Kohs, kurš bija arī Krievijas Valsts īpašumu komisijas vadītājs un tagad dzīvo Vācijā, izdevumam „Südkurier” atzinis, ka pēc Ņemcova slepkavības ir nobažījies par savu dzīvību, jo viņš, dzīvodams emigrācijā, mēģina būt par savienojošu posmu Krievijas opozīcijai.
Piemēram, 2014.gada rudenī viņš palīdzēja Vācijā organizēt Putina pretinieku sarunas, kurās piedalījās nežēlastībā kritušais magnāts Mihails Hodorkovskis, Ņemcovs, vairāki bijušie Krievijas valdības pārstāvji, kuri aizvien dzīvo Krievijā.
Dažas dienas pēc šīm sarunām miris viens no opozicionāriem Kakha Bendukidze, oficiālais nāves iemesls bija sirdsdarbības problēmas.
„Baidos, ka viņš [Bendukidze] un Ņemcovs nav pēdējie upuri,” sacījis Kohs.
Kohs arī stāstījis, ka slepkavības dienā runājis ar Ņemcovu pa telefonu un Krievijas politiķis paudis, ka baidās par savu dzīvību.
Kohs gan izdevumam sacījis, ka arī turpmāk turpinās ciņu ar Putina režīmu un teiks, ko domā, „pat, ja tas man maksās dzīvību”.
Jau vēstīts, ka Ņemcovs tika nošauts 27.februārī pārsimt metru attālumā no Kremļa. ASV un citas rietumvalstis aicinājušas Krieviju veikt rūpīgu un objektīvu izmeklēšanu, lai atrastu gan nozieguma izpildītājus, gan pasūtītājus.
Rietumvalstu prese turpina uzdot jautājumu, kurš un kādēļ nogalināja Krievijas opozīcijas politiķi Borisu Ņemcovu, tomēr priekšplānā tagad izvirzās jautājums, ko šī slepkavība nozīmē Krievijai un kas šo valsti gaida tālāk.
