Valdība ceturtdien vēl nelēma par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm, kaut arī tas bija paredzēts.
Vadība 4. marta sēdē atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) pieprasījumu piešķirt 3 000 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammai “Nākotnes kultūras piedāvājums”, informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale. Programmā paredzēts sniegt atbalstu jaunu kultūras produktu un pakalpojumu radīšanai un jau izstrādāto kultūras produktu un pakalpojumu pielāgošanai un īstenošanai pastāvošo Covid-19 drošības pasākumu apstākļos.
Jau kopš pandēmijas sākuma pētnieki bažījušies, ka koronavīruss SARS-CoV-2 varētu pārlēkt no cilvēkiem uz savvaļas dzīvniekiem. Vīrusam uzglūnot dažādām savvaļas zvēru sugām, piemēram, žurkām, pelēm, seskiem, ūdensžurkām, var veidoties mutācijas, kas atkal pāriet uz cilvēkiem arī pēc pandēmijas mazināšanās, un tādējādi viss loks sāktos no jauna.
2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu Covid-19 ietekmē būtiski samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.
Sākoties Covid-19 pandēmijai, valsts ir ieviesusi jaunu pabalsta veidu – slimības palīdzības pabalstu. Tas domāts strādājošiem vecākiem, kuru bērni līdz 10 gadu vecumam Covid-19 pandēmijas dēļ nedrīkst apmeklēt bērnudārzu vai skolu. Kādā apmērā pienākas slimības palīdzības pabalsts, un kādiem kritērijiem ir jāatbilst, lai šo pabalstu saņemtu?
Otrdien saistībā ar Covid-19 lipīgākā britu paveida saslimšanas uzliesmojumu Gulbenes un Balvu novados tika sasauktas Civilās aizsardzības komisiju sēdes, lai lemtu par pasākumiem vīrusa straujās izplatības ierobežošanai. Abu pašvaldību vadītāji uzskata, ka cīņā ar uzliesmojumiem šobrīd daudz iespēju nav. Viņuprāt, novadu iedzīvotājiem jāskaidro pašreizējās situācijas nopietnība un iestāžu vadītājiem pastiprināti jākontrolē, lai visi valstī noteiktie drošības pasākumi tiktu ievēroti.
Valsts budžeta deficīts 2021. gadā palielināsies no plānotajiem 1,2 miljardiem eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz indikatīvi 2,9 miljardiem eiro jeb 9,4% no IKP. Savukārt valsts parāds šogad varētu sasniegt 50% no IKP, tā liecina Finanšu ministrijas prognozes. Tas nozīmē, ka no naudas, kuru valsts tērē, vairāk nekā katrs ceturtais eiro ir aizņemta. Latvijā rekordaugsts budžeta deficīts – 9,6% no IKP – bija 2009. gadā, kas bija pēc pašas smagākās ekonomiskās krīzes. Cik tālu ar valsts atbalstu Covid-19 krīzē skartajiem varam vēl atļauties kāpināt gan valsts ārējo parādu, gan budžeta deficītu?