(papildināts ar LPK ģenerālsekretāres teikto)
Pēc LPK un citu nacionālo paralimpisko komiteju iebildumiem pret Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) lēmumu ļaut Krievijas un Baltkrievijas parasportistiem neitrālā statusā piedalīties Parīzes paralimpiskajās spēlēs, EPK informēja savus biedrus par plānu organizēt ārkārtas ģenerālo asambleju 2024. gada februāra beigās vai marta sākumā. EPK aicināja Latviju un LPK kļūt par ģenerālās asamblejas organizatoriem.
Pēc SPK lēmuma pielaist Krievijas un Baltkrievijas sportistus Parīzes paralimpiskajām spēlēm vairāku Eiropas valstu, tostarp Latvijas, paralimpiskā sporta organizācijas vērsās EPK ar aicinājumu rīkot ārkārtas ģenerālo asambleju, lai vienotos par tālāku kopīgo rīcību un nostāju.
Eiropas Paralimpiskās komitejas prezidents Raimons Blondels norādīja, ka
Latvija bija pirmā valsts, kas uzreiz pēc SPK lēmuma pauda skaidru nostāju pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes paralimpiskajās spēlēs, tādēļ ārkārtas ģenerālās asamblejas organizēšana uzticēta Latvijai.
LPK prezidente Daiga Dadzīte uzsvēra viņas vadītās organizācijas lomu centienos sarīkot EPK ārkārtas ģenerālo asambleju.
"Lai gan varētu šķist, ka Latvija ir neliela valsts, pasaules paralimpiskā sporta arēnā Latviju varētu ierindot starp lielvalstīm, ne tikai runājot par augstajiem panākumiem, ko mūsu parasportisti gūst, bet arī jautājumos par atbalstu Ukrainai," Dadzīti citēja LPK. "Tieši pateicoties Latvijas Paralimpiskās komitejas iniciatīvai, kurai pēc mūsu aicinājuma pievienojās vēl 13 Eiropas valstis, Eiropas Paralimpiskā komiteja lēma par ārkārtas ģenerālās asamblejas organizēšanu. Mēs piedāvājām Latviju kā potenciālo kandidātvalsti šīs asamblejas rīkošanai, un mūsu piedāvājums saņēmis atbalstu ne tikai no pašas Eiropas jumtorganizācijas, bet arī no citiem Eiropas kolēģiem."
Savukārt LPK ģenerālsekretāre Liene Apine sarunā Latvijas Radio paskaidroja, ka lēmums Latvijai vienatnē boikotēt paralimpiskās spēles nekādu būtisku rezonansi neraisītu, tādēļ tika rosināts vairāku Eiropas valstu pārstāvjiem ārkārtas asamblejā lemt par kopīgu nostāju.
LPK pašreizējā budžetā nav līdzekļu asamblejas rīkošanai, taču jau septembrī sākās sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu,
paskaidroja Dadzīte. Viņa uzsvēra, ka ārkārtas ģenerālās asamblejas norise Latvijā būtu arī vērtīgs signāls sporta sabiedrībai.
