Ja Rietumi neparādīs principiālu un stingru nostāju pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresiju Ukrainā, pasaule var gaidīt nākamos upurus. Tā uzskata viens no redzamākajiem Krievijas opozīcijas pārstāvjiem, bijušais Krievijas premjers Mihails Kasjanovs.
Eiropas sankcijas pret Krievijas varas eliti nes rezultātus un Rietumiem no tām nevajadzētu kautrēties, tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio sacīja viens no Krievijas opozīcijas līderiem, bijušais Krievijas premjers Mihails Kasjanovs.
Kustības “Solidaritāte” aktīvists, pašlaik mājas arestā esošais Konstantīns Jankausks intervijā LTV stāsta par savu ienākšanu politikā, atbalstu Aļeksejam Navaļnijam un režīma paņēmieniem cīņā ar neatkarīgās opozīcijas pārstāvjiem.
NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs paziņojis, ka, viņaprāt, Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavība tā vai citādi saistīta ar notikumiem Ukrainā, vēsta raidsabiedrība BBC.
Bijušais Krievijas vicepremjerministrs Alfrēds Kohs, kurš labi pazīst pašreizējo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pēc kopīgā darba Sanktpēterburgā, uzskata, ka aiz krievu opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavības ir loģika, „ko Rietumu cilvēki nespēj izprast”. Kohs arī nobažījies par savu dzīvību, vēsta „Deutcshe Welle”.
Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Sandra Kalniete, kuru pirmdien neielaida Krievijā kā „melnajā sarakstā” iekļauto personu, otrdienas rītā beidzot saņēmusi savus dokumentus un izlidoja uz Briseli.
Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavība liecina, ka Krievijā arvien sarūk demokrātiskā sabiedrībā pieņemto brīvību apjoms, intervijā aģentūrai „Reuters” paziņojis ASV prezidents Baraks Obama.
Krievija nav ieviesusi nekādus iebraukšanas ierobežojumus ārvalstu delegāciju pārstāvjiem, kas vēlas atvadīties no Maskavā noslepkavotā opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova, bet izņēmums ir ārzemnieki, kas atrodas Krievijas "melnajos sarakstos", pirmdienas vakarā pavēstīja ziņu avots Krievijas Ārlietu ministrijā (ĀM).
Ņemot vērā pasaules aso reakciju uz Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavību, Kremlim tā nemaz nav izdevīga, taču Kremlis neapšaubāmi par to ir atbildīgs, jo tieši pašreizēja Maskavas vara pašlaik valstī valdošo baiļu un neiecietības atmosfēru, LTV „Rīta Panorāmai” sacīja politologs, Latvijas Universitātes (LU) profesors Juris Rozenvalds.
Pirms gada marts iesākās ļoti trauksmaini, arī gluži kā šajās dienās, pasaules acis bija pievērstas Krievijai. Tā bija sestdiena, 1. marts, un pasauli bija aplidojušas ziņas, ka Krievijas parlamenta augšpalāta ir devusi atļauju Krievijas armijai ieiet Ukrainā. To atbalstīt aicināja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, pamatojis savu prasību ar to, ka Krimā esot apdraudēti Krievijas tautieši.
Reiz - tas notika Gruzijā - ar diviem kolēģiem sākām runāt par 1940.gada notikumiem un sekojušo karu. Viens no viņiem atstāstīja gadījumu, kuru bija dzirdējis no kādas sievietes cienījamos gados Vidzemē: kara laikā (viņa tad bija maza meitene) viņas vecāku mājā vienlaikus bijuši krievu un vācu karavīri. Sīkumus tagad vairs neatceros, taču atceros, kā - droši vien gruzīnu vīna ietekmē - vienkārši pieķēros šim stāstam, kas šķita lielisks sižets filmai, un pat pieteicos uzrakstīt scenāriju.
ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs paziņojis, ka Maskavas pārstāvji par Krievijas rīcību Ukrainā viņam vairākkārt melojuši, acīs skatīdamies.
Krievija šobrīd izstrādā hibrīdkara tehnoloģijas attiecībā uz vairākām savulaik PSRS sastāvā bijušām teritorijām, arī attiecībā uz Austrumlatviju, intervijā, kas sestdien publicēta Izraēlas Devītā kanāla tīmekļa vietnē, apgalvo Krievijas prezidenta Vladimira Putina bijušais padomnieks Andrejs Illarionovs.
Varasiestāžu uzkurināti, Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma atbalstītāji sestdien izgāja Maskavas ielās, lai "pieminētu" pirmo gadskārtu kopš Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas, ko Kremļa propaganda dēvē par "vardarbīgu apvērsumu".
