Medijpratība
Ir temati žurnālistikā, kas vienmēr būs sarežģīti un ētiski neviennozīmīgi. Taču, izvēloties atspoguļot kādu jūtīgu tematu, vienmēr ir jāzina, kāpēc par to tiek stāstīts. Ko, šo rakstu izlasot vai raidījumu noskatoties, iegūs sabiedrība? Viens no šādiem tematiem, par kuriem ir jārunā, ir pašnāvības. Latvijas Žurnālistu asociācija turpina projektu, kur stāstām par žurnālistu darbu, problēmām, izvēlēm.
Latvijas Universitātes emeritētā profesore, vadošā ētikas jautājumu pētniece Skaidrīte Lasmane ir Latvijas Žurnālistu asociācijas izvirzītā Mediju ētikas padomes locekle. Skaidrīte Lasmane profesionālo mūžu ir veltījusi ētikas pētījumiem, tostarp komunikācijas ētikai. Šobrīd viņa uzskata, ka žurnālistikas jēdziens būtu jāpārskata un jāpaplašina, jo mediju vara kļuvusi milzīga. Medijs, viņasprāt, šobrīd ir arī kultūras veidotājs.
30. maijā notika Rīgas domes mēra vēlēšanas, un sabiedriskajos medijos vispirms parādījās “ziņa” par Nila Ušakova aizbildniecībā pieņemtajiem domes kaķiem un to likteni domes paspārnē. Jau stipri pēc “Panorāmas” laika mēs uzzinājām par jaunā mēra ievēlēšanu.
Austrālijas avīzes "Melbourne Herald Sun" publicētajā karikatūrā, kurā izsmieta tenisistes Serenas Viljamsas uzvedība ASV atklātā čempionāta finālā, mediju standarti nav pārkāpti, pirmdien paziņoja Austrālijas preses padome. Ar pērn publicēto karikatūru neapmierinātie to kritizēja par rasismu un stereotipiskiem vispārinājumiem afroamerikāņu atainošanā.
Nosaukt par meļiem. Pārmest, ka ignorē. Uzbrukt personīgi, apsaukāt un aizskart. Pazemot kā profesionāļus. Apmelot. Mērķtiecīgi vajāt ar sociālo mediju vai savā rīcībā esošu informācijas līdzekļu palīdzību. Viss nosauktais ietilpst sarakstā “politiķu uzbrukumi žurnālistiem”. Vai arī Latvijā? Pašreiz – diemžēl, jā!
Norādes uz sociālajiem medijiem ir sastopamas visapkārt. Ziņu portāli aicina padot tālāk savus rakstus, aicinājumi sekot ir redzami ne tikai tīmekļa vietnēs, bet arī drukātos materiālos un iestāžu skatlogos, #tēmturi vārdus vai frāzes izceļ arī ārpusinterneta formātos. Viss saprotami — komunicētāji cenšas piesaistīt auditoriju. Turpretī izpratne par tīkloto vidi, kurā indivīdi un organizācijas līdzdarbojas, gan parāda dažus pārpratumus. Šajā rakstā norādīšu uz problemātiskiem aspektiem žurnālistikā, kas attiecas gan uz sociālo mediju formu, gan saturu.
Vidusskolēnu mediju pratības konkursa “Pilna doma” uzvarētāji pārstāv dažādus Latvijas reģionus, un viņu izveidoto darbu tematika aptver atšķirīgas sfēras: gan lokālus jautājumus, gan aktualitātes, kas skar visus Latvijas iedzīvotājus.
Latvijas krievvalodīgajai auditorijai paredzētajos medijos pieredzes ir dažādas, tomēr kopīgais secinājums ir viens - krievvalodīgajai auditorijai vietējie mediji interesē un ir vajadzīgi
Daudz izmaiņu nebūs. Bet žurnālistikas kvalitāte pieaugs. Auditorijas piesaiste prasīs arvien lielākus spēkus. Darba tirgus mediju jomā joprojām būs nedrošs, valodas līmenis portālos nekļūs labāks. Viltus ziņas arvien būs populāras (sevišķi veselības jomā un politikā), mediju pratības prasības reti tiks attiecinātas uz sevi pašu.
Ar medijiem un žurnālistiku saistīto 2017.gada notikumu vidū atlasīti tie, kuri iezīmēja kādu pavērsienu, iesāka tendenci, kura varētu turpināties arī nākamajā gadā.
