Kopš masveida slepkavībām Kijivas priekšpilsētā Bučā drīz būs pagājis pusotrs gads. Taču Kremļa propaganda aizvien izdomā dažādus veidus, kā likt sabiedrībai noticēt, ka patiesībā tas ir pašu ukraiņu darbs. Slaktiņš Bučā notika pērn martā – drīz pēc kara Ukrainā sākuma, kad tur atradās Krievijas okupācijas karaspēks.
"Briesmīgākā 21. gadsimta zvērība, kara noziegums un apzināts slaktiņš – tā Ukrainas amatpersonas raksturo Bučā, Irpiņā un Hostomeļā redzamo pēc Krievijas spēku atkāpšanās. Tie apsūdzēti par daudzu mierīgo iedzīvotāju apzinātu nogalināšanu, daudzviet ielās ir cilvēku līķi," aprīļa sākumā vēstīja Latvijas Televīzija. Dažu nedēļu laikā Bučā bija nogalināti vairāk nekā četri simti Ukrainas civiliedzīvotāju.
Pasaules mediji ziņoja par okupantu slaktiņu, savukārt Krievijas propaganda atbildēja ar uzreiz vairākām savām notikušā versijām. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs notikumus Bučā sauca par Rietumu mediju viltojumu. Pērn 12. aprīlī, kopīgā preses konferencē ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko, par Buču izteicās arī Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Viņš stāstīja par ASV pagātnē darīto un maldināja, ka toreiz visi klusējuši, bet par citu valstu padarīto gan runājot skaļi.
"Nebija tāda klusuma, kad rīkoja provokācijas Sīrijā. Kad attēloja [Sīrijas diktatora Bašara al] Asada valdības ķīmisko ieroču pielietošanu. Pēc tam noskaidrojās, ka tas ir feiks. Tāds pats feiks ir arī Bučā," paziņoja Putins.
Pirmkārt, ķīmisko ieroču izmantošana Sīrijā nav nekāda viltus ziņa. Otrkārt, arī notikušais Bučā nav bijis safabricēts, un tas bija skaidrs jau drīz pēc notikušā. Bučā uzreiz ieradās starptautiskas cilvēktiesību organizācijas un ārvalstu mediji. Tie publicējuši gan cilvēku liecības, gan fotogrāfijas un videomateriālus, kas liecina par Krievijas karaspēka noziegumiem.
Arī laikraksta "The New York Times" jau pērn aprīļa sākumā publicētie satelītattēli rādīja – līķi uz Bučas ielām parādījās Krievijas okupācijas laikā.
Lai gan Krievijas vainai ir skaidri pierādījumi, tās centieni taisnoties turpinās.
Nesen Polijas un iepriekš arī Gruzijas faktu pārbaudītāji ziņoja par sociālajos medijos izvietotām fotogrāfijām ar it kā ukraiņu karavīriem, kas cilvēkus nogrimē ar neīstām asinīm un fotografē, noguldītus uz ielām. Šīs bildes kā pierādījumu Ukrainas meliem publicēja arī Krievijas vēstniecība Lielbritānijā. Taču žurnālisti ar bilžu pārbaudes rīkiem atklāja, ka foto īstenībā uzņemti jau 2016. gadā kādās pirmās palīdzības sniegšanas mācībās un tām ar karu nav nekāda sakara.
Savukārt nupat, jūlija vidū, iznākušā filmā ar nosaukumu "Aģents Zelenskis" bijušais ANO ieroču inspektors no ASV, regulārs Krievijas propagandas izplatītājs Skots Riters stāstīja: "Pirmkārt, Lielbritānijas specdienesti, visticamāk, palīdzēja Zelenskim ar teātra uzvedumu Bučā."
Filmā bez pierādījumiem teikts, ka Zelenskis it kā esot Lielbritānijas slepenā izlūkdienesta aģents. Tāpēc briti it kā palīdzējuši īstenot Bučas slaktiņa "iestudējumu".
Krievu valodā tulkots filmas fragments kļuvis populārs arī sociālajos medijos Latvijā.
Tikmēr Krievija gatavo jau nākamo filmu. Augusta vidū tur plānota pirmizrāde režisora Dāvida Dadudašvili filmai "Liecinieks", kas uzņemta angļu valodā un tulkota krieviski.
Kremļa mediji filmu sauc par "patiesību par specoperāciju ārzemnieka acīm". Tajā rādīts kāds beļģu vijolnieks. Viņš 2022. gada februāra beigās nonāk kādā Kijivas piepilsētā, kur kļūst par liecinieku necilvēcīgiem noziegumiem un provokācijām. Par viņa galveno mērķi kļūstot patiesības pavēstīšana visai pasaulei.
Kā vēsta Rīgā bāzētais neatkarīgais medijs "Meduza", filma tapusi ar Krievijas valsts atbalstu un ar to plānots pārliecināt cilvēkus, ka civiliedzīvotāju nogalināšana Bučā bijusi iestudēta. Piemēram, Kremļa propagandas medijs "Tsarjgrad" filmu piesaka ar vārdiem: "Patiesība par Buču izlaužas uz lielā ekrāna."
