ĪSUMĀ:
- Eiropā nevēlas samierināties ar labvēlību Krievijai un Baltkrievijai par dalību Parīzes paralimpiskajās spēlēs.
- Latvijas Paralimpiskajā komitejā cer uz Eiropas gatavību boikotam, ja nostāja pret agresorvalstīm nemainās.
- Pirmo reizi rīkotajā Eiropas Paralimpiskās komitejas ārkārtas Ģenerālajā asamblejā netrūkst organizatorisku izaicinājumu.
- Ģenerālā asambleja Rīgā pulcēs 60 pārstāvjus no 35 Eiropas valstīm.
Līdzko Starptautiskā Paralimpiskā komiteja pērn septembrī Bahreinā nolēma atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties Parīzes spēlēs neitrālā statusā, LPK jau nākamajā dienā sāka rīkoties, lai panāktu lēmuma pārskatīšanu. Pirmās sarunu partneres bija paralimpiskā sporta organizācijas, kas parakstīja vēstuli Eiropas Paralimpiskās komitejas valdei ar prasību sasaukt ārkārtas Ģenerālo asambleju.
LPK ir uzturējusi saziņu ar citām nacionālajām paralimpiskā sporta struktūrām, apspriežot iespējami efektīvāko rīcību izvirzīto mērķu panākšanai, LSM.lv pastāstīja LPK ģenerālsekretāre Liene Apine.
"Mums ir bijušas regulāras sazvanīšanās par to, kā labāk noformulēt mūsu nostāju, lai tā tiktu sadzirdēta. Paralēli esam vākuši pierādījumus tam, ka Krievijas atlēti nav uzskatāmi par neitrāliem. Katrā ziņā nostāja [ir], ka šāds Starptautiskās Paralimpiskās komitejas lēmums nav pieņemams Eiropai," paskaidroja Apine. "Gribētu, lai iznākums vai paziņojums no Ģenerālās asamblejas puses būtu pēc iespējas stingrāks. Mums ir jābūt gataviem, ka izvirzītie principi pilnībā neatbildīs Latvijas nostājai, jo esam uzstādījuši augstu latiņu – gribētu, ka Eiropa ir gatava boikotēt Parīzes paraolimpiskās spēles."
Iestāšanās par spēļu boikotu, ja tajās startēs Krievijas un Baltkrievijas parasportisti, gan nenozīmē, ka Latvijas paraatlēti tām negatavojas, uzsvēra Apine.
Eiropas Paralimpiskās komitejas ārkārtas Ģenerālā asambleja notiks pirmo reizi, kas organizatoriem nozīmē ļoti saspringtu priekšdarbu posmu.
"Gatavošanās ir diezgan spraiga, ņemot vērā, ka mūsu komanda nav liela. Visu tehnisko lietu saskaņošanas, lidojumi, ielidošana, viesnīcas, telpas un viss pārējais, protams, arī tehniskā nodrošināšana, tulku sameklēšana, visu nosacījumu izpilde, kas ir nepieciešama šāda līmeņa pasākumā," pastāstīja Apine. "Visu laiku pārbaudām un pārliecināmies, ka esam gatavi jau uzņemt pirmos viesus."
Ģenerālā asambleja Rīgā pulcēs 60 pārstāvjus no 35 Eiropas valstīm.
Sanāksme notiks pēc LPK iniciatīvas, lai meklētu kopīgus risinājumus amorālajā situācijā, sportā nevēršoties pret Krievijas pastrādātajiem un Baltkrievijas atbalstītajiem kara noziegumiem Ukrainā.
LPK prezidente Daiga Dadzīte janvāra vidū Latvijas Radio pastāstīja, ka prasību Eiropai boikotēt Parīzes paraolimpiskās spēles tobrīd atbalstīja vairāk nekā 10 valstis, bet iespēja nodrošināt plašāku koalīciju ir gan turpmākās sarunās, gan uz vietas Ģenerālajā asamblejā Rīgā.
Ārkārtas Ģenerālajā asamblejā piedalīsies Eiropas Paralimpiskās komitejas prezidents Reimons Blondels, un sagaidāms, ka dalībniekus uzrunās gan Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols, gan izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
KONTEKSTS:
Starptautiskā Paralimpiskā komiteja (SPK) 2022. gada novembrī uz nenoteiktu laiku apturēja Krievijas un Baltkrievijas dalību organizācijā par nespēju pildīt statūtos paredzētās prasības. Savukārt 2023. gada septembra beigās SPK biedri kongresā ar balsu vairākumu atbalstīja Krievijas un Baltkrievijas paralimpisko komiteju daļēju diskvalifikāciju, kas praksē nozīmē iespēju abu agresorvalstu sportistiem startēt neitrālu dalībnieku statusā.
Parīzes paraolimpiskās spēles 2024. gadā risināsies no 28. augusta līdz 8. septembrim.
