Piektdien, 12. martā, aprit tieši gads, kopš Latvijā pirmo reizi tika izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar koronavīrusa radītās infekcijas izplatīšanos. Tai sarūkot un atkal pieaugot, kopumā ārkārtējās situācijas apstākļos ir pagājušas jau 213 dienas jeb lielākā daļa gada. Kādus secinājumus varam izdarīt?
Ārsti Francijā pauduši bažas par koronavīrusa pandēmijas ietekmi uz bērnu garīgo veselību. Bērnu slimnīcā ir divkāršojies to bērnu un pusaudžu skaits, kuri tur nonāk pēc pašnāvības mēģinājumiem. Daudzi cieš no ēšanas traucējumiem vai pārmērīgām sporta aktivitātēm, kuras paši sev izdomā. Citi kļuvuši atkarīgi no telefoniem un datoriem.
Valdība piektdien pieņēma vairākus drošības pasākumus, lai īstenotu scenāriju "A" jeb mērenu ierobežojumu pieaugumu Covid-19 izplatības mazināšanai līdz Lieldienām. Uzsvars šajā variantā ir uz attālinātā darba veicināšanu.
Negaidot, kamēr plašākus Covid-19 vakcinācijas kabinetus izveidos valsts, Kuldīgas slimnīca tādu izveidojusi vieglatlētikas manēžā. Gatavs darbam tas bija jau pirmdien. Taču vakcīnu piegāde kavējās, un kabinets durvis vēra piektdien, 12. martā. Piegādātas 60 “AstraZeneca” vakcīnas, ar ko pietiks divām dienām. Pirmie vakcinēties aicināti pieteikušies seniori, kas sasnieguši 70 gadu vecumu.
Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā šobrīd ir 461,9 (pirms nedēļas – 496,9). Tikmēr Eiropas Savienības (ES) vidējais rādītājs pieaudzis līdz 328,9 (nedēļu iepriekš – 311,6). Latvija saslimstības ziņā ieņem 11. vietu starp visām ES valstīm, paziņojumā medijiem informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).