Frontei tuvu esošajā Hersonā naktis ir vissmagākais laiks. Glābiņš vismaz uz brīdi ir pagrabi, kur iedzīvotāji nereti nakšņo, savukārt bērni no pagraba attālināti mācās skolā. Vienai no daudzstāvu dzīvojamajā namā ierīkotajai bumbu patvertnei pašlaik biedrība "Tev" pako sūtījumu. Sūtījumā saliktas mantas ikdienas atvieglošanai, toskait monitori attālinātajām mācībām skolā.
"Šeit ir gan bumbu patvertnēm, lai bērni var turpināt mācīties pagrabā, gan kancelejas priekšmeti un viss pārējais. Tāpat daļa ziedojumu iet Hersonas slimnīcai, kas ir ļoti noslogota. Mums ar Hersonas slimnīcu ir ilgāka sadarbība. Tur gan gultas, gan aparatūru esam nogādājuši. Viena no kravām iet armijas atbalstam – bruņumašīnu remontceham, lai varētu Ukraina tālāk aizstāvēties," stāstīja biedrības "Tev" biedrs Kaspars Polis.
Biedrība īpaši pateicas visiem ziedotājiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuri joprojām turpina atvēlēt līdzekļus un preces palīdzības sniegšanai.
Taču ziedojumu apmērs sarūk, bet lūgumi pēc palīdzības kara plosītajā valstī gan nemazinās. Mārtiņš Dūdiņš uz Ukrainu pošas 14. vai 15. reizi – pašam pareizais skaits jau nojucis. Uz Hersonu - sesto, jo jāpalīdz.
"Mums ir jāpalīdz cilvēkiem, kuri ir nonākuši nelaimē. Cilvēkiem, kuri dzīvo zem raķešu apšaudēm, bērniem, kuriem bērnība, var teikt, beigusies.
Arī, ja karš beigsies, viņiem tā trauma būs uz visu mūžu. Bet karš vēl nav beidzies, mums ir jābrauc un jāpalīdz, ko varam izdarīt. Ja mēs nevaram ar ieročiem rokās, mēs varam aizvedot mantas uz turieni - gan spēles, gan datorus, tas ir mūsu pienākums," sacīja Dūdiņš.
Karadarbības zonā palicis arī daudz pamestu mājdzīvnieku. Palīdzība tiek vesta arī tiem, kas par viņiem uzņemas rūpes.
