Gads kopš atļaujas krievu armijai ieiet Ukrainā - Maskavu atkal redz kā agresora varu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pirms gada marts iesākās ļoti trauksmaini, arī gluži kā šajās dienās, pasaules acis bija pievērstas Krievijai. Tā bija sestdiena, 1. marts, un pasauli bija aplidojušas ziņas, ka Krievijas parlamenta augšpalāta ir devusi atļauju Krievijas armijai ieiet Ukrainā. To atbalstīt aicināja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, pamatojis savu prasību ar to, ka Krimā esot apdraudēti Krievijas tautieši. 

Tolaik bija vienkārši satriecoši arī klausīties Krievijas Valsts domes sēdi, kurā šis lēmums tika pieņemts, starp citu - vienbalsīgi. Vairāki no deputātiem, kāpjot tribīnē, bieži arī neizvēloties vārdus,  noskaldīja, ka nevajag tērēt laiku, ka viss jau ir skaidrs, ka varu Ukrainā rupji ir sagrābuši fašisti, barbari, kuri saņemt atbalstu no nelietīgajiem Rietumiem.

Krievijas armijā sākās mobilizācija, savukārt, Ukrainas bruņotajos spēkos izsludināja kaujas gatavību.

Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks zvanīja Krievijas premjerministram Dmitrijam Medvedevam un saņēma atbildi, ka dome ir atbalstījuši šādu iespēju, taču nekas vēl neesot sācies, jo pavēle ieiet Ukrainā vēl nav dota.

Gan medijos, gan sociālajos tīmekļos sekoja milzīga reakcija, daudzi šo Krievijas soli sauca par Ukrainas okupāciju un kara sākumu. Eiropas Savienības ārlietu ministri gatavojās ārkārtas sanāksmei Briselē, kas notika pirmdien. Atturēties no šāda soļa Krieviju aicināja arī tālaika NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, otrā dienā sasauca ārkārtas sanāksmi NATO mītnē Briselē un sarunas būtiski ieilga. Tolaik runāja, ka to iniciatore ir bijusi Polija.

Ar nosodījumu reaģēja daudzi pasaules līderi.

Pašā Krimā un Ukrainā šo vēsti uztvēra radikāli atšķirīgi - Kremļa atbalstītāji priecājās un izgāja ielās ar Krievijas karogiem, kamēr daudzi Krimas iedzīvotāji šo ziņu uztvēra kā šoku, un arī dažādās akcijās pasaulei raidīja signālu, ka nevēlas kļūt par Krievijas daļu.

„Pasaule, lūdzu apstādini Putinu!” sociālas saziņas vietnē „Twitter” aicināja Ukrainas „Eiromaidana” dalībnieki.

Kopš to dienu notikumiem ir apritējis gads. Krima ir okupēta, par Austrumukrainas tālākais liktenis joprojām nav zināms.

Eiropas Savienība, kuras ciešāku attiecību sākšana ar Austrumu partnerības valstīm, tajā skaitā arī ar Ukrainu, arī bija par iemeslu dzirkstelei, kas sakūra revolūcijas ugunskuru, un  Krievijas attiecību krīze šī gada laikā ir tikai padziļinājusies.

Abpusēji ir ieviestas sankcijas un tās ne tuvu nav atcelšanai. Pēdējās ļoti trauslās miera sarunas ir kaut cik slāpējušas uguni, taču tiešām Austrumukrainas – Luhanskas un Donbasa apgabala liktenis nav skaidrs, un izskatās, ka to Ukrainai neviens atdot negrasās. Piemēram, pirmdien Briselē notiks Krievijas un Ukrainas pārstāvju sarunas par gāzi, kuru Krievija Ukrainai draud atslēgt, nebūdama mierā ar samaksu, jo apgalvo, ka Ukraina nav samaksājusi par visu piegādāto apjomu, bet Ukraina ir gluži pretējās domās. Kijeva ir apturējusi gāzes piegādi seperātistu kontrolētajai Doņeckai un Luhanskai, taču Maskava turpina to piegādāt no savas puses un pieprasa, lai par to maksā Ukrainas valdība.

Krima patlaban ir pilnībā izolēta, vismaz no Eiropas Savienības puses, kas ir noteikusi jebkādas sadarbības liegumu ar teritoriju, kuru tagad pārvalda Krievija, un lai gan Ukrainas līderi ir pauduši apņēmību to atgūt, es neredzu šādu optimisma liesmu Eiropas Savienības pusē.

Un Borisa Ņemcova slepkavība tagad ir likusi savā ziņā šiem gadu senajiem notikumiem atkārtoties, jo tas atkal ir licis pasaulei paraudzīties uz Krievijas kā agresora varu.

Arī Briselē pirmdien, kad pa dienu notiks preses konference Eiropas Komisijā, visticamāk, būs ļoti daudz jautājumu par to, kādas būs tālākās Eiropas Savienības attiecības ar Krievijas varu arī tagad, kad noslepkavots opozīcijas līderis Boriss Ņemcovs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti