Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kā Latgali glābj no ekonomiskā pagrimuma

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Sakrālā mantojuma atbalsta programma - simtā daļa no baznīcu remontiem vajadzīgās naudas

Reportāža: Vidusmēra Krievijas pilsēta Orla gatavojas prezidenta vēlēšanām

Reportāža no Krievijas vidusmēra pilsētas: kā Orla gatavojas nākamajam Putina termiņam

Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks jau šajā svētdienā, 18. martā. Par to, ka tajās atkal uzvarēs līdzšinējais prezidents Vladimirs Putins, nešaubās būtībā neviens. Tomēr viņš nebūt nav vienīgais kandidāts. Arī apzinoties to, ka viņiem neizdosies uzvarēt, priekšvēlēšanu kampaņā ir iesaistījušies vēl septiņi kandidāti. Sava kampaņa ir arī opozīcijas politiķim Aleksejam Navaļnijam, lai gan viņa vārds starp kandidātiem uz prezidenta krēslu nav atrodams.

Līdz šim pamanāmākie mītiņi un akcijas ir notikuši lielākajās Krievijas pilsētās. Tomēr kampaņa norit arī citur. Latvijas Radio devās uz vienu no Krievijas vidusmēra pilsētām Orlu, kas atrodas 350 kilometru attālumā uz dienvidiem no Maskavas, lai paskatītos, kā gatavošanās ceturtajam Putina termiņam prezidenta krēslā notiek tur.

Orlas centrālajā laukumā ir apgabala domes ēka, kurā ir izvietots arī gubernatora birojs. Tai pretī stāv Ļeņina piemineklis. Tepat blakus ir viesnīcas ēka, kurā atrodas Krievijas prezidenta Vladimira Putina priekšvēlēšanu birojs. Uz viesnīcas ir milzīgs plakāts, kas mudina piedalīties vēlēšanās. Uz tā ir rakstīts: “Izvēlamies prezidentu. Izvēlamies nākotni.”

Tepat ap stūri atrodas arī Putina oponentes Ksenijas Sobčakas birojs, bet pāri ielai – Alekseja Navaļnija priekšvēlēšanu štābs. Viņš gan oficiāli nepiedalās šajās vēlēšanās, jo viņam tika liegta reģistrācija tiesājamības dēļ. Šķiet, ka visi trīs priekšvēlēšanu biroji Orlā sadzīvo pietiekami draudzīgi, lai gan kopumā opozīcijai ir jāsastopas ar krietnu kritikas devu.

Sobčakas štābs: Mana interese – uzņēmējdarbība

“Mēs gaidījām diezgan negatīvu startu. Un visus tos krievu valodas vārdus, ar kuriem bija iespējams izteikt nepatiku pret mūsu kandidātu, mēs pilnībā esam uzklausījuši,” saka Sergejs Nosovs, kurš vada Ksenijas Sobčakas priekšvēlēšanu biroju Orlā.

Sergejs Nosovs
  “Bet mēs arī apzinājāmies, ka ar laiku šis negatīvais reitings mazināsies un pārtaps lielākā atbalstītāju skaitā. Protams, nevar garantēt, ka oficiālie vēlēšanu rezultāti atspoguļos to, cik cilvēku patiešām par viņu ir nobalsojuši. Bet mēs ceram, ka novērotāji, tostarp ārzemju, palīdzēs to kontrolēt, lai mēs varētu saprast, cik pareiza ir bijusi mūsu pieeja šī kandidāta virzīšanā,” stāsta Nosovs.

 

Sobčakas birojs Orlā ir izvietots bijušā veikala telpās kādas daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā. Tajā ir pāris galdi un krēsli, kā arī plaukti ar Sobčakas aģitācijas materiāliem.

Viens no saukļiem ir “Sobčaka – kandidāte pret visiem”. Proti, par viņu var balsot, ja nepatīk neviens no kandidātiem.

Lai gan Sobčakas kampaņa galvenokārt ir orientēta uz jauniešiem, Nosovs saka, ka viņu atbalsta arī vecāki cilvēki. To spilgti apliecina kāds stāsts no parakstu vākšanas kampaņas, lai piereģistrētu Sobčakas kandidatūru.

“Kad mums izdevās saskaņot un uzlikt nelielu aģitācijas telti pilsētas nomalē, par to vietējos medijos parādījās neliels stāsts. Un viena veca kundzīte to ieraudzīja un nākamajā dienā tur devās, lai parakstītos par Sobčaku. Bet, braucot trolejbusā garām tai vietai, kur bija jābūt teltij, viņa ieraudzīja, ka tās tur vairs nav, jo akcija bija saskaņota tikai uz vienu dienu,” stāsta Sobčakas štāba pārstāvis.  

 “Viņa sāka par to sūdzēties turpat trolejbusā, līdz ar ko piesaistīja sev apkārtējo pasažieru un konduktora uzmanību. Un konduktors viņai teica: “Tu ko, vecā!? Tevi taču par to ietupinās!” Bet, sadzirdot šīs muļķības, tā vecā kundzīte neapjuka un atbildēja, ka cietums viņu nebiedē. Tur vismaz baro trīs reizes dienā, bet tagad viņa no savas pensijas var atļauties tikai divas, nav jādomā par komunālajiem maksājumiem, un vēl viņa varēs pavasarī puķes stādīt, lai būtu smuki. Ar to arī viss ir pateikts,” saka Nosovs.

Sobčakas priekšvēlēšanu biroja vadītājs personisko motivāciju iesaistīties šajā kampaņā skaidro ar to, ka viņš ir uzņēmējs. Viņam pieder neliels birojs, kurš veido arhitektūras maketus. Tomēr pie esošās varas ekonomika un līdz ar to arī uzņēmējdarbība stagnē.

“Ja ekonomika stāv uz vietas un neattīstās, tad arī mans uzņēmums nespēs attīstīties. Tādēļ mans ieguldījums Krievijas politikā ir tieši saistīts ar manu interesi par sava uzņēmuma nākotni,” skaidro Nosovs.

Putina štābs: Lai bērni dzīvotu spēcīgā valstī

Pašreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina priekšvēlēšanu birojs atrodas tikai pāris minūšu gājienā, blakus Orlas apgabala administrācijas ēkai.

Margarita Prokohina ir Orlas Valsts universitātes pasniedzēja. Šī enerģiskā sieviete štābā atbild par darbu ar brīvprātīgajiem.

Margarita Prokohina
 “Es gribu, lai mans bērns dzīvotu spēcīgā valstī. Es gribu būt lepna par savu valsti. Un es gribu, lai ne tikai man, bet arī manam bērnam būtu normāla nākotne, jo es zinu, kāda bija Krievija deviņdesmitajos gados, es to pati esmu piedzīvojusi, un es negribu, lai tas atkārtotos,” saka Prokohina.

 

Putina priekšvēlēšanu birojs ir izvietots bijušās kafejnīcas telpās. Tur ir gaišs un silts, un uz sienām ir dažādi Putina aģitācijas plakāti. Brīdī, kad tur viesojas Latvijas Radio, līdz ar Prokohinu štābā ir vēl kādi pieci jaunieši. Bet viņa saka, ka kopā Orlā to ir gandrīz 80.

Viena no tām ir 18 gadus vecā studente Angelīna Strojeva.

“Ir jāizvēlas pareizais ceļš, pareizais prezidents, pareizais virziens. Man kā cilvēkam, kurš pirmo reizi balsos un izdarīs tik nopietnu izvēli, ir ļoti svarīgi, kurš turpmāk būs mūsu prezidents, mūsu vadītājs. Tādēļ esmu štābā. Un man te ļoti patīk,” saka Strojeva.

Uz jautājumu, kādēļ viņa uzskata, ka Putins būtu labākais prezidents, arī viņa piesauc deviņdesmitos gadus, par kuriem viņa zina tikai no nostāstiem.

“Kopš deviņdesmitajiem gadiem ir notikušas lielas pārmaiņas. Un tas viss ir bijis viņa valdīšanas laikā. Gan dzimstība ir paaugstinājusies, gan mirstība ir pazeminājusies. Tie ir būtiski sasniegumi. Un es domāju, ka tas viss ir pareizi. Pie mums viss mainās uz labu,” spriež jauniete.

Par pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem Krievijā runā itin bieži. Šis trauksmainais laiks daudziem ir saistīts nevis ar demokrātiju un Padomju Savienības sabrukumu, bet gan ar nestabilitāti, nabadzību, mēnešiem un gadiem aizkavētām algām un pensijām.

Daudzi baidās, ka, mainoties valsts vadītājam, var atkārtoties kaut kas līdzīgs.

Kamēr notiek saruna ar aktīvistiem, Putina štābā ienāk arī vairākas vecāka gadagājuma sievietes. Kāda no viņām vēlas pasūdzēties, ka apgabala prokurors nav viņu uzklausījis, lai gan bija sarunāta tikšanās. Sievietes tiek nosūtītas pie juristes, kuras galds ir turpat stūrī.

Štāba brīvprātīgo vadītāja Prokohina saka, ka cilvēki ar dažādām problēmām nāk bieži.

“Jautājumi ir ļoti dažādi. Pārsvarā, kā jūs jau lieliski saprotat, mēs kā štāba pārstāvji esam gatavi uzklausīt novēlējumus un pamudinājumus prezidenta kandidātam. Bet lielākoties cilvēki nāk ar dažādām problēmām. Tās ir saistītas gan ar veselības aprūpi, gan ar zālēm, gan ar dzīvokļu jautājumiem. Bieži vien mēs vienkārši palīdzam cilvēkiem saprast, kur viņi var vērsties. Jo nereti ir tā, ka cilvēki atnāk, un visai garas sarunas laikā izrādās, ka viņi pat vēl nav vērsušies iestādēs. Dažreiz ir nepieciešams sastādīt juridiski korektu dokumentu. Arī ar to mēs palīdzam,” atklāj Prokohina.

Navaļnija – Vēlētāju streika birojs

Alekseja Navaļnija atbalstītāju birojā uz stikla durvīm ir rakstīts, ka tā darba laiks ir līdz pulksten 20:18 – atsauce uz šī gada vēlēšanām. Štāba koordinators Viktors Zirjanovs gan paskaidro, ka tagad viņus, tāpat kā visus bijušos Navaļnija birojus, būtu jādēvē par Vēlētāju streika štābu.

 “Tādēļ, ka viss, ko mēs tagad darām, būtu jādēvē par vēlētāju streiku. Mēs neesam apmierināti ar to, kas tiek dēvēts par vēlēšanām. Mēs gribētu, lai kādreiz vēlēšanās mums patiešām būtu izvēle,” norāda Zirjanovs.

Arī šis birojs atrodas, pēc visa spriežot, bijušā veikala telpās. Tajā ir daži galdi, saliekamie krēsli, bet aiz nelielā nodalījuma – virtuves galds, pie kura var iedzert tēju.

Melnā tēja ir neiztrūkstošais elements katrā no priekšvēlēšanu birojiem, ko Latvijas Radio apmeklēja.

Navaļnija atbalstītāju vai Streika birojā ir diezgan trokšņains – pamazām sanāk aktīvisti, kuri gatavojas kļūt par vēlēšanu novērotājiem. Tūlīt sāksies lekcija par to, kas viņiem 18. martā būtu jādara. To vadīs vīrietis ar sirmu bārdu vārdā Dmitrijs Krajuhins.  

“Vēlēšanas mani interesē jau sen. Kopš 1989.gada es neesmu palaidis garām nevienu federālā līmeņa priekšvēlēšanu kampaņu un gandrīz nevienu vietējo priekšvēlēšanu kampaņu,” atklāj Krajuhins.

Dmitrijs Krajuhins
  Krajuhins saka, viņš jau gadiem darbojas nevalstiskās organizācijās un palīdz cilvēkiem aizstāvēt viņu tiesības. Esot uzvarējis divas lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā un dažas arī Krievijas Konstitucionālajā tiesā.

 

“Man te ārkārtīgi patīk, jo šeit ir daudz jauniešu. Un interesantākais ir, ka viņi grib mācīties. Es jau otro mēnesi divas reizes nedēļā te lasu viņiem lekcijas. Es stāstu par visu – sākot no teorijas par to, kādas mēdz būt vēlēšanu sistēmas pasaulē, līdz praktiskai darbībai. Šodien vairāk būs par praktiskiem padomiem, kā jārīkojas vēlēšanu novērotājiem,” stāsta Krajuhins.

Arī štāba vadītājam Zirjanovam Krajuhins ir palīdzējis aizstāvēties tiesā. Prokuratūra viņu apsūdzēja ekstrēmismā par publikācijām Zirjanova vadītajā Orlas reģionālajā interneta portālā “Orlec”. Visas lietas ir izdevies uzvarēt.

Arī Navaļnija birojā ir bijušas dažas kratīšanas. Tomēr varasiestāžu pretestība Zirjanovu nebiedē.

“Atceros, kad es biju pionieru nometnē vadītājs, par jebkuru bērnu, kurš, peldoties jūrā, būtu noslīcis, mani varēja ietupināt cietumā uz ilgu laiku. Tad gan man bija bail. Bet tagad nokļūšu cietumā uz 20 diennaktīm. Nu un kas? Mani par to neviens nenosodīs. Tikai atbalstīs,” saka Zirjanovs.

Zirjanova labā roka Streika birojā ir Maksims Kljagins.

“Es esmu subkultūru cilvēks. Jau kopš bērnības piedalījos panku kustībā un tad kopā ar antifašistiem. Bet tagad es saprotu, ka visi tie uzskati, kas man agrāk ir bijuši, jau paliek ar mani. Tie tikai pārtop miermīlīgākā gultnē. Kad esi jauns, gribas visu un uzreiz. Bet tad ar laiku saproti, ka var kaut ko darīt arī miermīlīgi, un tas sanāk arī efektīvāk. Un štābs ir viens no veidiem, kā var aktīvi miermīlīgi darboties,” par sevi stāsta Kljagins.

Tikmēr štābā uz lekciju sanākuši kādi 20 cilvēki – pārsvarā jauni vīrieši. Bet ir arī dažas sievietes. Topošajiem vēlēšanu iecirkņu novērotājiem tiek stāstīts par to, kam jāpievērš uzmanība balsošanas dienā. Katram jau ir nozīmēts savs iecirknis, kur doties svētdien.

Nodarbības vadītājs Krajuhins saka, ka lielākie pārkāpumi pēdējā laikā notiek nevis vēlēšanu dienā, bet gan pirms tās. Proti, cilvēki ar draudiem tiek spiesti doties uz iecirkņiem.

Arī Orlā kādā skolā klases audzinātāja ir izdalījusi skolēniem zīmītes ar pamudinājumu viņu vecākiem doties balsot. Pēc tam skolēniem būšot jāstāsta, vai vecāki ir nobalsojuši.

Citur skolās izvietotajos vēlēšanu iecirkņos tiks rīkoti bērnu koncerti. Arī tie ir domāti, lai vecāki pēc iespējas kuplākā skaitā atnāktu uz iecirkņiem.

Un Orla tāda nav vienīgā. Portāls “Meduza” raksta, ka Krievijas valsts un pašvaldību uzņēmumos darbinieki tiek aktīvi motivēti iet balsot.

Tiek pat rīkoti konkursi ar darbinieku fotogrāfijām pie iecirkņiem. Uzvarēšot nodaļa, no kuras būs visvairāk fotogrāfiju.

Būtībā, tā kā vēlēšanu uzvarētājs jau iepriekš ir paredzams, par galveno varasiestāžu uzdevumu kļuvusi cilvēku motivēšana doties balsot. Tomēr Orlā pārsteidz arī tas, cik aktīva ir opozīcijas kustība un cik salīdzinoši mierīgi sadzīvo pretēju uzskatu cilvēki, lai gan Sobčakas un Navaļnija pārstāvji saka, ka viņiem ir bijušas ārkārtīgas grūtības saskaņot jebkuru piketu vai demonstrāciju. To atļāva darīt vien pilsētas nomalē. Tomēr cilvēki ir gatavi iesaistīties, pat zinot, ka viņu kandidātam nav izredžu uzvarēt.

Tāpat ir saprotami arī daži Putina atbalstītāju argumenti. Salīdzinājumā ar 2000. gadu, kad Putins pirmo reizi kļuva par prezidentu, daudziem dzīve ir kļuvusi labāka. Pensijas un algas tiek izmaksātas laikā, un slimnīcās ir medikamenti, bet šobrīd aizliegto itāļu sieru un citus ārzemju pārtikas produktus daudzi tāpat nekad nav varējuši atļauties nopirkt. Tādēļ biedēšana ar deviņdesmito gadu nestabilitātes atkārtošanos Krievijā joprojām ir spēcīgs arguments. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti