Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Kā sasniegt krievvalodīgo auditoriju?

Eksperti: Krievvalodīgajai auditorijai interesē un ir vajadzīgi vietējie mediji

Latvijas krievvalodīgajai auditorijai paredzētajos medijos pieredzes ir dažādas, tomēr kopīgais secinājums ir viens - krievvalodīgajai auditorijai vietējie mediji interesē un ir vajadzīgi

Atšķirības ir un tās nevar noliegt, tomēr kopumā

gan latviešu, gan krievvalodīgā auditorija no medijiem sagaida vienu un to pašu – konkrētu, praktisku problēmu iztirzāšanu un risināšanu, un tieši tas ir jāizmanto, lai piesaistītu cilvēkus vietējiem medijiem.

Šāds secinājums diskusijā izskanēja vairākkārt.

“Spriežot pēc “Facebook”, vietējiem sižetiem, kas nāk no Rēzeknes no Daugavpils, ir milzīga atsaucība. Tā interese ir milzīga un arī tas statuss – “re, galvaspilsētas medijs [runā] par mūsu problēmu visā nopietnībā ar visu cieņu”,'' situāciju raksturo “Rus.lsm.lv” galvenais redaktors Aleksandrs Krasņitskis.

Turklāt arī krievvalodīgā auditorija ir dažāda. Ir dažādas intereses, atšķiras mediju lietošanas veidi un paradumi dažādos vecumos.  Vecāka gadagājuma cilvēki vairāk patērē Krievijas televīzijas kanālus, savukārt jaunieši - internetu un Latvijas medijus, tostarp – latviešu valodā, apliecina “Kantar TNS” pētījuma dati. Tāpat ir ļoti daudz kopīgu tematu kā latviešu, tā krievu valodā runājošai Latvijas daļai.

“Ir aktuālie akcenti, kas ir svarīgi akcenti, kas ir svarīgi katrai telpai atkarībā no piederības. Bet kopumā es neteiktu, ka mums ir divas dažādas informācijas telpas. Jā, ir jautājumi, kur krievu un latviešu mediji saliek dažādus akcentus, bet es nepiekrītu tam, ka tās ir divas dažādas informācijas telpas,” sacīja Latvijas Radio 4 direktore Ilona Madesova.

Arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumi apliecina –

krievvalodīgā auditorija, neraugoties uz stereotipiskiem priekšstatiem, ir ļoti dažāda, un arī polarizācija starp latviešu un krievu valodas lietotājiem ir fragmentāra.

“Tā polarizācija lielā mērā ir par starptautiskiem notikumiem,” teica Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētniece Ieva Bērziņa. “Savukārt, kas attiecas uz kādām iekšējām problēmām, valsts attīstību, tad es domāju, ka mēs varam atrast arī kopīgas lietas, kopīgas problēmas, kur nav tik emocionāli piesātinātas šīs viedokļu atšķirības un var meklēt risinājumus,” sacīja Bērziņa.

Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) atzīst, ka šie jautājumi ir aktualizējušies priekšvēlēšanu gaisotnē, kad daudz tiek runāts par Krievijas mediju ietekmi. To saturs tiek monitorēts un ik pa laikam aktualizējas jautājums arī par to  ierobežošanu. Bet tas nav vienīgais, par ko būtu jārunā.

“Zinot, ka mēs esam demokrātiska valsts, mūsu prioritārais jautājums tomēr būtu pašiem veidot, kā es saku - kopienas komunikācijas telpu, kurā mēs paši sarunājamies ar saviem pilsoņiem un pasakām: “Jā, viņi šeit ir, un viņi ir mūsu valsts un dzīves sastāvdaļa”,” pauda padomes locekle Gunta Līdaka.

Savukārt vairāk par to, kā rīkoties Krievijas retranslēto kanālu sakarā, nākammēnes varētu runāt Saeimas Nacionālās drošības komisijā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti