Trūpa-Tropa "pēdas" šai pusē 20. gadsimta 40. gadu otrajā pusē.
Izstāda 87 gadus senas «cilvēkmērītāju» ekspedīcijas anketas; pētījumu Piebalgā plāno atkārtot
Izstāda 87 gadus senas «cilvēkmērītāju» ekspedīcijas anketas; pētījumu Piebalgā plāno atkārtot
Vismaz 12 000 Latvijas ģimeņu pavērusies iespēja ne vien uzzināt savu priekšteču vārdus un slimības, ar ko viņi slimojuši, bet pat ieskatīties saviem senčiem acīs. Digitalizēti 12 000 unikālu pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados tapušu anketu un fotofilmu, kad ekspedīcijās Kurzemes piekrastē, Vidzemē un pat Rīgas ģimnāzijās tika veikti antropoloģiski pētījumi. Vienu no tiem šovasar atkārtos Piebalgas pusē.
Gaišreģe un Poruka stāsta varone – kas bija gultai piekaltā Liezēres gulētāja?
Gaišreģe un Poruka stāsta varone – kas bija gultai piekaltā Liezēres gulētāja?
Kādreiz lasot rakstnieka Jāņa Poruka (1871–1911) garadarbus, nekad nebiju iedomājusies, ka reiz došos meklēt viņa stāsta "Gulētāja" galveno varoni – kādu gaišreģi. [1] Daudzi rakstnieki izmantojuši īstas personas kā prototipus savu stāstu varoņiem, taču nekas daudz nav zināms par Poruka gulētājas personību. Šis Latvijas Televīzijas vēstures detektīva "Tas notika šeit" stāsts būs mēģinājums atklāt gaišreģes īsto vārdu un uzzināt vairāk par viņas dzīvi.
Kā un kad Latvijā radās bērnudārzi? Stāsta pētniece
Kā un kad Latvijā radās bērnudārzi? Stāsta pētniece
Daudzi vecāki piekritīs – tik labs ir mūsdienu pasaules "izgudrojums" bērnudārzs! Paradums mazus bērnus atstāt bērnudārza audzinātāju uzraudzībā, kamēr vecāki dodas darba gaitās, radies tikai 20. gadsimtā, taču ne tikai pieskatīšana vecāku prombūtnē bija priekšnoteikums pirmsskolas izglītības iestāžu radīšanai – arī vajadzība celt bērnu izglītības līmeni, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja un arī pirmsskolas izglītības vēstures pētniece Vineta Jonīte.
Vieta sodītajiem, karagūstekņiem un arī iespēja nopelnīt – Vaboles kūdras purva uzplaukums un posts
Vieta sodītajiem, karagūstekņiem un arī iespēja nopelnīt – Vaboles kūdras purva uzplaukums un posts
Vaboles kūdras purva vēsture ir ne tikai cilvēku, bet arī purva kā ģeogrāfiskas vietas vēsture, kuru var apskatīt dažādi, tostarp varas, vides un cilvēku attiecībās un to mijiedarbībā. Vēl dzīvi ir cilvēki, kas te ir strādājuši, dzīvojuši vai apmeklējuši purvu citu iemeslu dēļ. Viņu atmiņām ir liela nozīme šīs vietas pagātnes apzināšanā, jo tās līdzās arhīvu dokumentu un agrāko gadu preses izdevumu sniegtajām diezgan skopajām ziņām veido daudzslāņainu šī purva vēsturi. To var aplūkot kā mikrovēstures gadījumu, cenšoties labāk saprast, kas tad īsti dažādos laikos šeit ir noticis, vai un kā tas iekļaujas Latvijas sabiedrībā dominējošos lielajos vēstures stāstos. Vaboles kūdras purvu, tā tapšanu, uzplaukumu un norietu laiku lokos vētīja Latvijas Televīzijas vēstures detektīvs "Tas notika šeit".
Piedzima bez rokām, bet savu likteni diktēja pats. Stāsts par Ireneju Plāteru-Zībergu no Vaboles mui...
Piedzima bez rokām, bet savu likteni diktēja pats. Stāsts par Ireneju Plāteru-Zībergu no Vaboles muižas
1896. gada vasarā Vaboles muižas īpašniekam Teofilam Staņislavam Jozefam Plāteram-Zībergam un viņa sievai Jadvigai Marijai kā pēdējais no četriem bērniem piedzima dēls Ireneušs (Irenejs) Plāters-Zībergs.[1] Neskatoties uz to, ka puisītis pasaulē nāca ar iedzimtām fiziskām īpatnībām – piedzima bez rokām, viņš kļuva par pasaulē pazīstamu rakstnieku, mākslas un dokumentālu filmu režisoru. [2] Ireneja dzīves līkločiem pa pēdām devās Latvijas Televīzijas vēstures detektīvs "Tas notika šeit".
Dižkoku Krustpils pusē pārdēvē par Trešā bruņotā vilciena ozolu
Dižkoku Krustpils pusē pārdēvē par Trešā bruņotā vilciena ozolu
Lai godinātu vēsturiskus notikumus, novadpētniece Sarmīte Ozoliņa rosinājusi pārdēvēt Krustpils pagastā Urķērnieku māju tuvumā augošo parasto ozolu (Quercus robur). Līdz ar vēsturnieka skaidrojumu ozolam ar 4,24 metriem lielu apkārtmēru ir dots vārds Trešā bruņotā vilciena ozols, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.
Atbrīvoties no verga psiholoģijas. Kas lasāms skatītāju vēstulēs raidījumam «Labvakar, Latvija!»
Atbrīvoties no verga psiholoģijas. Kas lasāms skatītāju vēstulēs raidījumam «Labvakar, Latvija!»
Viena no leģendām par raidījumu "Labvakar!" (pilns nosaukums – "Labvakar, Latvija!") vēsta, ka tolaik, astoņdesmito gadu beigās, svētdienās teātra izrāžu pēdējie cēlieni esot bijuši pustukši, jo cilvēki steigušies mājup, lai nepalaistu garām raidījuma kārtējo epizodi. Šodienas acīm skatot Nacionālās bibliotēkas arhīvā pieejamās raidījuma epizodes, redzams, ka tas ir mikslis starp garām trīs raidījuma vadītāju studijas sarunām, sižetiem un intervijām par dažādām tēmām, bet pa vidu tam visam vēl arī skan ārzemju popmūzikas videoklipi. Un tā kādu trīs stundu garumā. Bet ikviens šī raidījuma tiešraides aculiecinieks pamatoti apliecinās – tolaik no tā nevarēja atraut ne aci. Kas bija šī raidījuma fenomens?
Atzīmē Starptautisko holokausta upuru piemiņas dienu
Atzīmē Starptautisko holokausta upuru piemiņas dienu
27. janvāris, Vācijas nacistu ierīkotās Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas gadadiena, ir Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena. Par tādu tā tika noteikta 2005. gadā ar ANO Ģenerālās asamblejas lēmumu, lai pieminētu ebrejus, kas kļuva par nacisma upuriem, un miljoniem citu nacisma upuru. Saistībā ar šo datumu Eiropas tīkls "Atcere un solidaritāte" (European Network Remembrance and Solidarity, ENRS) katru gadu īsteno iniciatīvas, lai paplašinātu izpratni par holokaustu.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu