ĪSUMĀ:
- Digitālo platformu darbinieki, piemēram, šoferi un ēdienu kurjeri, nesaņem citiem ierastās sociālās garantijas.
- Briselē virza jaunu direktīvu, kas domāta, lai uzlabotu platformu darba apstākļus.
- Iecerēts jauninājums – procedūra, kā pierādīt, ka cilvēks ir darbinieks, nevis pašnodarbinātais.
- Tomēr digitālās platformas nav mierā ar iecerēm.
- Vienlaikus izskan aicinājumi atcerēties, cik svarīgi šie darbinieki bija kovida pandēmijas laikā.
- Jaunā direktīva piedāvā arī ieviest lielāku caurskatāmību tajā, kā platformas izmanto algoritmus cilvēkresursu vadībai.
Tādas digitālās platformas kā "Uber", "Deliveroo" vai "Bolt" jau kādu laiku daudziem ir kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu. Tās nodrošina ienākumus un darbu arī šoferiem, ēdiena kurjeriem un daudziem citiem. Tomēr pārsvarā šie cilvēki ir pašnodarbinātie, līdz ar to nesaņem tādas sociālās garantijas, kādas pienākas uzņēmumu darbiniekiem. Piemēram, apmaksātu slimības lapu, atvaļinājumu un pensiju.
Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka patiesībā daudzos gadījumos šie cilvēki ir nevis pašnodarbinātie, bet gan darbinieki.
Sociāldemokrātu grupas eiroparlamentāriere no Itālijas Elizabete Gualmini norādīja:"Ja jūs esat pilnībā atkarīgs no algoritma, no datorsistēmas, kas organizē jūsu darbu, jūsu pārtraukumus, ātrumu, ar kādu jums ir jāpiegādā lietas, jūsu atvaļinājumus, tad ir ļoti grūti uzskatīt jūs par pašnodarbināto. Tādā gadījumā jūs esat darbinieks, jūs esat algots darbinieks, kas ir pelnījis saņemt ar to saistītās sociālās garantijas."
Deputāte Gualmini ir atbildīga par jaunas direktīvas virzību, kas domāta, lai uzlabotu platformu darba apstākļus. Decembra vidū par to tika panākta politiskā vienošanās starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm.
Viens no galvenajiem jauninājumiem paredz ieviest procedūru ar virkni kritēriju, kas ļaus pierādīt, ka cilvēks ir nevis pašnodarbinātais, bet gan darbinieks.
"Mēs ejam līdz ar inovāciju un pārmaiņu dinamiku. Mēs neesam pret pārmaiņām, inovācijām un digitalizāciju darba tirgū. Bet mēs uzskatām, ka šīs lielās pārmaiņas un transformācija būtu jāvada, lai pasargātu darbiniekus. Ar platformām ir saistīti 28 miljoni darbinieku, un viņu skaits pieaug ar katru mēnesi. Līdz ar to šis ir pirmais likums, kas ir fokusēts uz nākotnes darba tirgu," norādīja deputāte.
Digitālās platformas nebūt nav apmierinātas ar šo ieceri. Tās veltījušas daudz laika, lai pārliecinātu gan deputātus, gan dalībvalstu pārstāvjus, ka viņu modelis atšķiras no klasiskās nodarbinātības. Gualmini atzina, ka no lobijiem ir bijis milzīgs spiediens.
Iespējams, ka tas ir nostrādājis, jo decembra vidū Spānijas prezidentūras panākto vienošanos ar parlamentu vairums valstu šobrīd vairs nav gatavas atbalstīt. Pret ir gan Baltijas valstis, gan Itālija, gan Francija. Tādēļ sarunas būs jāturpina.
Savukārt Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dragošs Pislaru aicināja neaizmirst, cik nozīmīgu lomu vēl pavisam nesen daudziem spēlēja, piemēram, ēdiena kurjeri.
"Tas ir ļoti būtisks un vēsturisks mirklis, kurā mēs cīnāmies par darbinieku tiesībām, kas strādā digitālajās platformās. Te ir svarīgi atcerēties pandēmiju. Tajā laikā mums ļoti palīdzēja vairāk nekā pieci miljoni cilvēku visā Eiropā, kuri nodrošināja mums normālu dzīvi. Tagad ir īstais brīdis paskatīties uz viņu situāciju, uzlabot viņu darba apstākļus, nodrošināt, ka viņi var baudīt savas tiesības un atbilstošas garantijas," teica Pislaru.
Jaunā direktīva piedāvā arī ieviest lielāku caurskatāmību tajā, kā platformas izmanto algoritmus cilvēkresursu vadībai. Pašlaik daudzus no šiem procesiem vada datorsistēmas, un līdz ar to lēmumu pieņemšana mēdz būt neskaidra un nesaprotama. Tā vietā tiek piedāvāts noteikt, ka sistēmas būtu jāuzrauga kvalificētiem speciālistiem.
