Reaģējot uz pandēmijas laiku, cilvēki ļoti ražīgi darina vārdus, kas apzīmē mūsu jauno ikdienu. Profesore Ina Druviete šīs valodas izpausmes vērtē pozitīvi – nav zudis valodas spēles un jaunrades elements. Būtiski atgādināt, ka jaunrade un valodas kopšana nav tikai valodnieku un literātu pienākums vai privilēģija, bet gan visas sabiedrības kopēja atbildība.
Gandrīz trīs mēnešus uz stāvbremzes uzliktā Latvijas kultūras dzīve radošo profesiju pārstāvjiem ir smags pārbaudījums. Skarbākajā situācijā atrodas brīvmākslinieki, kuru darbam vajadzīga publika, – aktieri un mūziķi bez štata vietas un līdz ar to bez garantēta ienākuma. Ir režisori, kuri strādā par krāvējiem, un aktieri, kuri bruģē ceļu. Radošo prātu pazinēji uzskata, ka šim tumšajam mākonim ir zelta maliņa. Atgriežoties ierastajai dzīvei, mākslinieki ar savu jauno pieredzi “spridzinās” skatuves.
Jau drīzumā Igaunijā pirmizrādi piedzīvos latviešu režisora Elmāra Seņkova iestudētā izrāde "Divas garāžas". Tā notiks ar skatītājiem, jo ļauts pārdot biļetes pusei no zāles ietilpības. Igaunijā ir vaļā arī skolas, baseini, veikali un restorāni, taču saslimstības ziņā Latvijas un Igaunija ir līdzīgās pozīcijās. Kā tas iespējams? Latvijas Televīzija to vaicāja režisoram, kurš šobrīd daudz laika pavada tieši kaimiņzemē.
Valdība 4. februārī apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) un finanšu institūcijas ''Altum'' izstrādāto regulējumu, kas paredz aizdevumu un grantu veidā sniegt atbalstu Covid-19 ietekmētajām mākslas, izklaides un atpūtas nozarēm, un ar nozarēm saistītai ekosistēmai (māksliniekiem, tehniskajām kompānijām, norises vietām) to ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai. Atbalsta programmas finansējums ir 6 miljoni eiro; tās ietvaros plānots atbalstīt vismaz 60 uzņēmumu, informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Šīs nedēļas sākumā tika slēgta "Zvaigznes outlet grāmatnīca" Vecrīgā, Vaļņu ielā. Iespējams, tai sekos vēl citu grāmatnīcu slēgšana. Tās ir acīmredzamās sekas decembra vidū valdības pieņemtajiem lēmumiem, kas līdz ar ārkārtas situācijas noteikšanu grāmatas neiekļāva pirmās nepieciešamības preču grupā un aizliedza tās tirgot klātienē.
Covid-19 pandēmijas norise 21. gadsimtā nozīmē arī to, ka mediju un sociālo tīklu sniegtās iespējas publicēt jebkādu informāciju par šo infekciju ir gluži neizsmeļamas. Sākot ar jaunākajiem pētījumiem, beidzot ar apšaubāmas kvalitātes teorijām – mūsdienu lasītājs var tikai apreibt no plašā ziņojumu klāsta, un tikai viņa paša ziņā ir izlemt, ko no iegūtā paņemt sev un ko neuztvert nopietni. Tomēr latviešu kultūrā dažādām sērgām un lipīgajām slimībām ir veltīts gana daudz materiāla, gūstot ieskatu par mēra, holēras un baku postošajām sekām attiecīgajos vēstures posmos. Esam apkopojuši spilgtākos kultūras faktus, kas atspoguļo dažādu slimību ietekmi uz Latvijas teritorijas iedzīvotājiem, sākot ar dokumentāliem pierakstiem, beidzot ar spilgtiem 21. gadsimta mākslas notikumiem.
Mūzikas nams “Daile” pēdējo desmit mēnešu laikā darbību varēja turpināt ar 2019. gada nogales ieņēmumiem un personīgo aizdevumu. Lai gan aizliegums strādāt tika noteikts jau martā, pirmais valsts atbalsts saņemts vien decembrī. Turklāt 2021. gads no finanšu plūsmas viedokļa izskatās draudīgāks par iepriekšējo, atzina “Dailes” vadītāja Anda Zadovska, jo uzņēmumam vairs nav pašfinansējuma, ko ieguldīt darbības nepārtrauktības nodrošināšanā.
Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi 5 miljonu eiro vērtu Latvijas programmu, kas atbalstīs kultūras pasākumu organizatorus, kuriem nācās atcelt izziņotus publiskus kultūras pasākumus valdības noteikto koronavīrusa ierobežojumu dēļ, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.
2021. gadā turpinās darboties iepriekš pieejamie atbalsta mehānismi Covid-19 krīzes pārvarēšanai kultūras nozarē strādājošajiem, kā arī tiks īstenotas jaunas atbalsta programmas, Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” skaidroja Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, uzsverot, ka atbalsts būs pieejams, kamēr būs spēkā ierobežojumi.