"Tā ir ļoti pozitīva iezīme, ka lielākā daļa respondentu atbalsta mediju pienākumu sniegt daudzpusīgu informāciju, nedaudz mazāk, bet vairāk nekā puse (63,8%) cenšas ar mediju palīdzību uzzināt arī viedokļus, kas ir pretēji esošajiem uzskatiem. Tas ir kopumā svarīgāk cilvēkiem ar augstāko izglītību, sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem un tiem, kas pastāvīgi interesējas par notikumiem Latvijā un pasaulē. Tomēr ilgais krīzes periods ir ietekmējis daļas sabiedrības attieksmi pret medijiem, liekot apšaubīt mediju uzticamību, profesionālismu, neatkarību," norādīja LMĒP Ētikas padomes locekle un sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne.
Pētījums uzrāda, ka pēdējos trīs gados ir strauji mazinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība, ka masu mediju sniegtā informācija ir objektīva. Par tās objektivitāti ir pārliecināti 37% aptaujāto, bet pretējās domās ir 53% aptaujāto (2019. gadā – par informācijas objektivitāti bija pārliecināti 54,5% aptaujāto, bet pretējās domās bija 33,6%).
"Attieksme pret mediju objektivitāti veidojusies ilgākā laikā, tās izmaiņām ir vairāki iemesli. Tos palīdz skaidrot citi šī pētījuma dati, kā arī dati par uzticēšanos medijiem, mediju lietojumu," atzīmēja Rožukalne.
"Ja detalizēti apskatām sabiedriskās domas aptaujas rezultātus, mēs redzam, ka negatīvu attieksmi pret mediju darbu pandēmijas un kara laikā vai pirms vēlēšanām biežāk izsaka respondenti ar pamatizglītību, bez Latvijas pilsonības, cilvēki, kas retāk seko aktualitātēm. Tātad pastāvīga sekošana mediju saturam par aktuālajiem notikumiem ir ļoti svarīga, attieksmi pret medijiem ietekmē mediju lietojuma pieredze.
Pandēmijas laikā daļa sabiedrības cieta smagāk, attieksmi pret medijiem ietekmē skatījums uz ļoti pretrunīgiem jautājumiem – karu Ukrainā, pandēmijas vadības procesu, ko medijos pastāvīgi skaidroja amatpersonas.
Ja medijos nav ievērots skatījums, ko pārstāv konkrētas sabiedrības grupas pārstāvis, tas var radīt iespaidu par mediju neobjektivitāti. Kā liecina šogad rudenī veiktā ombuda fokusa grupu pētījumu dati, iedzīvotāji mediju neobjektivitāti skaidro ar pieredzi, ka kāds no izmantotajiem medijiem publicējis maldinošu vai vienpusīgu informāciju, piesaista uzmanību ar sensacionalizētu saturu, ja mediju uzņēmums šķiet atkarīgs no kādiem faktoriem, kas ierobežo tā neatkarīgu darbību.
Vienlaikus respondenti paškritiski atzina, ka viņu zināšanas par notikumiem nereti paliek virsrakstu līmenī un spriedumu par mediju profesionālismu ietekmē nogurums no satraucošām ziņām, vēlēšanās izvairīties no pastāvīgās informācijas plūsmas.
Uzskatu, ka mediji vairs nevar paļauties uz to, ka, ikdienā uzrunājot sabiedrību ar savu saturu, to darbība ir saprotama. Publiskās komunikācijas vidē ir tik daudz spēlētāju un pretrunīgu vēstījumu, ka medijiem, lai būtu kontaktā ar savu auditoriju, jāskaidro, kā tiek saprasta objektivitāte vai citi darbības principi un ko tie nozīmē profesionālajā žurnālistikā," norādīja Rožukalne.
No pētījuma rezultātiem secināms, ka medijiem joprojām ir nozīmīga loma, sniedzot cilvēkiem informāciju par laikmeta aktualitātēm. Piemēram, vairāk nekā puse jeb 52,9% aptaujāto atzīst, ka Latvijas mediji palīdz viņiem izprast notiekošo Ukrainā. Pretējās domās ir 37,2% aptaujāto.
Līdzīgās domās Latvijas iedzīvotāji ir par mediju darbu saistībā ar Covid-19 pandēmiju – 51,8% aptaujāto uzskata, ka mediji tiem ir snieguši noderīgu informāciju par vakcināciju, drošības pasākumiem un tamlīdzīgiem jautājumiem. Pretējās domās ir 39,6% aptaujāto.
Savukārt izvēlē, par ko balsot Saeimas vēlēšanās, 43,1% aptaujāto uzskata, ka mediji tiem palīdz nonākt pie labākas izpratnes, par ko balsot, turpretim 45,9% aptaujāto neuzskata, ka mediji viņiem šajā jautājumā palīdzētu.
Ņemot vērā, ka Latvija kļuvusi par mājvietu vairāku Krievijas neatkarīgo mediju redakcijām, kas nepakļaujas Krievijas valsts prasībām informācijas atspoguļošanā, pētījumā tika noskaidrots, kā šo faktu vērtē iedzīvotāji, raugoties no Latvijas interesēm. Tikai ceturtā daļa jeb 24,5% aptaujāto uzskata, ka šo redakciju darbība Latvijā nāk Latvijai par labu, savukārt noraidošu attieksmi pauda 40,2% aptaujāto. Tomēr vēl lielākai daļai, 41,8% aptaujāto bija grūti šajā jautājumā formulēt savu vērtējumu. Šajā atbildēs nebija būtisku atšķirību starp cilvēkiem, kas ģimenē runā latviešu valodā, un tiem, kam sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda.
Aptauju par Latvijas iedzīvotāju mediju izmantošanas ieradumiem un mediju darba vērtējumu LMĒP uzdevumā veica pētījumu centrs SKDS šī gada septembrī pēc stratificētās nejaušās izlases principa dzīvesvietās intervējot 1019 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18–75 gadiem. Pētījums veikts ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
