Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, kas kaut ko uzkrājuši bankās, šoruden krājumus sākuši tērēt. "Tie nav daudzi miljoni, bet tendence, ka uzkrājumi mazinās," teica "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš arī atzina: lai gan gada griezumā uzkrājumi aizvien pieaug, mēneša izteiksmē tomēr uzkrājumi sarūk.
"Piemēram, martā 25% iedzīvotāji norādīja, ka ir spiesti sākt tērēt uzkrājumus, bet septembrī to jau atzīst aptuveni trešā daļa.
Pavisam noteikti varam teikt, ka šī tendence uz gada beigām pastiprināsies vēl, jo sarežģītākais posms attiecībā uz mājokļa izmaksām vēl ir priekšā," lēsa ekonomists.
Tomēr ne visiem grūtā brīdī būs iespēja mazināt iepriekš uzkrāto. Ceturtā daļa "SEB bankas" aptaujā atzinusi, ka viņiem nav uzkrājumu. Līdz ar to liela daļa sabiedrības nonāks grūtā situācijā, jo valsts atbalsts nespēs pilnībā līdzsvarot cenu pieaugumu.
Arī "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece stāstīja, ka Latvijas Bankas dati ļauj secināt - banku klienti sākuši tērēt uzkrājumus, kas pandēmijas gados būtiski pieauga.
"Tomēr ir jāņem vērā, ka šie uzkrājumi ir ārkārtīgi nevienmērīgi sadalīti. Daudz mazāk ir turīgo iedzīvotāju kontos nekā mazāk turīgo iedzīvotāju kontos. Mēs redzam arī to, ka pirmie, kuri redz šo uzkrājumu kritumu, protams, ir mazāk turīgie iedzīvotāji. Kopumā depozīti ir pārstājuši pieaugt. Jūlijā un augustā bija vērojams neliels kritums, kas, visticamāk, turpinājies arī pēdējos divos mēnešos," klāstīja Buceniece.
Iedzīvotāju ienākumi nepieaug ne tuvu tam, cik strauji kāpj cenas. Pirktspēja būtiski sarūk, un iedzīvotājiem esot trīs iespējas.
"Vai nu mazināt savus tēriņus, vai izmantot uzkrājumus, vai aizņemties, nemainot tēriņu paradumus, vai arī šo abu iespēju kombinācija.
Mēs redzam, ka pieaug interese par patēriņa kredītiem. Ir vērojams pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu," atzina "Swedbank" ekonomiste.
Arī "Citadeles bankas" ekonomists Mārtiņš Āboliņš apliecināja, ka patēriņa kreditēšana ir sākusi pieaugt vairāku gadu laikā.
"Runāt par būtisku situācijas pasliktināšanos nevar. Drīzāk iepriekšējos gados noguldījumi auga, šobrīd neaug. Patēriņa kreditēšana pieaug. Kopējā situācija, ka finansiālā situācija sāk pasliktināties, bet lielais jautājums, kas notiks ziemas mēnešos, jo šobrīd augstos apkures rēķinus mēs vēl neesam saņēmuši," atzīmēja Āboliņš.
Viņš arī uzsvēra, ka uzkrājumu sarukuma iemesli ir dažādi, jo situācijā, kad strauji aug inflācija, rodas motivāciju tērēt, nevis uzkrāt, jo nauda zaudē vērtību.
"Gan tāpēc, ka ir mājsaimniecības, kurām ir problēmas arī ar pārtikas cenu kāpumu un ir grūtības tikt galā ar visiem mēneša tēriņiem. Bet ir arī situācijas, kur cilvēki inflācijas dēļ neredz vajadzību krāt."
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš teica, ka šogad mājsaimniecību sektorā ir stabilizējies uzkrājumu apjoms – tas nedz pieaug, nedz strauji samazinās.
"Ja mēs skatāmies uz kopējiem [uzkrājumiem], tad tie sasniedz 11 miljardus pagājušā gada decembrī un kopš tā brīža nav nozīmīgi mainījušies. Pats augstākais punkts aprīlī, bet tagad, augusta datos, ir par 140 miljoniem eiro mazāk. Var teikt, ka Latvijas mājsaimniecības ir pārtraukušas lielo noguldījumu augšupskrējienu, kas bija pandēmijas laikā," vērtēja Strautiņš.
2020. gada sākumā Latvijas mājsaimniecību noguldījumu summa bija ap 7,5 miljardiem eiro. Pieauguma temps bija straujš, ap 20% gadā. Vēl pagājušā gada otrajā pusē noguldījumi pieauga, bet tagad ir stabilizējušies.
