Krievijas ekspremjers Kasjanovs: Eiropai nevajadzētu atteikties no sankcijām pret Krieviju

Eiropas sankcijas pret Krievijas varas eliti nes rezultātus un Rietumiem no tām nevajadzētu kautrēties, tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio sacīja viens no Krievijas opozīcijas līderiem, bijušais Krievijas premjers Mihails Kasjanovs. 

Kopā ar nošauto Borisu Ņemcovu Kasjanovs ir opozīcijas partijas “RPR-Parnass” līdzpriekšsēdētājs. Otrdien viņš bija ieradies Eiropas Parlamentā Strasbūrā, kur tikās ar vairākiem augsta līmeņa politiķiem un sniedza arī interviju  Latvijas Radio.

“Individuālās sankcijas ir vērstas pret konkrētiem cilvēkiem, kuri ir iesaistīti pretlikumīgu lēmumu pieņemšanā un izpildīšanā, kuri ar  savu rīcību apdraud Eiropas drošības arhitektūru. Viņi par to nes atbildību un viņiem ir jābūt sodītiem. Tāpat pastāv sankcijas pret valsts iestādēm, kuras darbojas finanšu un banku sektorā, kā arī naftas un gāzes sektorā. Arī šeit runa ir tikai par valsts iestādēm, par ekonomiskiem rīkiem, kas atrodas [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina režīma rokās,” intervijā sacīja Kasjanovs.

„Tās nav sankcijas pret tautu, tās nav sankcijas pret valsti, tās ir sankcijas pret ekonomiskiem rīkiem. Jā, Putins ar savas propagandas palīdzību mēģina pārliecināt, ka tās ir sankcijas pret iedzīvotājiem, bet tas ir propagandas, nevis jūsu pārliecības jautājums. Tādēļ kautrēties no tām nevajag. Sankcijas darbojas un dod savu ietekmi,” pauda ekspremjers.

Viņš arī norādīja, ka sankcijas „darbojas līdz ar problēmām ekonomikā, kas bija neizbēgamas”.

„Putins pēdējos 10 gadus nevis veicināja konkurenci ekonomikā, bet gan nodarbojās ar uzņēmējdarbības iznīdēšanu un īpašumu pārdali. Viņš ir uzbūvējis modeli: kapitālisms maniem draugiem. Tam neizbēgami bija jānoved pie lielām problēmām. Turklāt būtiski saruka naftas cenas, un kopā ar sankcijām jau esošās problēmas parādās vēl straujāk. Tādēļ jau šogad mēs redzam, ka ekonomikas kritums ir vismaz par kādiem 5%. Putins mēģina pateikt, ka šis kritums ir radies sankciju dēļ, bet tas tā nav,” skaidroja Kasjanovs.

Pilnu intervijas ierakstu ar vienu no Ņemcova līdzgaitniekiem, bijušo Krievijas premjeru Mihailu Kasjanovu klausieties trešdien no rīta pēc pulksten 7 raidījumā “Labrīt”.

Jau vēstīts, ka  februāra beigās stājās spēkā jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret personām un organizācijām, kuras saistītas ar konflikta eskalāciju Ukrainas austrumos. Eiropas Komisija jau sākusi izstrādāt jaunus ierobežojošos pasākumus gadījumam, ja miera centieni Ukrainā cietīs neveiksmi. Savukārt Krievija Eiropas rīcību uzskata par neloģisku, īpaši laikā, kad ir radusies cerība panākt diplomātisku progresu ieilgušā konflikta risināšanā.

12.februarī Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu,tomēr  no Ukrainas turpināja pienākt ziņas pat apšaudēm un bojāgājušajiem. Marta sākumā ukraiņu un separātistu spēki gan uzsāka smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas.

Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti