Sadaļas Sadaļas

Kultūršoks

Kultūršoks: «Pretojas datu nesēju atlīdzības piemērošanai viedtālruņiem»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai pandēmija var salauzt radošo garu?»

Kultūršoks: «Grāmata - aizliegtā prece?»

Grāmata – aizliegtā prece? Covid-19 ierobežojumu dēļ apgāds «Zvaigzne ABC» vērsies Satversmes tiesā

Latvijas lielākā grāmatu izdevniecība “Zvaigzne ABC” iesniegusi sūdzību Satversmes tiesā saistībā ar aizliegumu klātienē tirgot grāmatas. Grāmatizdevēji un tirgotāji piedzīvo smagus laikus un neslēpj, ka valdības īstenotā Covid-19 apkarošanas politika viņus izputina.

ĪSUMĀ:

  • Valdībai grāmatas nav pirmās nepieciešamības prece.
  • Bibliotēkās uz populārākajām grāmatām izveidojušās rindas vairāku mēnešu garumā.
  • Grāmatu tirdzniecība internetā vāja.
  • Kultūras ministrijas centieni grāmatu iekļaušanai atļauto preču sarakstā nesekmīgi.
  • Grāmatu izdevējiem un tirgotājiem milzīgi zaudējumi.
  • “Zvaigzne ABC” rīkojas un iesniedz sūdzību Satversmes tiesā.
  • Veselības ministrija lūdz apbruņoties ar pacietību vismaz vēl mēnesi.

Bez grāmatām cilvēks var izdzīvot

Lai cīnītos ar Covid-19 izplatību, valdība īsi pirms Ziemassvētkiem pieņēma lēmumu, ka no 19. decembra līdz 11. janvārim klātienē varēs iegādāties tikai pirmās nepieciešamības preces, starp kurām grāmatu nebija. Nākamajā lemšanas reizē, kad ierobežojumu termiņš tika pagarināts līdz 7. februārim, tai pašā laikā palielinot klātienē atļauto pirkumu sarakstu, grāmatas atkal palika aiz strīpas. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (''KPV LV'') uzsver, ka šie saraksti veidoti, domājot, “vai tas ir kaut kas tāds, bez kā cilvēks spēj izdzīvot nedēļu, divas, trīs.”

Populāro grāmatu autorei Dacei Judinai-Nīmanei šķiet absurdi, ka Latvijas iedzīvotājam grāmata mājsēdes laikā nav pirmās nepieciešamības prece: “Toties viņš var jebkādā veidā gan ciema bodē, gan mazpilsētā, gan gala beigās autoveikalā tikt pie alkohola. Tātad lasīt nevar, bet nodzerties var. Lasīt, domāt, analizēt nevar. Apskurbt, noreibt, kļūt stulbam un dusmīgam, tas ir ok.” Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis uzskata, ka skarbā realitāte ir jāatzīst: “Lai cik tas alkohols nebūtu kaitīgs, tomēr lielākā sabiedrības daļa nevar bez alkohola tirdzniecības visu šo periodu izdzīvot.

Mēs varam moralizēt par grāmatām un salīdzināt ar alkoholu, taču diemžēl ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs tā ir pirmās nepieciešamības prece.”

Tiesa, citās valstīs, tostarp Francijā, Itālijā, Vācijā grāmatas un alkohols ir vienā – atļauto preču sarakstā: “Pat valstīs ar ļoti smagu krīzes situāciju grāmatas pieskaitītas pirmās nepieciešamības precēm, jo tā ir faktiski vienīgā kultūras nozare, kuru tu vari, īsu brīdi iegriežoties veikalā un nopērkot attālināti baudīt”, norāda Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Bibliotēkās uz grāmatām rindas, interneta tirdzniecības apjomi mazi

Viens no grāmatu klātienes tirdzniecības aizlieguma pamatojumiem valdībai bija arguments, ka tās pieejamas bibliotēkās. Tomēr pie kārotajām grāmatām lasītājiem tikt ir grūti. Piemēram, Jūrmalas bibliotēkās rindā šobrīd uz populārākajām grāmatām gaida pat 18 cilvēku. Laika izteiksmē – lasītājs rindas gala pie kārotās grāmatas tiks tikai pēc 10 mēnešiem.

Otrs arguments – grāmatu tirdzniecībai nav nekādu ierobežojumu internetā.

Tomēr ir virkne iedzīvotāju, kuri neiepērkas internetā un interneta grāmatnīcu apgrozījums joprojām ir neliels.

“Mums visu šo laiku līdz pagājušā gada sākumam faktiski tirdzniecība internetā bija apmēram pieci, maksimums 10%, kā kurā izdevniecībā, no viņu kopējā grāmatu apgrozījuma. Un pat ja šis skaitlis trīskāršojas, kā šajos mēnešos tas ir noticis, tas nekādā gadījumā nevar tos pārējos atlikušos 70 procentus atsvērt,” atzīst Punka.

Kultūras ministrijas cīņa par atļauto preču saraksta papildināšanu bezcerīga

Kultūras ministrija (KM) šonedēļ Starpinstitūciju darbības koordinācijas vadības grupā virzīja priekšlikumu klātienes tirdzniecībā atļauto preču sarakstu papildināt ar grāmatām. KM Valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš, skaidrojot ministrijas iniciatīvu, norāda, ka “grāmatu tirdzniecība ir svarīga, kaut vai ņemot vērā to, ka grāmata ir viens no tiem veidiem, kā īstenībā cilvēkus var noturēt ilgāk mājās, rosināt viņus varbūt iet nevis meklēt kaut kādas pulcēšanās iespējas, bet kvalitatīvi pavadīt laiku mājās un noturēt arī šo psiholoģisko līdzsvaru.”  Tomēr priekšlikums nolikts plauktā ar solījumu to izskatīt tad, kad lems par ierobežojumu mazināšanu.

Atbildīgie ierēdņi ir pārliecināti, ka grāmatas var cilvēku aizturēt veikalā ilgāk, nekā tas šajos apstākļos būtu pieļaujams.

“Grāmatas tīri dabiski ir saistītas ar to, ka cilvēki, pirms viņas pirkt, tās apskata, palasa, un tādējādi šajā konkrētajā veikalā pavada ievērojamu laika sprīdi, kas var būt kritiski, inficējoties ar vīrusu,” ir pārliecināts Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Norobežojošās lentas mulsina pircējus grāmatnīcās

Par spīti tam, ka grāmatas nav iekļautas pirmās nepieciešamības preču sarakstā, grāmatnīcas turpina darbu un norobežojošās lentes ir kļuvušas par katra veikala interjera sastāvdaļu. Grāmatnīcām ir atļauts tirgot grāmatvedības preces, piezīmju blokus, kalendārus, bet grāmatas var pārdot tikai tiem pircējiem, kas tās pieteikuši internetā vai telefoniski. Renāte Punka atzīst, ka cilvēki, ienākot veikalā, apmulst: “Cilvēks patērē īstenībā veikalā vairāk laika. Viņš kontaktējas ar pārdevēju, kura palīdzība viņam ir nepieciešama, daudz ilgāk. Epidemioloģiskā situācija caur šādiem liegumiem nevis uzlabojas, bet gluži otrādi, tā kļūst bīstamāka.''

SIA “Jānis Roze” direktore Ināra Beļinkaja uzskata, ka

“tas ir absolūts absurds. Galvenais būtu nodrošināt šo distanci cilvēkam no cilvēka un atļaut iegādāties visu, ko viņiem vajag.”

Grāmatizdevēji un tirgotāji cieš milzīgus zaudējumus

Grāmatu izdevēju zaudējumi pēdējās sešās nedēļās ir iespaidīgi. Ja decembrī apgrozījuma kritums bija 10 procenti, janvārī jau 70 procenti. Grāmatas krājas veikalu un noliktavu plauktos, manuskripti nenonāk tipogrāfijā.

Izdevniecība “Zvaigzne ABC” jau slēgusi vienu no savām 34 grāmatnīcām.

Apgāda valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka atklāj, ka šobrīd apgrozījums sasniedz aptuveni trešo daļu no tā, kas tika pārdots pirmajā pandēmijas vilnī: “Ar tādu apgrozījumu, protams, grāmatnīcas nevar uzturēt. Ja netiks atcelts šis grāmatu klātienes tirdzniecības aizliegums, mēs šīs grāmatnīcas vienu pēc otras slēgsim.” Sāpīgu lēmumu priekšā arī “Jāņa Rozes” grāmatnīcas, kuru ienākumi dramatiski kritušies. Ināra Beļinkaja neslēpj, ka pat ar valdības pretimnākšanu, atliekot nodokļu maksājumus, nepietiks: “Mēs, protams, varam atlaist darbiniekus, bet mums viņiem jāmaksā atlaišanas pabalsti, un labus cilvēkus un labus darbiniekus vienkārši tāpat atlaist, tas ir skumji. Mums viņi ir vajadzīgi, par viņiem ir jārūpējas”. Līdz ar grāmatu izdevējiem un tirgotājiem cieš visa grāmatniecības nozare.

Grāmatnieki bez cīņas nepadosies

Grāmatu izdevēji un tirgotāji nedomā nolaistām rokām noskatīties, kā sabrūk viņu uzņēmumi. “Zvaigznes ABC” īpašniece un vadītāja Vija Kilbloka par tiesībām tirgot grāmatas klātienē nolēmusi cīnīties Satversmes tiesā:

“Es esmu mācījusies kā juriste, un es nevaru dzīvot ar to sajūtu, ka likums ir, bet tas īsti nedarbojas, ka pamatprincipi netiek ievēroti un likuma jēga ir izsmieta.

Ir uzrakstīts burts, un kaut kas tiek burtiski pildīts.”

Prognozes par tuvāko nākotni neskaidras

Grāmatu izdevēji un tirgotāji norāda, ka šobrīd visvairāk pietrūkst skaidrības par ierobežojumu ilgumu, lai saprastu kādus lēmumus pieņemt, lai noturētos virs ūdens. Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Drošas tirdzniecības koncepciju, kuras būtība – nevis šķirot preces, bet panākt, lai visu preču iegādāšanās ir droša, ievērojot distancēšanos un atļauto cilvēku skaitu. Tomēr koncepcijas ieviešanu jau tuvāko nedēļu laikā dzīvē Veselības ministrija neatbalsta, norādot, ka šobrīd vēl nav pieļaujama plaša drošības pasākumu mazināšana. “Kopš janvāra vidus ir vērojama pirmo reizi stabilizācija, kas dod zināmu cerību, ka viss pasākumu kopums, kas ir ticis īstenots kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas, beidzot ir sācis nest augļus. Jaunu saslimšanas gadījumu skaits pēdējo dienu laikā ir bijis nedaudz mazāks, bet tas nedod iespēju nekādā ziņā atslābt”, pārliecināts ir VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.

Veselības ministrija cer, ka Covid-19 izplatība varētu mazināties pēc mēneša, kad arī varētu pārskatīt tirdzniecības ierobežojumus.

Grāmatu izdevēji un tirgotāji atzīst, ka drīz būs klāt brīdis, kad ar cerībām sevi apmānīt vairs nevarēs. “Jāņa Rozes” grāmatnīcu direktore Ināra Beļinkaja neslēpj, ka “jāskatās ir ar vaļējām acīm un jāsaprot, ka ar tādu naivu paļaušanos uz ''gan jau būs labi'', laikam nevarēs” un būs jāsāk spert atbilstoši soļi.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā ir stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā. 

Ministru kabinets ceturtdien, 21. janvārī, apstiprināja pašreizējo Covid-19 ierobežojumu saglabāšanu līdz 7. februārim, līdz kuram noteikta ārkārtējā situācija. 

Noteikts, ka tirdzniecībā līdz 7. februārim klātienē darbosies tikai:

  • aptiekas (tajā skaitā veterinārās aptiekas);
  • optikas preču veikali;
  • degvielas uzpildes stacijas;
  • tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot šādas preču grupas:
    • pārtikas preces;
    • higiēnas preces;
    • pirmās nepieciešamības saimniecības preces;
    • mobilo telefonu priekšapmaksas kartes;
    • tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus;
    • dzīvnieku barību un preces;
    • preses izdevumus;
    • sabiedriskā transporta biļetes;
    • mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus;
    • mājražotāju lauksaimniecības produkciju;
    • ziedus.

 No 12. janvāra klātienē nopērkamo saimniecības preču saraksts paplašināts ar:
    • zeķbiksēm, zeķēm, elastīgām zeķēm; 
    • šallēm, lakatiem, kaklautiem, cepurēm;
    • cimdiem;
    • precēm virsmu uzkopšanai (virsmu tīrāmās lupatiņas u.tml.);
    • lāpstām un liekšķerēm (t.sk. sniega lāpstām);
    • elektroierīcēm telpu apsildīšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt