Sadaļas Sadaļas

Aptauja: 29% Latvijas iedzīvotāju vakcinētos pie pirmās izdevības; daudzi grib izvēlēties poti

23% Latvijas iedzīvotāju gribētu iespēju izvēlēties vakcīnu pret Covid-19, secināts pētījumu kompānijas SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā, kas ceturtdien tiks prezentēta Ministru kabineta sēdē.

ĪSUMĀ:

  • 23% Latvijas iedzīvotāju gribētu iespēju izvēlēties vakcīnu pret Covid-19.
  • 44% vēlētos vakcinēties ar "Sputnik V", 30% – ar "Pfizer ", 19% – ar "Moderna".
  • Tikai 6% gribētu izvēlēties "Astra Zeneca", ko Latvijā iegādājas visvairāk.
  • 29% Latvijas iedzīvotāju plāno izmantot pirmo iespēju vakcinēties pret Covid-19.
  • Savukārt 36% varētu vakcinēties, tomēr vēlas nogaidīt.
  • Sabiedrība aizvien kritiskāk vērtē valdības sniegto informāciju Covid-19 krīzē.

Savukārt 20% respondentu norādījuši, ka vakcinēsies tikai tad, ja būs iespēja izvēlēties konkrēta ražotāja vakcīnu pret Covid-19. 28% aptaujas dalībnieki uzsvēruši, ka nevēlas nevienu vakcīnu pret Covid-19.

Atbildot uz jautājumu, kuri apsvērumi respondentam būtu svarīgi, ja būtu iespēja izvēlēties vakcīnu pret Covid-19, 47% iedzīvotāju atbildējuši, ka būtiska ir ražošanas valsts.

44% norādījuši, ka vēlētos vakcinēties ar vakcīnu "Sputnik V", 30% – ar "Pfizer-BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty", 19% – ar "Moderna" vakcīnu.

Tikai 6% respondentu norādījuši, ka gribētu izvēlēties "AstraZeneca" vakcīnu.

16% iedzīvotāji norādījuši, ka viņiem ir svarīgas vakcīnas sastāvdaļas, 10% – svarīgi, ka vakcīna ir izstrādāta, izmantojot mRNA tehnoloģiju, 5% – svarīgi, lai vakcīna ir izstrādāta, neizmantojot mRNA tehnoloģiju. 2% iedzīvotāju nozīmīgi, lai tā būtu visdārgākā iespējamā vakcīna, bet 1% svarīgi, lai tā būtu vislētākā iespējamā vakcīna. Citi apsvērumi bijuši 10% respondentu.

29% Latvijas iedzīvotāju plāno izmantot pirmo iespēju vakcinēties pret Covid-19, savukārt salīdzinoši neliels skaits respondentu – 9% – kategoriski iestājas pret vakcinēšanos un pauduši uzskatu, ka arī citiem nevajadzētu potēties, secināts pētījumu kompānijas SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā.

Savukārt 36% respondentu norādījuši, ka viņi varētu vakcinēties, tomēr vēlas nogaidīt.

Savu nevēlēšanos vakcinēties norādījis 21% aptaujāto, piebilstot, ka citi var darīt, kā grib.

Tikai 5% aptaujāto uz uzdoto jautājumu bija grūti atbildēt.

SKDS aptaujas dati liecina, ka laikā no 19. februāra līdz 23. februārim par 3% samazinājies to aptaujāto skaits, kas plāno izmantot pirmo iespēju vakcinēties pret Covid-19, salīdzinot ar laika periodu no 12. janvāra līdz 15. janvārim, kad šādi atbildējuši 32% respondentu.

Minētajā laika posmā par 4 procentpunktiem palielinājies to aptaujāto skaits, kas ir kategoriski noskaņoti pret vakcinēšanos un uzskata, ka arī citiem nevajadzētu to darīt. No 12. janvāra līdz 15. janvārim šādi atbildējuši 4%, bet laikā no 19. februāra līdz 23. februārim – 8% iedzīvotāju.

Apskatot sociāldemogrāfisko grupu atbilžu sadalījumu, var secināt, ka starp tiem respondentiem, kas grib vakcinēties un plāno izmantot pirmo iespēju, lai to izdarītu, 29% ir vīrieši, bet 30% – sievietes.

Šādi atbildējuši 35% aptaujas dalībnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 37% – vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 23% – vecumā no 35 līdz 44 gadiem, 23% vecumā no 45 līdz 54 gadiem, 30% vecumā no 55 līdz 63 gadiem un 34% vecumā no 64 gadiem un vairāk.

Aptaujas dati liecina, ka vakcinēties vēlas tā respondentu grupa, kurai ir augstākā izglītība.

Tā atbildējuši 45% aptaujas dalībnieku. Šai grupa ar 25% seko tie, kuriem ir pamatizglītība un ar 24% tie, kuriem ir vidējā izglītība.

Visvairāk vakcināciju atbalstošo respondentu bijuši Rīgā, sasniedzot 36% atzīmi, tad ar 30% seko Zemgale un Vidzeme, tad ar 29% – Pierīga un ar 25% – Kurzeme. Vismazākais skaits – 18% respondenti – ir Latgalē.

Savukārt  kategoriski pret vakcinēšanos un uzskata, ka arī citiem nevajadzētu potēties, 9% vīriešu un 6% sieviešu.

Kategoriski pret vakcināciju ir 11% aptaujas dalībnieki vecumā no 35 līdz 44 gadiem un vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Tad seko 9% iedzīvotāji, kuri ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 7% – vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 5% – vecumā no 55 līdz 63 gadiem un 5% – vecumā no 55 līdz 63 gadiem. Kategoriski pret vakcinēšanos ir arī 3% respondentu vecumā no 64 gadiem un vairāk.
Kategoriski pret vakcinēšanos bija tā respondentu grupa, kuri ir pamatizglītība, veidojot 21%, tad ar 7% seko tā grupa, kas ieguvusi vidējo izglītību un tikai tad ar 3% seko grupa, kurai ir augstākā izglītība.

Visvairāk – 12% – kategoriski noskaņoto aptaujas dalībnieku bijuši Pierīgā un Latgalē, tad ar 7% seko Kurzeme un ar 6% – Zemgale, tad ar 5% seko Rīga un Vidzeme.

Analizējot datus par iemesliem, kas attur respondentus no vakcinēšanās pret Covid-19, visbiežāk tiek minēta vēlme redzēt, kā vakcīna darbojas, kādas ir tās blaknes. Tā atbildējuši 62% iedzīvotāju. Tāds pats skaits respondentu norādījuši uz to, ka piedāvātās vakcīnas ir nepietiekami pārbaudītas. Savukārt 37% aptaujāto vēlas iegūt vairāk informācijas par vakcīnām.

17% respondentu uzskata, ka daudzi ārsti, eksperti ir pret vakcinēšanos, savukārt 14% norādījuši, ka, viņu ieskatā, Covid-19 nav tik nopietna slimība, lai būtu nepieciešama vakcinēšanās. 13% aptaujāto norādījuši, ka viņi vispār iestājas pret vakcinēšanos. Tāds pats skaits respondentu norādījuši, ka tiem vispār nepatīk apmeklēt medicīnas iestādes un nepatīk, ka potē.

10% respondentu uzskata, ka nevar nodrošināt kvalitatīvu vakcinācijas procesu, 9% norādījuši, ka tiem nav ieteicams vakcinēties veselības stāvokļa dēļ. Savukārt 8% uzskata, ka viņiem nav nepieciešams vakcinēties un ir ļoti mazs risks saskarties ar kādu inficētu personu.

Tāpat 8% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka daudzi cilvēki ir pret vakcīnu, 7% atzīmējuši, ka viņiem nozīmīgi cilvēki uzskata, ka labāk ir nevakcinēties. 3% uzsvēruši, ka viņiem ir grūtības nokļūt līdz vietai, kur iespējams vakcinēties. 2% respondentu norādījuši, ka ārsts neiesaka vakcinēties.

Sabiedrība aizvien kritiskāk vērtē valdības sniegto informāciju Covid-19 krīzē, secināts pētījumu kompānijas SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā.

Aptaujā secināts, ka jautājumos par informāciju sniegts samērā kritisks viedoklis, proti, 65% respondentu atzīst, ka ir noguruši no ziņām par Covid-19, kas, salīdzinot ar janvārī veikto aptauju, ir audzis par deviņiem procentpunktiem.

Savukārt 42% atzinuši, ka vairs nezina, kam ticēt, kad tiek runāts par Covid-19. Janvārī šādi apgalvoja 33% respondentu.

Arī par valdības sniegto informāciju iedzīvotāju viedoklis ir nevienmērīgs, jo 60% nepiekrīt, ka valdības sniegtā informācija mazina bažas par nākotni, taču vienlaikus 52% uzskata, ka tā ir skaidra un saprotama, tāpat 52% uzskata, ka valdības sniegtā informācija ir pilnīga un izsmeļoša.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra, ka aptauja parāda – valdības vienotība un Covid-19 pārvarēšana ir cieši saistītas. “Ja vēlamies pārvarēt pandēmiju un pasargāt iedzīvotājus, lai cilvēki gribētu vakcinēties, svarīgi ir arī atbilstoši rīkoties – būt vienotiem,” ministriem sacīja Kariņš.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) sacīja, ka valdībā jau intuitīvi juta, kā viņu darbs izskatās no malas. Pēc viņa domām, pašlaik svarīgi būtu ne tikai būt vienotiem, bet arī kopīgi iezīmēt nākamos soļus, lai cilvēkiem būtu skaidrs, kas gaidāms. Piemēram, Lielbritānijā ir publicēts skaidrs plāns, kā līdz vasarai normalizēt dzīvi.

SKDS no šā gada 19. februāra līdz 23. februārim ar interneta starpniecību aptaujāja 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt