Viņš uzsvēra, ka skolas ir dažādas, tādēļ tās pašas vislabāk var izdomāt, kā īstenot Covid-19 drošības pasākumus. Vienlaikus tām ir arī jāievieš jaunais mācību saturs vairākās klašu grupās, kā arī notiek mācību procesa digitalizācija.
"Skolām ir diezgan smagi pienākumi, un situācija ir ļoti kompleksa," atzina Ašeradens.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka skolu darbs ir bijis spraigs. "Aicinu būt saprotošiem, jo būs gana daudz jaunā - jaunais saturs četrām klasēm, iekļaujošās izglītības vairāk, digitalizācijas procesu vairāk, kādam arī attālinātas mācības, lielāka slodze arī skolotājiem un kaut kur arī pedagogu trūkums. Katrā ziņā pedagogi darīs visu, lai skolēni un vecāki to nejustu, lai būtu abpusējs prieks ikdienā satikties skolā," intervijā Latvijas Televīzijā sacīja Vanaga.
Ašeradens slavēja skolu gatavību. Sazinoties ar skolu direktoriem, šķiet, ka skolas pārdomā un risina esošo situāciju. "Klase tiek uztverta kā viena mājsaimniecība, un tiek domāts, lai klašu ceļi nekrustojas," sacīja Ašeradens.
Viņš atturējās prognozēt, kas varētu notikt nākotnē, ja kādā no skolām notiktu Covid-19 uzliesmojums. "Laiks rādīs, kā rīkoties tālāk," sacīja politiķis. Viņš piebilda, ka līdz šim saslimšana skolās konstatēta tikai Murjāņu Sporta ģimnāzijā.
Atbildot uz jautājumu, vai nevajadzētu atteikties no kompetencēs balstītā satura ieviešanas, lai atslogotu skolas, Ašeradens sacīja: "Nebūtu pareizi no tā atteikties, jo tam jau tik ilgi esam gatavojušies. Ir jāiet uz priekšu, arī pārējā pasaule strauji mainās, un arī skolas to dara. Šis būs solis pareizajā virzienā."
Pozitīvi Ašeradens vērtēja arī Izglītības un zinātnes ministrijas darbu.
