Medijpratība
Informācijas ir ļoti maz – tikai "Letas" sameklēti fragmenti no CV un daži vārdi par iepriekšējo darbību. Iespējams, tāpēc diskusijas pēc piektdienas pievakares ziņas par Sanitas Dikas-Bokmelderes iecelšanu Latvijas Radio (LR) valdes locekles programmu attīstības jautājumos pārvērtušās strīdos sociālajos medijos.
Mediju pratības iniciatīva “Pilna doma” atkal aicina vidusskolēnus iegūt zināšanas par plašsaziņas līdzekļiem, piedaloties konkursā un radot žurnālistikas darbus par kādu sabiedrībā aktuālu tematu, vēsta Baltijas Mediju izcilības centrs. Mediju prasmes vidusskolēni varēs apgūt kopā ar Latvijas labākajiem žurnālistiem.
Viltus ziņu jēdziens plaši atpazīstams ir kļuvis arī pie mums. Daļēji tas tā noticis, pateicoties vietējiem biznesmeņiem, kas pēc ārvalstu kolēģu parauga cenšas pelnīt interneta reklāmas naudu uz cilvēku lētticības rēķina. Taču viltus ziņu biežā pieminēšana ir skaidrojama arī ar to, ka medijiem pašiem tas vienkārši ir ērti. Metot vienā katlā dažāda līmeņa nepatiesas informācijas izpausmes, žurnālisti no turienes var makšķerēt bieži vien acīmredzamas blēņas un, tās aprakstot, uzdoties par sabiedriski nozīmīgas funkcijas pildītājiem. Tanī pašā laikā vajadzīgo uzmanību negūst tēmas, kas ir krietni svarīgākas.
Gandrīz pusmiljonu eiro vērtais Kultūrkapitāla fonda (KKF) projektu konkurss mediju satura atbalstam, kas nesen noslēdzās, ir bijis liels eksperiments. Tas ir eksperiments Kultūras ministrijai, kuras paspārnē ideja par atbalstu mediju satura veidošanai tapa un kurai no tā jāizdara secinājumi. Taču secinājumus eksperiments ļauj izdarīt arī par plašāku Latvijas mediju vidi — tai skaitā par nozares sašķeltību.
Kremlis Latvijā cenšas graut mediju lietotprasmes kampaņas, kas mudina sabiedrību kritiski vērtēt mediju saturu, atsaucoties uz Eiropas Politikas analīzes centra pētnieku Mārtiņu Kaprānu, raksta eng.lsm.lv.
Viltus eksperti, viltus ziņas, rāmējums, maskēta un slēpta reklāma - lietas, kas raksturo nekvalitatīvu un pat melīgu informāciju. "Pieci.lv" uzskaita pazīmes, kas raksturo nepatiesas ziņas.
Jūs par to nekad neuzzinātu, ja kāda cilvēka ķermenis nebūtu netīšām vai tīšām atkailināts. Mazāki un lielāki plikumi, kas parādījušies, pašam plikajam nemanot, ir pastāvīga daļa no ziņu portālu satura. Šī pieredze ir tik ikdienišķa, ka esmu nosaukusi tās par “ kailo ķermeņu ziņām”.
Daudzās valstīs, tajā skaitā Latvijā, 8.martā atzīmē Starptautisko sieviešu dienu. Lai gan pretrunīgi vērtēta, jo daudziem liek domāt par padomju laika mantojumu, 8.marts ir iespēja runāt par sieviešu tiesību jautājumiem, vērtēt sieviešu diskriminācijas situāciju un arī pavērtēt dzimumu pārstāvniecību dažādās jomās.
Dažu nedēļu laikā Latvijas mediji ir nodrošinājuši ievērojamu popularitāti spēlei “Zilais valis”, kas tiek saistīta ar jauniešu savainošanos un pašnāvībām. Tā vietā, lai skaidrotu un pārbaudītu izskanējušo informāciju, mediji ir selektīvi atlasījuši “pierādījumus” un nekritiski to visu padevuši tālāk. Baumas par spēles raksturu un izplatību, publiskajā telpā atkal un atkal atkārtotas, tiek uzdotas par “īstenību”. Cenšoties izskaidrot notikušus traģiskus gadījumus ar “Zilo vali” sociālajos medijos, mēs novēršam uzmanību no īstajiem bērnu un jauniešu problēmu cēloņiem.
Viltus ziņas viegli atpazīt tikai tad, ja kāds jau tās fiksējis. Ir vienkārši domāt, ka, atšifrējot nozagts.com un vēl dažus, viltus informācijas plūsma atmaskota. Dažas viltus ziņu pazīmes – slikts stils un maldinoši virsraksti - liek domāt, ka daļa no atbildības par nepatiesu informāciju Latvijā būtu jāuzņemas profesionāliem medijiem.
