Dzīve & stils / Vēsture
Latvijā arvien daudz nesprāgušu kara laika lādiņu

Nesen pašā Rīgas centrā, Lāčplēša un Baznīcas ielas krustojumā nojaucot ēku, atrasti nesprāguši kara lādiņi. Tādi Latvijas teritorijā arvien ir ļoti daudz, lēš zinātāji, uzsverot – ar laiku šie lādiņi kļūst bīstamāki.

Iznākusi Ērika Jēkabsona grāmata «Neatkarības kara stāsti 1918–1920»

Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros izdevniecība “Lauku Avīze” laidusi klajā Ērika Jēkabsona grāmatu "Neatkarības kara stāsti 1918–1920”. Faktiem un notikumiem bagāti, bet dzīvi un aizraujoši autors trīs grāmatas nodaļās atšķetina Neatkarības kara būtību, atklājot līdz šim mazāk zināmus vēstures aspektus, apgāžot mītus un patiesību par spilgtākajām Latvijas armijas personībām, apkopojot aculiecinieku liecības un dienasgrāmatu ierakstus.

Latviešu valodas profesors: Nelietot vokatīvu ir tizli

"Spogulis nācijas apbrīnojamam stāstam" - tā latviešu valodu, senatnīgo starp Eiropas valodām, raksturo Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītājs, profesors Ojārs Lāms. Valsts valodas dienā viņš skaidro, ar ko īpaša latviešu valoda, kas to vieno ar citām valodām, un to, kā mūsdienās latviešu valodā ielaužas svešvalodu ietekmes. 

Uz Latvijai simtgadi top moderns Jāņa Čakstes muzejs

Viņš lepotos ar Latviju – tā brīvvalsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes mazmazmeita Kristīne Čakste. Viņa kopā ar bērniem Latvijai simtgadē gatavo kādu īpašu dāvanu – modernu Jāņa Čakstes muzeju. Slaveno vecvectēvu ģimenē mīļi sauc par opapu prezidentu un atzīst – līdz ar viņa uzvārdu no paaudzes paaudzē nodotas arī morālās vērtības un demokrātijas mīlestība.

Atmodas laika simbols – Lāčplēša piemineklis Jelgavā

Postīts, gāzts, no zemes izrakts un atkal atdzimis – tādu likteni piedzīvoja Lāčplēša piemineklis Jelgavā, kas ir viens no Atmodas laika simboliem. Pieminekli “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” atklāja pirms 85 gadiem. Tas veltīts Jelgavas atbrīvotājiem no bermontiešiem un Brīvības cīņās kritušajiem. Pieminekli veidoja tēlniecības vecmeistars Kārlis Jansons.

Sanktpēterburga – Latgales kongresa šūpulis

Latvijas valsts veidošanas procesā nozīmīga loma bija Sanktpēterburgai. Tieši tur 1917.gada martā Latgales inteliģences, strādnieku un karavīru pārstāvji pirmo reizi apsprieda Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes un Kurzemes apdzīvotajai teritorijai. Tieši tur atrodas ēka, kurā pirms 100 gadiem darbojās Latgaliešu kara upuru palīdzības biedrība un tika lemts par kongresa sasaukšanu Rēzeknē.

Vēsturnieki: Svarīgākā Latgales kongresa atziņa - Latgales latvieši ir latviešu tautas daļa

Jautājums par Latgales politisko attīstību aktualizējās 1916. gada beigās 2017. gada sākumā, kad Pirmā pasaules kara gaisotnē pieauga latviešu nacionālā pašapziņa. Šos procesus paātrināja Februāra revolūcija, pēc kuras Krievijas impērijā radās iespēja katrā guberņā vēlēt jaunas pašvaldības – pilsoņu pārstāvniecības. «Mēs, Latgales latviešu pilnvarnieki, atzīdami latviešus, kuri dzīvo Vitebskas guberņā, tāpat arī kurzemniekus un vidzemniekus par vienu latviešu tautu, nospriedām apvienoties ar Kurzemes un Vidzemes latviešiem..» Tā nolēma Latgales latvieši savā pirmajā kongresā pirms 100 gadiem.

Solis nezināmajā un prieka asaras – AP deputātu atmiņas par 4.maija balsojumu

Balsojums par neatkarības atjaunošanu bija mūsu dzīves lielākais notikums. Tā saka bijušie Augstākās Padomes (AP) deputāti, kuri pirms 27 gadiem balsoja par Latvijas neatkarību. Tagad viņu matos iezadzies sirmums, bet agrākie notikumi joprojām ir spilgtā atmiņā, tāpat kā vēlme, sagaidot valsts simtgadi, apzināties, ka brīvība nav pati par sevi saprotama lieta.

Latgales kongresa simtgadei velta īpašu izstādi

“Pāri slieksnim” – tā ir pirmā ceļojošā tematiskā izstāde, kas izveidota Latgales Kultūrvēstures muzejā par godu Latgales kongresa simtajai jubilejai. Izstādē apkopota gandrīz četrus gadsimtus sena Latgales un visas Latvijas izveides vēsture. Lielākā uzmanība veltīta tieši Latgales kongresam un cilvēkiem, kas pieņēma vienu no būtiskākajiem lēmumiem Latvijas vēsturē - Latgales iedzīvotāju apvienošanos ar pārējiem latviešiem.

Kara muzejā klāj baltus galdautus Latvijas brīvības cīnītājiem

Kara muzejā klāj baltus galdautus Latvijas armijas virsniekiem. Izveidota instalācija par godu augstākajiem virsniekiem – jubilāriem, kuri cīnījās Neatkarības karā un gādāja par Latvijas drošību līdz Otrā pasaules kara sākumam. Izstāde ļauj arī nojaust, kāda tolaik bijusi galda kultūra.

Vezuva nopostītās Senās Romas pilsētas iesaldētas laikā

Mūsu ēras 79. gadā pēc spēcīga Vezuva vulkāna izvirduma zem pelniem tika apraktas divas Senās Romas pilsētas Pompeji un Herkulāna, kas atrodas Itālijas dienvidos. Šis izvirdums bija tik spēcīgs, ka pelni no tā aizlidoja pat līdz Ēģiptei un Sīrijai. Pagājušajā gadsimtā arheologi pilsētās veica izrakumus un zem pelnu segas atrada ielas un iekārtotas mājas, kas vēsta par dzīvi seno romiešu laikos.

Ar Trasuna fabulām Kolnasātā ieskandina Latgales kongresa svētku nedēļu

Pirms 100 gadiem Latgales latvieši lēma apvienoties ar Vidzemes un Kurzemes latviešiem. Lai godinātu šī Latvijas vēsturē nozīmīgā notikuma piemiņu un Latgales kongresa norises, lielākajās Latgales pilsētās, kā arī tā laika biedru dzimtajās vietās gaidāmi dažādi pasākumi. Pirmdien, 1.maijā, ieskandinot svētku nedēļu, Rēzeknes novadā notika Francim Trasunam veltīti fabulu svētki.

Grieķija turpinās cīņu par Partenona skulptūru atgūšanu no Britu muzeja

Grieķija turpinās cīņu par Partenona marmora skulptūru atgūšanu no Britu muzeja, un darīs to diplomātiskajā ceļā. Tā strīdu par antīkās pasaules dārgumiem, ko pirms diviem gadsimtiem pretrunīgi vērtētajā veidā izvedis britu diplomāts, Latvijas Radio komentējusi Grieķijas kultūras un sporta ministre Lidija Koniordu. 

Jaunākie
Populārākie
Interesanti