Skolu sagatavošanās process jaunajam mācību gadam Covid-19 apstākļos ir bijis labs, intervijā Latvijas Radio vērtēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
1. septembrī pirmo skolas dienu atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Arī šajās valstīs par drošības pasākumiem saistībā ar Covid-19 riskiem un mācību procesa organizēšanu pamatā lemj skolas un pašvaldības. Tomēr kaimiņvalstu ministrijas ar ieteikumiem bijušas skopākas nekā Izglītības un zinātnes ministrija Latvijā.
Eiropā strauji pieaug inficēšanās ar koronavīrusu Covid-19, tāpēc valstis ir spiestas atgriezties pie stingrākiem ierobežojumiem, lai savaldītu vīrusu. Visradikālākos soļus spērusi Ungārija, kas no šodienas atkal slēgs savas robežas ārvalstniekiem. Daļa eiropiešu nav mierā ar pulcēšanās ierobežojumiem, tāpēc iziet ielās, lai protestētu. Eksperti brīdina, ka arvien biežāka bērnu un jauniešu inficēšanās ar koronavīrusu var veicināt tā izplatīšanos gados vecu un mazāk aizsargātu cilvēku vidū.
Lai gan lielākā daļa bērnu vecāku gadījumā, ja situācija ar Covid-19 izplatību ir tāda kā pašlaik, gribētu, lai mācības notiktu klātienē, vairāk nekā puse no bērnudārza vecuma bērnu vecākiem un vairāk nekā trešdaļa skolēnu vecāku attaisno bērnu nelaišanu uz skolu bailēs no iespējas inficēties ar jauno koronavīrusu. Tajā pašā laikā iespēja, ka bērns var “atnest” Covid-19 kādam riska grupā esošajam ģimenes loceklim, uztrauc 45% respondentu, liecina pēc LSM pasūtījuma veiktā SKDS aptauja.