Starptautisks pētījums: Cilvēki vakcinēsies, ja viņiem kaut nedaudz samaksās

Samaksa apmēram 20 eiro par poti pret Covid-19 ir pietiekami iedarbīgs stimuls, kas var paaugstināt vakcinācijas līmeni par četriem procentpunktiem, savukārt pierunāšana un atgādināšana šajā gadījumā praktiski nedarbojas, noskaidrots jaunā pētījumā, kuru Zviedrijā veica starptautiska zinātnieku grupa.

“Covid-19 un koronavīrusa jaunu variantu parādīšanās ir nopietns drauds iedzīvotāju veselībai. Efektīva vakcinācijas izvēršana nepieciešama šo risku pazemināšanai. Tomēr par spīti plašai informētībai par vakcīnām pret Covid-19 un to pieejamībai daudzās valstīs ar augstu iedzīvotāju ienākumu līmeni paaugstināt vakcinācijas līmeni virs 70% neizdodas.

Šis slimības iegrožošanas efektīva stratēģija balstās tālākā vakcinācijas aptveres paplašināšanā, iekļaujot tos, kuri principā gatavojas potēties, tomēr joprojām atliek došanos uz vakcinācijas punktu,” konstatēts jaunā pētījumā, kurā rezultāti publicēti žurnālā “Science”. Darbā piedalījās zinātnieki no ASV, Dānijas, Šveices un Zviedrijas.

Pētnieki norāda, ka dažu valstu valdības un uzņēmumi jau sākuši izmantot naudas stimulus, lai veicinātu pilsoņu un darbinieku vakcinēšanos, turklāt par potēšanos maksātās summas svārstās no dažiem desmitiem līdz dažiem simtiem eiro. Vasarā vairākos ASV štatos sākās “kovidloterijas” ar miljonus vērtām balvām, kurās varēja piedalīties, ja bija vakcinācijas sertifikāts. (LSM.lv rakstīja par bonusiem, kādi piedāvāti vakcinētajiem dažādās valstīs.)

Tomēr, kā norāda eksperti, valdības un organizācijas nevar precīzi novērtēt šādu stimulu iedarbīgumu, jo nav kontrolgrupu, kurām šādi stimuli netiek piedāvāti. Lai noteiktu saistību starp vakcinēto materiālo stimulēšanu un vakcinācijas līmeņa dinamiku, zinātnieku grupa Zviedrijā veica plašu pētījumu pēc nejaušības principa, kura rezultāts parādīja mērenu naudas stimulu potenciālu vakcinācijas aptveres palielināšanā.

Nauda ir iedarbīgs motivētājs

Pētījums notika no šā gada maija līdz jūlijam. Tajā piedalījās 8286 cilvēki vecumā no 18 līdz 49 gadiem. Viņi bija sadalīti vairākās grupās – daļa respondentu saņēma atgādinājumus par nepieciešamību potēties, kā arī tika izmantotas dažādas pārliecināšanas metodes. Savukārt otras grupas dalībnieki kā naudas stimulu saņēma 200 zviedru kronas (apmēram 20 eiro). Bet attiecībā uz kontrolgrupu motivēšanas un pārliecināšanas metodes netika izmantotas.

Zinātnieki vērtēja dalībnieku apņemšanos potēties 30 dienu laikā pēc tam, kad vakcīnas kļuva viņiem pieejamas, un šīs apņemšanās īstenošanu 30 dienu laikā. Augustā Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūras darbinieki salīdzināja pētījuma datus ar reālajiem datiem par šī projekta dalībnieku vakcinēšanu.

Tika konstatēts, ka grupā, kura saņēma naudu, 87,2% dalībnieku pauda apņemšanos vakcinēties 30 dienu laikā (kontrolgrupā, kuras dalībnieki nesaņēma materiālo atlīdzību, tādu bija 83,5%). Šo apņemšanos pirmajā grupā īstenoja 75,6%, kontrolgrupā – 71,6%. Tātad neliela naudas summa var paaugstināt vakcinācijas aptveri par četriem procentpunktiem, secina pētnieki.

Tika arī konstatēts, ka stimulēšana ar naudu bija vienādi iedarbīga visās sociāldemogrāfiskajās grupas. Tātad nauda labi motivē potēties gan cilvēkus ar augstāku sociālekonomisko statusu (augstākā izglītība, lieli ienākumi, ir darbs), gan mazāk ekonomiski veiksmīgu iedzīvotāju slāņu pārstāvjus.

Pierunāšana nelīdz

Zinātnieki arī pētīja tā dēvētās piebikstīšanas metodes ietekmi uz vakcinācijas dinamiku. “Piebikstīšana” ir smalka iejaukšanās, kas paredz radīt apstākļus, kuros cilvēks labprātīgi pieņem lēmumu, līdz kuram viņš varētu arī nenonākt, ja nebūtu tādu priekšnosacījumu.

Piemēram, vakcinācijas kampaņu sākumposmā atgādinājumi pierakstīties uz poti palielināja vakcinācijas aptveri, norāda zinātnieki. 

Tomēr, sasniedzot pietiekami augstu vakcinācijas līmeni, kāds ir daudzās valstīs ar augstu ienākumu līmeni, šādas “piebikstīšanas” bija sasniegušas savu robežu.

Zviedrijas pētījuma dalībniekiem tika piedāvāti vairāki rīcības varianti, kuriem – teorētiski – bija jāpārliecina viņus vakcinēties (bez stimulēšanas ar naudu). Piemēram, viņiem bija jāizveido saraksts ar četriem cilvēkiem, kuriem paša dalībnieka vakcinācija dos labumu (sociālā ietekmēšana). Tika ierosināts arī padomāt par argumentiem, kuri vislabāk var pārliecināt citu cilvēku vakcinēties (argumentācija) vai piedalīties viktorīnā ar informāciju par vakcīnu drošumu un iedarbīgumu (informētība). Kontrolgrupai netika piedāvāta nekāda pārliecināšana vai atgādināšana.

Dažas no šīm pārliecināšanas metodēm statistiski nozīmīgi (par 1,8 līdz 2,2 procentpunktiem) palielināja dalībnieku apņēmību vakcinēties, taču neviena nozīmīgi nepalielināja faktisko vakcinēto skaitu.

Tādējādi kopumā šis pētījums liecina, ka pat nelieli naudas stimuli var palielināt vakcinēto skaitu. Un gluži pretēji – “piebikstīšanai” ir neliela un statistiski nenozīmīga ietekme uz vakcinācijas rādītājiem.

Vai ir izdevīgi maksāt par piekrišanu potēties?

“Rodas dabīgs jautājums – cik ekonomiski lietderīgi ir valdībām maksāt pilsoņiem par potēšanos? Vakcinācijas gadījumu skaita palielināšanās – līdztekus acīmredzamam izdevīgumam, glābjot dzīvības – noved pie netiešām priekšrocībām, tādām kā augstāka iedzīvotāju imunitāte, zemāki hospitalizācijas rādītāji un mazāki izdevumi par veselības aprūpi, kā arī ekonomiskā izaugsme,” uzskata pētnieki.

Viņi arī īpaši norāda – pēc šiem secinājumiem nevar spriest, vai efektīvākas būs lielākas vai mazākas summas, kas tiek maksātas kā naudas balva par potēšanos.

Ir arī draudi, ka nākotnē cilvēki mazāk gribēs vakcinēties vai revakcinēties, ja viņiem par to nemaksās. Visbeidzot, cilvēki var dažādi reaģēt atkarībā no tā, kurš tieši piešķir naudu, – iespējams, ja stimulus piedāvātu valdība vai uzņēmumi, reakcija būtu atšķirīga.

Tomēr pētījums ir devis nepārprotamu rezultātu – garantētie naudas stimuli var palielināt pret Covid-19 vakcinēto skaitu, pat ja vakcinācijas līmenis valstī jau tā ir augsts. Tā kā pandēmija turpinās, stimuli var kļūt par efektīvu instrumentu, lai samazinātu saslimstību un mirstību ar Covid-19, rezumē zinātnieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt