Pēdējā brīdi no ierašanās klātienē atteicās Skandināvijas valstu delegācijas, Latvijas Televīzijai pastāstīja LPK ģenerālsekretāre Liene Apine, kura par tādu pavērsienu ir vīlusies.
"Domāju, ka šis arī ir nostrādājis – Krievija ir pastrādājusi," teica Apine. "[Tas] kārtējo reizi pierāda to, ka sports nav sports. Sports ir politika."
LPK prezidente Daiga Dadzīte Latvijas Radio pastāstīja, ka pēdējā brīdī uz Rīgu doties atteicās Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas un Kipras pārstāji, aizbildinoties ar, viņuprāt, Latvijā nepietiekamo drošību. Tomēr par svarīgāku Dadzīte uzskata, ka klātienē piedalīsies Lielbritānijas, Francijas, Spānijas un citu lielvalstu pārstāvji.
Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) lēmums ļauj Krievijas un Baltkrievijas parasportistiem startēt Parīzē neitrālā statusā. SPK vēl pirms asamblejas Rīgā apstiprināja papildu ierobežojumus – Krievijas un Baltkrievijas parasportisti nedrīkstēs Parīzes spēlēs piedalīties atklāšanas un noslēguma ceremonijās.
LPK ģenerālsekretāre Apine SPK lēmumu uzskata par liekulības žestu, jo ar to nevar pietikt valstīm, kas iestājas pret agresorvalstu dalību Parīzes spēlēs.
Pēc Eiropas valstu asamblejas aktīvi procesi paralimpiskajā vidē nebeigsies. Piemēram, Austrālija jau ir iesniegusi pieprasījumu sasaukt SPK ārkārtas sapulci, lai mainītu organizācijas valdes sastāvu, tai skaitā prezidentu Endrjū Pārsonsu.
KONTEKSTS:
Starptautiskā Paralimpiskā komiteja 2022. gada novembrī uz nenoteiktu laiku apturēja Krievijas un Baltkrievijas dalību organizācijā par nespēju pildīt statūtos paredzētās prasības. Savukārt 2023. gada septembra beigās SPK biedri ar balsu vairākumu atbalstīja Krievijas un Baltkrievijas paralimpisko komiteju daļēju diskvalifikāciju, kas praksē nozīmē iespēju abu agresorvalstu sportistiem startēt neitrālu dalībnieku statusā.
Parīzes paralimpiskās spēles 2024. gadā risināsies no 28. augusta līdz 8. septembrim.
