ĪSUMĀ:
- Krievijas un Baltkrievijas tuvums ietekmējis mediju patēriņu Latgalē, trūkst izpratnes par medijpratību.
- Kultūras ministrijas pieeja – apmācīt medijpratības mentorus, kuri ir saskarsmē ar iedzīvotājiem.
- NEPLP gatavo jaunu metodi medijpratības mērīšanai, kas nebūtu pašnovērtējums.
- Eksperte: lai sasniegtu visus iedzīvotājus, būtiska loma ir pašvaldībām.
Krievijas un Baltkrievijas tuvums ietekmējis mediju patēriņu Latgalē
Valsts austrumu pierobežā Latgalē uz ielas biežāk dzirdamas sarunas krieviski, nevis latviski. Preses kioskos biezā slānī izdevumi krievu valodā, no garām braucošajām automašīnām spraucas dziesmas krievu mēlē.
Krievijas un Baltkrievijas tuvums ietekmējis vietējo komunikāciju, tostarp mediju patēriņu, norādīja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pasniedzēja Sandra Sprudzāne.
"Mēs redzam, ka tomēr Latgales reģionā mediju lietošanas paradumi nedaudz atšķiras. To rāda arī dažādas aptaujas, kas demonstrē, ka
cilvēki joprojām varbūt izvēlas medijus no austrumu puses vai medijus tīmeklī, kuri šobrīd ir pieejami," stāstīja Sprudzāne.
"Mani novērojami liecina, jo daudz arī piedalos medijpratības aktivitātēs un pasākumos, ka cilvēkiem dažbrīd tomēr nav izpratnes, kas ir medijpratība, ka informācija ir kritiski jāizvērtē. Lai gan šajā jomā tiek strādāts kopš pamatskolas, vidusskolā, mēs tomēr redzam, ka pierobežā ir problēmas ar šī jēdziena izpratni un kopumā ar informācijas patērēšanas paradumiem," atzina Sprudzāne.
Medijpratības eksperte Klinta Ločmele rudenī piedalījās Kultūras ministrijas projektā, kura ietvaros kopā ar Latvijas Universitātes pasniedzējiem vadīja mācību stundas par Krievijas izplatīto dezinformāciju pierobežas skolās. Apmeklēja aptuveni 20 skolas.
"Bija skolas, kuras bija ļoti priecīgas par šo piedāvājumu. Bija skolas, kur varēja just, ka skolotāji jau ir pārrunājuši jautājumus, skolēni jau bija zinoši. Tad bija arī kolēģiem pieredze, ka bija skolas, kuras atteicās uzņemt mūs viesos, lai gan tas bija piedāvājums bez maksas, kā arī mēs piedāvājam dažādus iespējamos laikus. Bet bija skolas, kur kā atteikuma iemesls bija minēts tas, ka temats ir pārāk politizēts. Bija diezgan liela starpība tajos Latgales pagastos un pilsētās, kurās ir lielāks latviešu īpatsvars un kurās ir lielāks cittautiešu īpatsvars," stāstīja Klinta Ločmele.
Secināms, ka Latgalē dzīvojošo medijpratība nav viendabīga. Pētījumi liecina, ka liela nozīme ir cilvēka izglītībai, ienākumu līmenim, sociālajai videi un informatīvajai telpai.
Valstī par medijpratību vairāk sāka runāt 2014. gadā, norādīja eksperte Ločmele. Tobrīd bija vien pāris medijpratības projektu, taču tagad to skaits ir krietni pieaudzis.
Kultūras ministrijas pieeja – apmācīt medijpratības mentorus
Par medijpolitiku valsts līmenī atbild Kultūras ministrija. Medijpolitikas nodaļas eksperte Agnese Berga skaidroja, ka ministrijas uzstādījums medijpratībā ir apmācīt mentorus.
"Mentori – tie ir pedagogi, jaunatnes darbinieki, bibliotekāri, cilvēki, kuri spēj šīs zināšanas tālāk nodot citiem, kuri ir saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Tas vienkārši ir finansiāli "paceļamāk", jo izglītot mentorus ir vieglāk nekā izglītot visu sabiedrību. Vairāk mēs tieši strādājam uz šo grupu, bet neizpaliek arī citas grupas, piemēram, seniori," skaidroja Berga.
Latvijas Radio uzrunātie eksperti norādīja, ka medijpratības projekti šo gadu laikā ir nesuši augļus.
Tomēr ir grūti izmērīt, kā iedzīvotāju prasmes uzlabojušās, jo aptaujas pārsvarā balstās uz cilvēku pašvērtējumu.
"Šobrīd mēs uzticamies iedzīvotāju pašnovērtējumam. Pēdējie dati, kas mums ir par februāri, rāda, ka reģionam īsti nav nozīmes tik ļoti, skatoties uz to, kuri atzīst, ka viņiem pietrūkst zināšanu atpazīt maldinošu informāciju vai arī kuriem ir gadījies noticēt tendenciozai informācijai. Reģionos dati ir diezgan līdzīgi. Vidzemē pat mazliet vairāk, ja pēc datiem skatās, kuri atzīst, ka viņiem trūkst zināšanu. Ja mēs paskatāmies uz Latgali, tad 8% norāda, ka viņiem pietrūkst zināšanu, 29% norāda, ka viņi ir noticējuši maldinošai informācijai, un 45% atzīst, ka viņi zina, kā atšķirt šo informāciju," stāstīja Berga.
Viņa gan atzina, ka tas, cik ticamas ir šīs atbildes, "jāprasa pašiem iedzīvotājiem, cik labi viņi ir atbildējuši uz jautājumiem".
NEPLP gatavo jaunu metodi medijpratības mērīšanai
Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete skaidroja, ka tiek strādāts pie jaunas metodoloģijas, kas ļautu novērtēt iedzīvotāju medijpratības līmeni.
"Pagājušajā gadā NEPLP organizēja darba grupu, kurā piedalījās septiņi Latvijas medijpratības eksperti. Mēs izstrādājām kopā Latvijas medijpratības līmeņa mērīšanas metodoloģiju. Ļoti ceram, ka šajā gadā būs iespēja šo pētījumu arī īstenot. Tad attiecīgi mēs jau varēsim sākt izdarīt šos secinājumus," atklāja Aurēlija Ieva Druviete.
Viņa uzsvēra, ka medijpratības veicināšanas aktivitātēm būtu jābūt visā valstī, taču īpaši Latgalē.
Tikmēr eksperte Klinta Ločemele norādīja, ka "ārzemju pētījumi rāda, ka visefektīvākie projekti tiek īstenoti divus trīs gadus, jo tad arī var sasniegt gan auditoriju, gan arī veidot noturīgākas prasmes. Latvijā tā realitāte ir tāda, ka vairums projektu ir īslaicīgāki, medijpratības attīstība notiek fragmentāri. Fragmentētība īsti nepalīdz rezultāta sasniegšanai".
Savukārt ilglaicīgi projekti ir dārgi. Kultūras ministrijai ik gadu medijpratības pasākumiem atvēlēti bija 20–40 tūkstoši eiro. Šajā gadā tie ir 100 tūkstoši eiro.
Eksperte: Lai sasniegtu visus iedzīvotājus, būtiska loma ir pašvaldībām
Medijpratības pētījumi rāda, ka nemainīgi aptuveni vienai desmitajai daļai Latvijas iedzīvotāju trūkst informācijas par medijpratību. No tā secināms, ka, neraugoties uz aktivitātēm, joprojām būs daļa sabiedrības, kas nebūs guvusi pietiekamas prasmes, lai atpazītu ticamu informāciju no dezinformācijas.
Pasniedzēja Sandra Sprudzāne uzskata, ka, lai sasniegtu visus iedzīvotājus, būtiska loma ir pašvaldībām.
"Manuprāt, ir tomēr iespējas, kā pašvaldība varētu strādāt ar saviem iedzīvotājiem, informēt un veicināt viņu medijpratību. Protams, jāizvērtē, kādas aktivitātes tās varētu būt. Šobrīd tas netiek darīts, bet es redzu, ka ar to noteikti varētu strādāt," pauda Sprudzāne.
No Kultūras ministrijas pasūtītās aptaujas secināms, ka tikai nedaudz vairāk kā trešdaļa (36%) iedzīvotāju norāda, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju.
