Mācības klātienē atsāk arī Lietuvā un Igaunijā. Kā kaimiņvalstīs tās organizē?

1. septembrī pirmo skolas dienu atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Arī šajās valstīs par drošības pasākumiem saistībā ar Covid-19 riskiem un mācību procesa organizēšanu pamatā lemj skolas un pašvaldības. Tomēr kaimiņvalstu ministrijas ar ieteikumiem bijušas skopākas nekā Izglītības un zinātnes ministrija Latvijā.

ĪSUMĀ:

Šodien pirmo skolas dienu atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un IgaunijāPaula Dēvica

1. septembrī skolas gaitas atsāk ne tikai bērni Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Covid-19 izplatības risku dēļ šogad ir īpaši jādomā par skolēnu drošību.

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija sarūpējusi trīs scenārijus un ieteikumus, lai skolu vadībām un pašvaldībām mācību procesu organizēt būtu vieglāk. Lai arī sākotnēji šķiet, ka kaimiņvalstīs situācija ir līdzīga, mācību organizēšanā ir zināmas atšķirības.

Lietuvā lems pašvaldību mērogos

Lietuvas skolās mācības atsāksies klātienē, dažviet ar attālinātiem elementiem, Latvijas Radio noskaidroja Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrijā. Īpaša valdības regulējuma mācību darbam neesot. Neskatoties uz to, jādomā, kā mazināt skolēnu kontaktu telpās. Ja nav iespējams nodrošināt distanci, pedagogiem jālieto sejas maskas.

“Skolēniem maskas nav jālieto, izņemot, ja saslimstības rādītājs pašvaldībā sasniedz 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem cilvēku. Tad pašvaldībai jālemj par to, ka skolēniem jālieto maskas. Mēs monitorēsim situāciju un reaģēsim uz katru gadījumu atsevišķi,” pastāstīja ministrijas Pamatizglītības un vispārējās izglītības departamenta direktore Irena Raudiene.

Pēc Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra datiem izskatās, ka šāds lēmums vietām varētu būt jāpieņem pavisam drīz. Pašlaik saslimstības rādītājs Lietuvā ir 15,5 gadījumi uz 100 tūkstošiem cilvēku.

Lietuvā attālinātās mācības – izaicinājums

Lietuvas Izglītības ministrijā cer, ka nebūs vajadzība pāriet uz attālinātām mācībām. Tomēr daļēji skolas to darīt var jau tagad. Pamatskolā ieteicams klātienē organizēt vismaz 90% mācību, bet vidusskolā – vismaz 70%.

Savukārt, ja saslimstības rādītājs pašvaldībā ir virs 25 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jāpāriet uz attālinātām mācībām pilnībā.

“Attālinātās mācības ir izaicinājums. Mūsu skolotāji nav pieraduši šādi strādāt.

Tāpat izaicinājums ir skolēnu vērtēšana. Sarežģīti būs arī rūpēties par pedagogu drošību. Īpaši, ja mēs zinām, ka lielākā daļa no viņiem ir vecāka gada gājuma,” skaidroja Raudiene.

Īpašus digitālos rīkus attālinātām mācībām nav plānots izstrādāt. Ar pieejamiem resursiem esot gana.

Skolas plāno audzēkņu plūsmas

Savukārt 1. septembra svētki pārsvarā notikšot, kā ierasts. Plānots svinīgs pasākums skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem.

Organizējot skolēnu plūsmas iekštelpās, skolām jābūt radošām. “Viens piemērs ir tāds, kādu jau redzam veikalos. Skolu gaiteņos pedagogi var sadalīt kustību divos virzienos. Ar dažādām zīmēm – jautrām vai nopietnām – norādīt, ka koplietošanas telpās nevajadzētu pulcēties. Skolas tiešām ir radošas. Tāpat var uzlikt barjeras, lai nošķirtu, piemēram, divas skolas daļas. Tāpat ēdnīcas maina darba kārtību: pārkārto galdus, ēdienu pasniedz skolēniem pie galda, nevis pie letes ļauj izvēlēties, ko katrs vēlas,” pastāstīja Lietuvas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve Tatjana Babrauskiene.

Viņa vērtēja, ka striktāks valdības regulējums mācību procesa organizēšanai nav nepieciešams.

Arī vecāki bažīgi par attālinātajām mācībām

Viļņas Ziemeļu licejā klases būs sadalītas pa zonām – katrai paralēlklasei sava zona. Ja bērna temperatūra ir virs normas, skolēniem jāveic Covid-19 tests. Ja tas ir pozitīvs, visas paralēlklases mācīsies attālināti.

Lienas Bruņenieces-Žinienes meitas uzsāks mācības pirmajā un trešajā klasē Viļņas Ziemeļu licejā. Liena cer, ka uz attālinātām mācībām nebūs jāpāriet:

“Tā jau pavasarī bija liela problēma. Bet to atrisināja valsts. Ja vecākam nebija, kur atstāt bērnu, tad viņš varēja paņemt bērna kopšanas atvaļinājumu un būt ar bērnu mājās. Darba devējam nekas neatlika, kā piekrist tam visam. Rudenī tādas procedūras nav, tāpēc vai nu jāņem aukle, vai jādomā kas cits, ja bērns mācās no mājām. Tas visvairāk uztrauc.”

Kopumā Liena uzskata, ka mācību process būs labi un droši organizēts. Skola jau laikus ar vecākiem sazinājusies un informējusi par jauno kārtību.

Igaunijā “pēc iespējas normālāk”

Mūsu ziemeļu kaimiņi – igauņi – plāno mācības organizēt pēc iespējas „normālāk”. “Mēs sāksim pēc iespējas normālāk.

Gandrīz visi ies uz skolu. Mums nebūs lielas pulcēšanās. Iesakām skolām svinības rīkot ārpus telpām.

Kopumā lielu izmaiņu nebūs. Protams, skolēniem jākontaktējas pēc iespējas mazāk. Esam izmainījuši pusdienlaikus, izmainījuši stundu sākuma laikus. Gandrīz visi ies uz skolu, izņemot Igaunijas austrumos. Vienā pilsētā, kur ar Covid-19 saslimuši skolotāji, tur klātienes mācības sāksies nedēļu vēlāk,” pastāstīja Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas ģenerālsekretārs Marts Laidmets.

Igaunijā skolas pašas var izvēlēties, kā rīkoties. Ir arī skolas, kuras plāno daļēji attālinātas mācības. Piemēram, vienu nedēļu skolēni mācās attālināti, pēc tam divas – mācās klātienē.

Igaunijā ministrija ir izstrādājusi ieteikumus, kas daudz neatšķiras no ieteikumiem Latvijā. Ja klasē kāds skolēns inficējas, tad visa klase pāriet uz mācībām attālināti. Izglītības ministrijas ģenerālsekretārs atzina, ka vissvarīgāk noturēt stundas klātienē pirmo sešu klašu skolēniem.

Izmantos esošo digitālo platformu

Igaunijā īpašas mācību platformas izstrādāt nav plānots. Pašreizējā bezmaksas platforma esot pietiekami laba. “Mēs jau iepriekš bijām gatavi attālinātām mācībām. Varbūt šis risinājums nebija atbilstošākais visām skolēnu grupām, bet lielai daļai bija. Tagad mums būs jāatrod veids, kā piedāvāt izglītības kvalitāti arī attālināti visām skolēnu grupām,” norādīja Laidmets.

Digitālajā mācību platformā pieejami mācību materiāli, kas pielāgoti izglītības sistēmai un mācību satura plānam katrai klasei. Igaunijas Izglītības darbinieku arodbiedrībā atbalsta valdības lēmumu ļaut skolām un pašvaldībām lemt pašām par mācību procesu.

“Pašvaldību atbildība ir izplānot drošības nosacījumus. Bet zinām, ka daudzas skolas ir izveidojušas tādas kā „mājas klases”, lai skolēniem nebūtu jāpārvietojas. Tā vietā skolotāji iet no klases uz klasi. Tas palīdz samazināt kontaktu starp klasēm, kā arī samazina vīrusa izplatības risku. Citi drošības nosacījumi skolās un pašvaldībās ir atšķirīgi,” zināja stāstīt arodbiedrības pārstāve Elisa Kalena.

Tieši kontakta samazināšana starp klasēm ir vislielākais izaicinājums, norādīja Kalena.

Savukārt, ja kāds skolēns saslimst, automātiski pieaug skolotāju slodze. “Mēs to redzējām jau pavasarī, kad mācījāmies attālināti. Tāpēc izaicinājums skolu direktoriem un pašvaldībām būs risināt skolotāju slodzes pieaugumu. Lai arī mums ir dažādas mācību platformas, šādā formātā izglītības kvalitāte krītas.

Pedagogiem ir jābūt spējīgiem mācīt šajās platformās un nemazināt kvalitāti. Tas ir vēl grūtāk sākumskolā un pamatskolā,” atzina Kalena.

Arī Igaunijā vecākiem bažas

Tāpat kā Lietuvā arī Igaunijā skolēnu vecākiem viens no satraucošākajiem jautājumiem ir attālinātas mācības. Rasma Rozenberga dzīvo Tartu. Ģimenē ir divi bērni – pirmklasnieks un otrklasnieks, katrs mācās savā skolā.

“Protams, ir tās visas rekomendācijas, ka skolā nevajag skriet starpbrīžos, vajag ieturēt distanci un mazgāt rokas. Cik tas tiek ievērots, tas nav manā kontrolē. Bērni, cik viņi var, tik viņi ievēro. Tāpat viņi ik pa laikam aizmirst par lietām, tā tas vienkārši notiek. Es domāju, ka, cik nu centralizēti var tās lietas labāk saorganizēt, tik tās tika saorganizētas. Bet es domāju, ka mēs nevaram iemācīt bērnus tagad nebūt pilnīgi nekādā kontaktā,” sacīja Rasma.

Algas atšķirīgas, bet pedagogu trūkst visur

Līdzās Covid-19 sagādātajām grūtībām kaimiņvalstīs tāpat kā Latvijā liels izaicinājums ir skolotāju trūkums, īpaši sākumskolās. Saskaņā ar oficiālajiem datiem Lietuvā ir aptuveni 700 vakances pedagogiem. Ne visur piedāvā pilnas slodzes darbu, tāpēc konkrētu cilvēku skaitu, cik trūkst, pateikt nevar. Tāpat kā Latvijā trūkst eksakto un dabaszinātņu, kā arī svešvalodu pedagogu. Bet tie skolotāji, kuri darba tirgū ir pieejami, vēlas pasniegt mūziku, mākslu vai sportu.

Šogad vidējais atalgojums pedagogiem Lietuvā pieaugs līdz 1650 eiro par slodzi pirms nodokļu nomaksas. Tomēr skolotāju trūkuma problēma pastāv. Pie vainas ir demogrāfiskā situācija. Un visvairāk no tā cieš izglītības kvalitāte.

“Mēs mēģinām uzlabot situāciju jau vairākus gadus. Jau desmitiem gadu pirmsskolas un sākumskolas pedagogu algas bija daudz mazākas nekā pārējiem. Tāpēc mēs parakstījām koplīgumu, kurā vienojāmies, ka algas tiks paaugstinātas. Tas būs ļoti liels algu pieaugums. Pirmsskolas skolotājiem tās pieaugs vidēji par 46%, bet sākumskolās – vidēji par 30%,” pastāstīja Lietuvas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve Tatjana Babrauskiene.

Kopumā Lietuvā skolotāju algas tiks palielinātas par 300-450 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Arī Igaunijā trūkst pedagogu. Tāpat kā pārējās Baltijas valstīs – visvairāk eksakto un dabaszinātņu priekšmetos. Šobrīd tehniski viss esot nosegts, informēja Izglītības un pētniecības ministrijā. Tomēr vairāk nekā 7% esošo pedagogu nav atbilstošas kvalifikācijas.

Vidējā alga par slodzi Igaunijā skolotājiem ir 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Minimālā alga ir 1315 eiro par slodzi pirms nodokļu nomaksas.

Situācija ar pedagogu trūkumu ir līdzīga kā citās Austrumeiropas valstīs. “Vairāk nekā puse igauņu skolotāju ir vairāk nekā 50 gadus veci un ies pensijā tuvāko piecu gadu laikā. Lai gan arvien vairāk jauniešu izvēlas studēt pedagoģiju, viņi skolās tā arī nenonāk,” pastāstīja Igaunijas pedagogu arodbiedrības pārstāve Elisa Kalena.

Pie vainas ir zemais profesijas prestižs. Un otrs iemesls ir algas. Lai kļūtu par pedagogu Igaunijā, ir nepieciešams maģistra grāds. Un speciālistiem ar šādu kvalifikāciju būtu jāpelna vairāk, uzskata arodbiedrībā.

Latvijā minimālā pedagogu alga par slodzi šogad tika paaugstināta no 750 uz 790 eiro par slodzi. Vēl nedēļu pirms jaunā mācību gada trūka vairāki simti pedagogu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti