Politologi: Kremlim Ņemcova nāve nav izdevīga, bet atbildība – neapšaubāma

Ņemot vērā pasaules aso reakciju uz Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavību, Kremlim tā nemaz nav izdevīga, taču Kremlis neapšaubāmi par to ir atbildīgs, jo tieši pašreizēja Maskavas vara pašlaik valstī valdošo baiļu un neiecietības atmosfēru, LTV „Rīta Panorāmai” sacīja politologs, Latvijas Universitātes (LU) profesors Juris Rozenvalds.

Rozenvalds arī norādīja, ka par notikušo ir daudz jautājumu, tai skaitā par to, kā Ņemcovu varēja nogalināt Maskavas centrā, netālu no Kremļa - vislabāk  apsargātajā un novērotajā teritorijā.

LU profesors norādīja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms  mērķtiecīgi kurinājis pret opozīciju vērstos noskaņojumus, kas radīja radikālus spēkus, kuri ar laiku var būt draudi paša Putina režīmam, jo tie nav tieši kontrolējami.

Savukārt Austrumeiropas politikas centra pētnieks Māris Cepurītis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka viens no svētdien notikušā Ņemcova piemiņas marša plakātiem – „Propaganda nogalina!” – vislabāk atspoguļo Krievijā notiekošo.

Cepurītis skaidroja, ka Krievijā opozīcija bija demonizēta un ilgāku laiku piekopts dalījums „savējos”, kas atbalsta Putinu, un pārējos, kas ir „fašisti, Rietumu aģenti, kuru primārais mērķis ir sagraut Krieviju”. Tas arī atstājis iespaidu sabiedrībā, un  nevar izslēgt, ka Ņemcovu varēja nošaut kādi indivīdi, „tikai ar vēlmi izpatikt Putinam”.

Arī Rozenvalds norādīja, ka Krievijā pēdējos gados veidojušies radikālie spēki, cilvēki, kuri „guvuši garšu no šaušanas un savu spēju pielietošanas kaujas laukā”, un tagad „ieroči, kas pielietoti Ukrainā, izšauj arī Krievijā”.

Savukārt Cepurītis sacīja, ka Maskavā un Sanktpēterburgā notikušie piemiņas gājieni liecina, ka Krievijas opozīcijai ir savs atbalstītāju loks, taču diemžēl liela daļa Krievijas iedzīvotāju to uzlūko kā  tos „citus, iesūtītos aģentus”, tāpēc sabiedrības mobilizācija  līdz ar Ņemcova slepkavību būs diezgan ierobežota.

Kopumā notikušais Kremlim nebija „auksta duša”, bet gan „pāris vēsu ūdens pilienu aiz apkakles”, uzskata Cepurītis.

Pazīstamā Krievijas opozicionāra Borisa Ņemcova slepkavība izraisīja plašu rezonansi  ārvalstīs, bet tās izmeklēšanu apsolījis kontrolēt pats Vladimirs Putins.

Vienlaikus Ņemcova līdzgaitnieku un atbalstītāju vidū valda viedoklis, ka šis gadījums papildinās bēdīgi slaveno sarakstu, ko veido arvien neatrisinātas izrēķināšanās ar politiķiem un žurnālistiem, kuri kritizēja valdošo režīmu.  

Pirms uzbrukuma piektdien  Boriss Ņemcovs bijis kafejnīcā Maskavas galvenajā universālveikalā pie Sarkanā laukuma. Tur viņš ticies ar savu draudzeni no Ukrainas Annu Duricku. Politiķi  fiksējušas novērošanas kameras, kurās redzams, kā politiķis runā pa telefonu.

Neilgi pirms došanās prom viņš sniedzis interviju kādai Ukrainas radiostacijai. Tajā viņš apstiprinājis, ka  grasās publiskot  pierādījumus par Krievijas armijas klātbūtni Ukraina konflikta zonā. Tieši šo kā vienu no iemesliem Kremļa atbalstītājiem izrēķināties ar Ņemcovu svētdien minēja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Publiskots arī video, kurā var redzēt slepkavības brīdi uz Moskvoreckas tilta pārsimt metru attālumā no Kremļa sienas. Pašu uzbrukumu aizsedz ielu tīrītāja mašīna, taču redzams, ka pēc tam uz braucamās daļas izskrien cilvēks un iesēžas piebraukušajā auto, kas strauji aizbrauc. Līdz ar to izplēn sākotnējā versija, ka uz Ņemcovu šauts no garāmbraucoša auto. 

Lieta par slepkavību nodota Krievijas Izmeklēšanas  komitejas galvenajai pārvaldei, sadarbojoties arī ar citiem resoriem, un izmeklēšana uzticēta speciālistiem, kas līdz šim nodarbojušies ar ultrnacionālistu pastrādātajiem noziegumiem, vēsta Krievijas mediji. Krievijas Izmeklēšanas komitejā par krimināllietu būs atbildīgs ģenerālis Igors Krasnovs un vēl divpadsmit augsta ranga speciālisti. Krasnovs nodarbojies ar nacionālistu pastrādātiem noziegumiem. Viņš atklājis 2009. gadā notikušo advokāta Staņislava Markelova un žurnālistes Alises Baburovas slepkavību. Par to tika notiesāti organizācijas “Krievu nacionālistu kaujas vienība” aktīvisti. 

Pašlaik izmeklētāju galvenās versijas - notikušo vērtē kā politisko terorismu ar mērķi destabilizēt situāciju valstī.

Tiek meklēta gan saistība ar islāma ekstrēmistiem, kuri it kā draudējuši Ņemcovam, gan radikālajiem spēkiem, kas karo pret separātistiem Ukrainā. Tā dēvētās Ukraina pēdas izmeklēšana radījusi grūtības Ņemcova pavadonei slepkavības brīdī - 23 gadus vecajai ukraiņu modelei Annai Durickai. Par viņas atrašanos vietu ziņu nav, Ukrainas politiķi  bažījās, ka viņa nelikumīgi tiek turēta kādā dzīvoklī Maskavā. Krievijas puse vēsta, ka svarīgā  lieciniece tiek apsargāta un ar viņu ticies Ukrainas konsuls.

Tikmēr anonīmi avoti drošības iestādēs norādījuši uz Krievijas ultranacionālistiem  no organizācijas „Russkije” jeb „Krievi”, kuri par saviem pretiniekiem uzskata gan esošo varu, gan politisko opozīciju.  Nacionālistu līderi šādas apsūdzības noraida.

Sašutumu un nosodījumu par notikušo sestdien pauda daudzu pasaules valstu līderi. Par brutālus slepkavību to nosauca ASV prezidents Baraks Obama, viņš aicinājis Kremli rūpīgi un objektīvi izmeklēt šo noziegumu. Līdzīgu paziņojumu izplatīja arī Vācijas kanclere Angela Merkele un citi ietekmīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu līderi.

Svētdien Krievijas lielākajās  pilsētās Maskavā un Sanktpēterburga notika vērienīgi  Ņemcova piemiņa gājieni, kuros piedalījās desmitiem tūkstoši cilvēku, atbalsta akcija noritēja arī citviet Eiropā. Ņemcova bēres notiks otrdien Maskavas Trojekurovas kapsētā.  

Tikmēr ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka ASV nav informācijas par to, kas varētu būt Ņemcova slepkava. Iepriekš atsevišķi mediji vēstīja, ka Savienoto Valstu augstākās amatpersonas esot saņēmušas specdienestu ziņojumus par šo noziegumu.

"Nē, mums nekā nav. Un jebkurā gadījumā mēs to nekomentēsim," sacīja Kerijs, telekanāla ABC raidījumā atbildot uz jautājumu, vai ASV ir kāda informācija par Ņemcova slepkavības iespējamiem līdzzinātājiem. 

Kerijs arī atzīmēja, ka ASV centīsies panākt šīs slepkavības objektīvu izmeklēšanu un šis jautājums tiks izvirzīts viņa un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova gaidāmās tikšanās laikā Ženēvā. ASV ārlietu resora  vadītājs uzsvēra, ka nepieciešams veikt ļoti rūpīgu, atklātu, efektīvu izmeklēšanu ne tikai par to, kurš šāva, bet arī par to, kas deva pavēli un instruēja slepkavu, ja  tādi ir.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti