Eiropas Paralimpiskās komitejas (EPK) biedri piektdien Rīgā ārkārtas ģenerālajā asamblejā neatbalstīja Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) piedāvāto risinājumu par kopīgu nostāju, kas paturētu tiesības Eiropai kopīgi boikotēt Parīzes paralimpiskās spēles, ja tajās piedalīsies agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportisti.
Sports / Paraolimpiskais sports
Eiropas Paralimpiskās komitejas (EPK) ārkārtas ģenerālajā asamblejā Rīgā mērķis ir piektdien vienoti vērsties pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes paralimpiskajās spēlēs. Eiropas lēmums par boikotu būtu biedējošs Starptautiskajai Paralimpiskajai komitejai (SPK), Latvijas Televīzijai pastāstīja Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) ģenerālsekretāre Liene Apine.
Eiropas paralimpisko komiteju ārkārtas ģenerālajā asamblejā piektdien jāvienojas pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu piedalīšanos Parīzes paralimpiskajās spēlēs jebkādā statusā. Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) uzņēmās līderes lomu un šobrīd ir droša, ka vismaz 10 valstis priekšlikumu akceptēs. Ne visas 35 valstu delegācijas gan Rīgā ieradīsies klātienē, jo vairākas izvēlējās balsot attālināti.
Eiropas Paralimpiskās komitejas ārkārtas ģenerālajā asamblejā Rīgā piektdien organizācijas 35 dalībvalstu pārstāvji lems par kopīgu rīcību situācijā, kad agresorvalstu sportistiem ir atvērts ceļš dalībai Parīzes paralimpiskajās spēlēs. Par sporta nozari atbildīgā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") cer, ka asamblejas dalībnieki vienosies par lēmumu, kas tuvinās aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem startēt Parīzes spēlēs.
Eiropas Paralimpiskās komitejas ārkārtas Ģenerālajā asamblejā Rīgā piektdien, 8. martā, izvērtēs Krievijai un Baltkrievijai pašlaik labvēlīgo risinājumu, kas agresorvalstu sportistiem paver ceļu uz 2024. gada Parīzes paralimpiskajām spēlēm. Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) iestāsies par Eiropas valstu vienotu boikotu, ja nostāja pret agresoru dalību nemainīsies, tomēr vienlaicīgi rēķinās, ka tik principiālu viedokli varētu atbalstīt ne visi asamblejas dalībnieki.
Latvijā dzīvo nedaudz vairāk kā 9000 bērnu ar invaliditāti, un tikai ļoti neliela daļa nodarbojas ar sportu. Rīgā viņiem iespēju sportot jau vairākus gadus nodrošina Bērnu un jauniešu parasporta apvienība, kas nolēmusi iedzīvināt iniciatīvu arī reģionos. Regulāri treniņi vairākos parasporta veidos ārpus Rīgas jau notiek Ogrē, drīzumā tādi sāksies Jelgavā, un kārta pienākusi arī Liepājai.
Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) gatavo izskatīšanai Eiropas Paralimpiskās komitejas (EPK) ārkārtas ģenerālajā asamblejā Rīgā priekšlikumu, kas pieprasītu aizliegt agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību 2024. gada Parīzes paralimpiskajās spēlēs, pretējā gadījumā solot Eiropas valstu boikotu. LPK rosināto nostāju gada sākumā atbalsta apmēram 12 valstis.
Latvija ir parabobsleja pioniere, un, lielā mērā pateicoties Kristapam Kotānam un viņa mammai Vitai Kotānei, Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (IBSF) savā saimē ir iekļāvusi šo pielāgoto sporta veida disciplīnu. Desmit gados parabobsleja sacensībās ir piedalījušies vairāk nekā simt dalībnieku, un ziemas sporta veidos tas ir vērā ņemams skaits.
Latvijas parabobslejists Arturs Klots svētdien Siguldā notiekošajā Pasaules kausa posmā parabobslejā izcīnīja uzvaru, triumfējot otro dienu pēc kārtas.
Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) rīkojas, lai Eiropā vienotos par Parīzes paralimpisko spēļu boikotu, ja Starptautiskā Paralimpiskā komiteja (SPK) ļaus Francijas galvaspilsētā startēt Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Viens solis ceļā uz mērķi varētu būt Eiropas Paralimpiskās komitejas (EPK) ārkārtas kongresa sarīkošana Rīgā.
Par Krievijas un Baltkrievijas sportistu pielaišanu startam neitrālā statusā 2024. gada Parīzes paralimpiskajās spēlēs nobalsoja 74 valstis. Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsekretāre Liene Apine intervijā Latvijas Televīzijā sacīja, ka Krievija sev labvēlīgus lēmumus ierasti panāk, izkārtojot sev atbalstu Āfrikas valstīs, līdzekļus daudz nešķirojot.
Vairāku gadu garumā Jurijs Semjonovs sevi ir pierādījis kā augsta līmeņa parasportists – Eiropas čempions, kurš pirmais no Latvijas kvalificējās Tokijas paraolimpiskajām spēlēm. Augusta sākumā Jurijs no pasaules čempionāta parapeldēšanā Mančestrā atgriezās ar izcīnītu 8. vietu, un nu peldētājam ar invaliditāti jāturpina trenēties, lai kvalificētos 2024. gada Parīzes paraolimpiskajām spēlēm.
Par Latvijas atlētu un paraatlētu panākumiem pēc to izcīnīšanas jūsmo liela daļa sabiedrības, bet tikai neliels cilvēku loks patiesi zina, cik daudz grūtību jāpārvar spožā rezultāta sasniegšanai. Milzu apbrīnu raisa Latvijas Paralimpiskās komitejas pārraudzītie sportisti, kuri sacenšas visaugstākajā līmenī par spīti kādām fiziskām nepilnībām.