Sadaļas Sadaļas

Aptauja: Vairākums vecāku grib mācības klātienē, bet attaisno bērnu nelaišanu skolā bailēs no Covid-19

Lai gan lielākā daļa bērnu vecāku gadījumā, ja situācija ar Covid-19 izplatību ir tāda kā pašlaik, gribētu, lai mācības notiktu klātienē, vairāk nekā puse no bērnudārza vecuma bērnu vecākiem un vairāk nekā trešdaļa skolēnu vecāku attaisno bērnu nelaišanu uz skolu bailēs no iespējas inficēties ar jauno koronavīrusu.  Tajā pašā laikā iespēja, ka bērns var “atnest” Covid-19 kādam riska grupā esošajam ģimenes loceklim, uztrauc 45% respondentu, liecina pēc LSM pasūtījuma veiktā SKDS aptauja.

Bērnudārza vecuma bērnu vecāki daudz biežāk nekā vecāko klašu skolēnu vecāki pauduši vēlmi, lai bērni klātienē apmeklētu izglītības iestādi, savukārt 7.-12. klašu skolēnu vecāki vairāk vēlētos, lai mācības notiktu gan klātienē, gan attālināti.

Vispārīgi runājot, ja situācija ar Covid-19 ir tāda kā tagad – kā Jūs labāk gribētu?

Avots: SKDS

84,6% bērnudārza bērnu vecāku pauda, ka gadījumā, ja situācija ar Covid-19 ir tāda kā tagad, viņi labāk gribētu, lai bērns klātienē apmeklētu izglītības iestādi, 7,7% vēlētos mācības gan klātienē, gan attālināti, un tikai 3% labāk gribētu attālinātas mācības.

No 1.-6. klašu vecuma bērnu vecākiem 77,6% dod priekšroku mācībām klātienē, 14,5% labāk vēlētos kombinēto mācību modeli, bet 5% - mācības attālināti.

Savukārt vecāko 7.-12. klašu vecuma bērnu vecāki daudz biežāk deva priekšroku kombinētajam mācību modelim – to vēlētos 33,5%, bet mācības attālināti gribētu 7%. Savukārt mācības klātienē šajā grupā atbalsta 57,9%.

Tajā pašā laikā vairāk nekā puse ( 54,1%) no visiem respondentiem, gan tiem, kuriem ir bērni, gan tiem, kuriem nav bērnu, pilnībā vai drīzāk attaisno bērnudārza bērnu nelaišanu uz izglītības iestādi bailēs par iespēju inficēties ar Covid-19, bet vecāko klašu skolēnu nelaišanu uz skolu šī iemesla dēļ attaisno tikai 38%.

Kā Jūs vērtējat to vecāku rīcību, kas nelaiž bērnus uz izglītības iestādi, jo baidās par iespēju inficēties ar Covid- 19: vai Jūs to attaisnojat vai nosodāt?

Avots: SKDS

Tāpat vairāk nekā puse - 56,5% - bērnudārza vecuma bērnu vecāku attaisnoja to ģimeņu rīcību, kuras nelaiž savas atvases uz bērnudārzu, jo baidās par iespēju inficēties ar Covid-19. Šajā grupā mazo bērnu nelaišanu uz bērnudārzu, baidoties no Covid-19, pilnībā attaisnoja 22,7% aptaujas dalībnieku, drīzāk attaisnoja - 33,8%, drīzāk nosodīja - 14,1%, ļoti nosodīja – 5,5%, bet 23,9% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Kā Jūs vērtējat to vecāku rīcību, kas nelaiž bērnus uz izglītības iestādi, jo baidās par iespēju inficēties ar Covid- 19: vai Jūs to attaisnojat vai nosodāt: Bērnudārza vecuma bērni?

*Indekss atspoguļo vērtējumu attaisnoju/nosodu īpatsvaru starpību, kur vērtējumu drīzāk attaisnoju/drīzāk nosodu minēšanas biežums (%) ir reizināts ar koeficientu 0,5, bet vērtējumu pilnīgi attaisnoju/ļoti nosodu minēšanas biežums - ar koeficientu 1.

Avots: SKDS

Biežāk nekā citi mazo bērnu nelaišanu uz bērnudārzu bailēs no Covid-19 attaisnoja jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, šajā grupā šādu rīcību pilnībā vai drīzāk attaisnoja 66,8%.

Savukārt biežāk nekā citi bērnu nelaišanu uz bērnudārzu drīzāk vai ļoti nosodīja respondenti vecumā virs 64 gadiem (29,3%) un cilvēki ar krievu sarunvalodu ģimenē (28,3%).

1.–6. klašu skolēnu vecāku grupā šo klašu bērnu nelaišanu uz izglītības iestādi bailēs no Covid-19 pilnībā vai drīzāk attaisnoja 39,1%.

Arī šo bērnu nelaišanu uz skolu visbiežāk attaisnoja jaunieši (56,6%), bet nosodīja seniori virs 64 gadu vecumā (42,8%), cilvēki ar krievu sarunvalodu ģimenē (39,2%).

Kā Jūs vērtējat to vecāku rīcību, kas nelaiž bērnus uz izglītības iestādi, jo baidās par iespēju inficēties ar COVID- 19: vai Jūs to attaisnojat vai nosodāt: 1.-6.klases vecuma bērni?

*Indekss atspoguļo vērtējumu attaisnoju/nosodu īpatsvaru starpību, kur vērtējumu drīzāk attaisnoju/drīzāk nosodu minēšanas biežums (%) ir reizināts ar koeficientu 0,5, bet vērtējumu pilnīgi attaisnoju/ļoti nosodu minēšanas biežums - ar koeficientu 1.

Avots: SKDS

7.–12. klašu skolēnu vecāku grupā šo klašu bērnu nelaišanu uz izglītības iestādi bailēs no Covid-19 pilnībā vai drīzāk attaisnoja 40,6% respondentu, visbiežāk to attaisnoja jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (49,5%), bet nosodīja cilvēki vecumā virs 64 gadiem (48,9%) cilvēki ar krievu sarunvalodu ģimenē (45,2%).

Kā Jūs vērtējat to vecāku rīcību, kas nelaiž bērnus uz izglītības iestādi, jo baidās par iespēju inficēties ar COVID- 19: vai Jūs to attaisnojat vai nosodāt: 7.-12.klases vecuma bērni?

*Indekss atspoguļo vērtējumu attaisnoju/nosodu īpatsvaru starpību, kur vērtējumu drīzāk attaisnoju/drīzāk nosodu minēšanas biežums (%) ir reizināts ar koeficientu 0,5, bet vērtējumu pilnīgi attaisnoju/ļoti nosodu minēšanas biežums - ar koeficientu 1.

Avots: SKDS

Savukārt iespēja, ka bērns, apmeklējot skolu vai bērnudārzu, var “atnest“ Covid-19 infekciju kādam ģimenes loceklim riska grupā (piemēram ar hroniskām slimībām) drīzāk satrauc 32,8% respondentu, nopietni satrauc 12,1%, drīzāk nesatrauc 29,4% un pilnībā nesatrauc 12%.

Vēl 8,5% norādīja, ka ģimenē nav cilvēku riska grupā, bet 5,2% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Šī iespēja biežāk nekā citus satrauc cilvēkus vecumā virs 64 gadiem (nopietni satrauc un drīzāk satrauc - 42,6%), bet vismazāk satrauc cilvēkus ar pamatizglītību (drīzāk nesatrauc un pilnībā nesatrauc 70,2%).

Satraukums par iespēju inficēties ar Covid-19 no bērna: sociāldemogrāfisko grupu atbilžu sadalījums

*Indekss atspoguļo vērtējumu attaisnoju/nosodu īpatsvaru starpību, kur vērtējumu drīzāk attaisnoju/drīzāk nosodu minēšanas biežums (%) ir reizināts ar koeficientu 0,5, bet vērtējumu pilnīgi attaisnoju/ļoti nosodu minēšanas biežums - ar koeficientu 1.

Avots: SKDS

 

SKDS socioloģe Ieva Strode pieļāva, ka pretruna starp vēlmi pēc mācībām klātienē un attaisnojumu ģimenēm, kuri bailēs no Covid-19 nelaiž bērnus uz izglītības iestādēm, iespējams, “ir saistīta ar priekšstatiem par bērnu iespējām attālināti paveikt izglītības iestādē paredzēto, no vienas puses, un iespējamajiem riskiem, ja bērni ilgstoši neapmeklē iestādi, no otras puses”.

“Bērnudārzniekiem, visticamāk, no nodarbības “Zoom” vai kādā citā platformā labuma būs maz, kamēr 7.-12. klašu skolēni spēj mācīties arī attālināti (tiesa, arī no “lielo bērnu” vecākiem tikai 7% izvēlējās tīri attālinātās mācības, bet 57% norādīja, ka vēlētos, lai mācības notiktu tikai klātienē,”  norādīja Strode.  

“Savukārt, analizējot gatavību attaisnot vecāku lēmumu nelaist bērnus uz skolu Covid-19 riska dēļ, nāk prātā attieksme, kāda varētu būt pret vecākiem, kuri bērnus nesūta uz izglītības iestādi ne pārāk smagas slimības dēļ (piemēram, sāp vēders, ir iesnas, klepus u.tml.): ja bērnudārznieku šādā situācijā, visticamāk, atstās mājās, ja vien ir tāda iespēja (galu galā – kas ir sliktākais, kas var notikt, ja bērns neaiziet uz bērnudārzu), tad attieksme pret skolas kavēšanu šādu iemeslu dēļ, manuprāt, ir daudz neiecietīgāka. Nu un šajā gadījumā - ja jau citi bērni skolu apmeklē, valsts/pašvaldība uz skolu iet atļauj (tātad attālinātās mācības nodrošinātas netiek), arī vienkārši bažas par iespēju inficēties varētu netikt uzskatītas par pietiekami nopietnu iemeslu,” pauda Strode.

KONTEKSTS:

Pašlaik tiek plānots, ka no 1. septembra Latvijā bērni mācīsies klātienē. Atbildīgajās iestādēs LSM.lv paziņoja, ka no epidemioloģisko risku viedokļa skolas neatšķiras ne no vienas citas publiskās vides, turklāt to apmeklēšana ir obligāta – ja vien pati skola neizvēlas citu modeli vai netiek rasts individuāls risinājums, un vecāku bažas par Covid-19 nav pietiekams iemesls nelaist bērnu uz dārziņu vai skolu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt