Dzīve & stils / Vēsture
Mājās atgriezies Konservatorijas pirmais zīmogs

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) 16. jūnijā līdzās izlaidumam, kur JVLMA Lielajā zālē svinīgā diplomu pasniegšanas ceremonijā izglītību apliecinošus dokumentus saņēma 135 bakalaura un maģistra studiju programmu absolventi, norisinājās arī  kāds īpašs notikums - mājās atgriezās JVLMA, senāk Latvijas Konservatorijas, pirmais zīmogs. 

Lielplatonē atjaunos 19. gadsimta «vešūzi»

19. gadsimtā celtā Lielplatones muiža Jelgavas novadā ar tās milzīgo parku un daudzajām palīgēkām mūsdienās  kļuvusi par  pagasta centru, bet joprojām nav pievilcīga tūristiem. Lai muižas ansambli iedzīvinātu, ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu uzsāks atjaunot veļas māju. Tā sauktais "vešūzis" esot vienīgā šāda veida ēka Latvijā, kas saglabājusies līdz mūsdienām bez būtiskām izmaiņām  vēsturiskajā plānojumā. 

Restaurēts Pērkones vizuļu un Nīcas zīļu vainags

Nīcas senlietu krātuve darbojas septīto gadu un kļuvusi par apmeklētāju iecienītu vietu, kur ar autentiskiem priekšmetiem iepazīt bagāto etnogrāfiju, tradīcijas, vēsturiskos procesus. Viena no lielākajām materiālajām un kultūrvēsturiskajām vērtībām šajā krājumā ir divi 19. gadsimta otrajā pusē darinātie Pērkones līgavas vizuļu un Nīcas zīļu vainagi, kas pēc restaurācijas darbnīcā Rīgā atguvuši savu krāšņumu.     

Kara muzejā atklāta Trešajai Atmodai veltīta izstāde «Uzdrošināšanās»

Viņi pirmie uzdrošinājās mest izaicinājumu padomju okupācijas režīmam un sākt atklātu nevardarbīgu pretošanos, lai panāktu Latvijas neatkarību. Pirms 30 gadiem 14. jūnijā cilvēktiesību grupa “Helsinki – 86“  sarīkoja akciju, kas ievadīja Latvijas vēsturē nozīmīgu laika nogriezni, ko pazīstam kā Trešo Atmodu. 

Bauskas slimnīca atzīmē 180.jubileju

Veselības aprūpei Bauskā šis ir jubilejas gads. Senos rakstos minēts, ka pirms 555 gadiem Bauskā pacientus ārstējuši amatnieki ar mediķu iemaņām. Pirmais bijis ķirurgs – bārddzinis Gobels Stīverhauzens. Bet pēc trim gadu simtiem tikusi izveidota slimnīca, kurai šomēnes aprit 180.gadskārta.   

Izdota apjomīga grāmata par diplomātu Ludvigu Sēju

14.jūnijā Latvijas Ārlietu ministrijā atvērta grāmata par mūsu valsts vēsturē nozīmīgu diplomātu un, izrādās, arī literātu Ludvigu Sēju. Tas ir stāsts par personību, sākot no spožas karjeras un beidzot ar nacistu koncentrācijas nometnēm un padomju represijām.

«Uzdrošināšanās» Kara muzejā - atgādinājums par notikumiem pirms 30 gadiem

Jau daudzus gadus 14.jūnijs Latvijā ir deportāciju upuru piemiņas diena, pieminēta gan valstiskā līmenī, gan daudzu sirdīs ļoti personiski. Vēl pirms 30 gadiem tas skaitījās pretvalstiski, bet tomēr radās cilvēku grupa, kas nebaidījās riskēt un devās pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu ziedus padomju varas upuru piemiņai.

Top ekspozīcija par Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanās kustību okupāciju varām

Cēsīs, lai veidotu atceres vietu padomju represijās cietušajiem, pirms diviem gadiem blakus namam, kuru dēvē par Cēsu „Stūra māju”, tapa piemiņas siena, kurā iegravēti visu to Cēsu apriņķa iedzīvotāju vārdi, kuri gāja bojā, vai arī cieta no padomju terora, protams, arī to cilvēku uzvārdi, kurus uz Sibīriju izsūtīja 1941.gada 14.jūnijā. Tagad arī pašā ēkā, bijušajā čekas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, norit darbs, lai veidotu pastāvīgu vēstures ekspozīciju, kas stāstītu par Cēsu puses iedzīvotāju pretošanos okupācijas varām – gan padomju, gan arī nacistu.

Latvijā zināmi pētnieki pētīs Kārsavas novada vēsturi

Kārsavā, kur līdz šim nav bijis savs vienots novada muzejs, šobrīd ir uzsākts vērienīgs vēsturisko pētījumu cikls, ar mērķi nākotnē šādu muzeju izveidot. Piesaistot vairākus Latvijā zināmus pētniekus un domnīcu "Creative Museum", vietējā pašvaldība cer iegūt pilnīgu pārskatu par Kārsavas novadu no šīs vietas pirmsākumiem un līdz pat mūsdienām. Uz iegūto materiālu bāzes tad arī plānots veidot savu novada muzeju. Kārsavieši šādu ieceri atbalsta.

Daudzas liecības par Atmodas laiku aizgājušas zudībā

"Jebkurai netaisnībai un apspiestībai reiz pienāk gals. Par jebkuru verdzību stiprāks ir brīvības gars. Jebkurus melus agrāk vai vēlāk izgaismo patiesība. Saņemsim vēl ciešāk otra plaukstas un ieskatīsimies viens otram acīs!" Tas ir fragments no vēsturiskās Daiņa Īvāna radio uzrunas, ko cilvēki klausījās Baltijas ceļa laikā 1989. gada 23. augustā. Runas oriģinālais ieraksts nav saglabājies, un tā ierakstīta vēlreiz šogad.  Arī citi mūsu valstij tik svarīgās 20.gadsimta nogales notikumi radio un arī citos arhīvos bieži vien saglabāti fragmentāri vai it kā bijuši, bet kaut kur pazuduši. 

Vēstures un kuģniecības muzejā - skaniska pulksteņu izstāde

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā 2.jūnijā atklāj izstādi „Laika mūzika”, kurā apskatāmi unikālākie un interesantākie pulksteņi no muzeja krājuma, kas aptver laiku no 17.gadsimta līdz mūsdienām. Izstāde ir ne tikai vizuāli baudāma, bet arī skaniska, jo daļa pulksteņu, gaidot izstādi, ir salaboti un atkal skaita laiku un iezvana apaļās stundas. Izstāde atklāj, ka pulksteņi izsenis bijuši ne tikai laika fiksētāji, bet arī ļaužu mantiskā statusa vēstītāji un prestiža aksesuāri.

77 kilometru garā velobraucienā piemin ebreju glābēju holokausta laikā

Pirms 76 gadiem Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Jānis Āboliņš ar divriteni mēroja 77 kilometrus garo ceļu līdz Aucei, lai glābtu savus kolēģus no holokausta. Godinot profesora piemiņu, trešdien, 31.maijā, šo pašu ceļu jau septīto gadu veica Cilvēcības un drosmes velobrauciena dalībnieki. 1941. gada 11. jūlijā Aucē tika nošauti vairāk nekā 100 cilvēku, kuru vienīgais noziegums bija tautība – ebrejs.

Latvijā arvien daudz nesprāgušu kara laika lādiņu

Nesen pašā Rīgas centrā, Lāčplēša un Baznīcas ielas krustojumā nojaucot ēku, atrasti nesprāguši kara lādiņi. Tādi Latvijas teritorijā arvien ir ļoti daudz, lēš zinātāji, uzsverot – ar laiku šie lādiņi kļūst bīstamāki.

Iznākusi Ērika Jēkabsona grāmata «Neatkarības kara stāsti 1918–1920»

Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros izdevniecība “Lauku Avīze” laidusi klajā Ērika Jēkabsona grāmatu "Neatkarības kara stāsti 1918–1920”. Faktiem un notikumiem bagāti, bet dzīvi un aizraujoši autors trīs grāmatas nodaļās atšķetina Neatkarības kara būtību, atklājot līdz šim mazāk zināmus vēstures aspektus, apgāžot mītus un patiesību par spilgtākajām Latvijas armijas personībām, apkopojot aculiecinieku liecības un dienasgrāmatu ierakstus.

Latviešu valodas profesors: Nelietot vokatīvu ir tizli

"Spogulis nācijas apbrīnojamam stāstam" - tā latviešu valodu, senatnīgo starp Eiropas valodām, raksturo Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītājs, profesors Ojārs Lāms. Valsts valodas dienā viņš skaidro, ar ko īpaša latviešu valoda, kas to vieno ar citām valodām, un to, kā mūsdienās latviešu valodā ielaužas svešvalodu ietekmes. 

Jaunākie
Populārākie
Interesanti
Radio Naba