Pote pret Covid-19 par kukuli, «izziņa no Krievijas», vakcīnu viltojumi un melnais tirgus

Vai iespējams vakcinēties, apejot rindu? Bet par naudu? Un par ļoti lielu naudu? Tvitera Latvijas segmentā ir ne mazums “sludinājumu”, kurus ievietojuši arī visai pazīstami cilvēki, par gatavību vakcinēties (tostarp – par maksu) to vietā, kuriem vakcīna pienākas jau tagad, bet kuri vakcinēties nevēlas. Tomēr tas ir tikai viens no “ēnu faktoriem” un ar vakcināciju saistītajiem riskiem – korupciju, klajiem kriminālnoziegumiem un sabotāžu. LSM.lv apkopoja tikai dažus no tiem.

ĪSUMĀ:

1. Vakcinēšanās par samaksu vai par kukuli. Interese par šādu “pakalpojumu” ir gan pasaulē, gan Latvijā. Tomēr legāli to saņemt nav iespējams. Veselības ministrija korupcijas riskus kopumā nesaskata, bet no atbildēm uz detalizētiem jautājumiem izvairās. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atgādina, ka Krimināllikumā ir attiecīgs pants, kas paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, kā arī norāda, ka seko situācijai.

2. Zādzības no noliktavām un vakcinācijas vietām, kā arī sabotāža. Virknē valstu tiek veikti nopietni drošības pasākumi, lai novērstu incidentus, kas varētu traucēt vakcinācijai, – piemēram, vakcīnu glabāšanas vietas tiek turētas noslēpumā. Reģistrēti arī pirmie kaitniecības gadījumi. Pirmās vakcīnu partijas nogādāšana Latvijā tika plaši atspoguļota, bet uz Rus.lsm.lv papildu jautājumiem Veselības ministrija neatbildēja.

3. Viltojumi un “brīnumlīdzekļi” internetā. Virknē pasaules valstu muitas dienesti oficiāli izplatījuši brīdinājumus par to, ka melnajā tirgū var parādīties nesertificētas vai viltotas vakcīnas, bet žurnālisti pierādījuši, ka tādi piedāvājumi jau ir. Latvijā muitnieki neizslēdz iespēju, ka valstī varētu tikt mēģināts ievest viltotas vakcīnas vai pat izgatavot tādas šeit. Tomēr pagaidām tas tiek uzskatīts par maz iespējamu – ņemot vērā, ka daļai sabiedrības ir skeptiska attieksme pat pret sertificētam vakcīnām. Savukārt Valsts policija norādīja, ka, ”ja tiks saņemta konkrēta informācija par noziedzīgu nodarījumu, tā tiks izvērtēta”.

4. Vakcinēšanās “trešajā” valstī, piemēram, ar “Sputņik V” Krievijā. Pagaidām nekādi ierobežojumi nevakcinētajiem vai prasību samazināšana vakcinētajiem Latvijā nav paredzēta. Tomēr pasaulē tādi pasākumi tiek apspriesti un iespēja tos ieviest Latvijā arī nav izslēgta. Vai Latvijā tiks uzskatīts par vakcinētu cilvēks, kurš ir legāli vakcinēts “trešajā” valstī ar Eiropas Savienībā nesertificētu preparātu, Nacionālajā veselības dienestā paskaidrot nevarēja. Šo jautājumu tur nodēvēja par priekšlaicīgu, tomēr atzina, ka šī tēma kļūs arvien aktuālāka. 

1. Vakcinēšanās par samaksu vai par kukuli 

Pasaulē — piemēram, ASV, – praktiski tūlīt pēc vakcinācijas kampaņas sākuma vairāku Dienvidkalifornijas medicīnas kompāniju ārsti pastāstīja CNN, ka simtiem turīgu pacientu interesējas, vai viņi var iegūt piekļuvi ļoti ierobežotajiem vakcīnas devu krājumiem. Nereti piedāvājot samaksu vai ziedojumu slimnīcai. “Viena no problēmām šos ietekmīgos cilvēkus ārstējošajiem ārstiem ir pateikt – nē, jums jāgaida,” saka ārsts CNN reportāžā. Darīt to zināmu mēdz nebūt vienkārši –  parasti šiem klientiem nenākas gaidīt. Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms brīdinājis, ka štata varas iestādes “ļoti agresīvi sekos tam, lai tie, kuriem ir līdzekļi, tie, kuriem ir ietekme, neizspiestu tos, kuriem vakcīnas pienākas par visiem vairāk…”

Latvijā sociālajos tīklos var atrast (piemēram, šeit) ierakstus, kuros vietējie iedzīvotāji, viņu vidū arī diezgan pazīstami, pauž gatavību iegūt (tostarp par samaksu) vakcīnu no tiem, kuriem tā pienākas vispirms, bet kuri savas pārliecības vai citu iemeslu dēļ nevēlas vakcinēties (tādu ir daudz pat starp medicīnas darbiniekiem). Iepriekš Veselības ministrijas pārstāvji jau skaidroja, ka tā tas nenotiek, – ja arī būs vakcīnas, kuras nevēlēsies saņemt tie, kuriem tās pienākas vispirms, tās agrāk, nekā plānots, tiks piedāvātas cilvēkiem no nākamajām prioritārajām grupām. Saņemt vakcīnu, nelegāli samaksājot nosacītu “komerccenu”, arī neizdosies. LSM.lv jau ziņoja, ka šādas iespējas nebūs.
Vai var apiet rindu, liekot lietā korupcijas faktoru, jo pēc iespējas vakcinēties tūlīt ir pieprasījums, un nav noslēpums, ka “pateicības” ārstiem ir Latvijā izplatīta prakse?

“Korupcijas riskus īsti nesaskatām,” Rus.lsm.lv paziņoja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.

“Plānotā kārtība ir caurskatāma līdz katram individuālajam gadījumam. Ārstniecības iestādes sagatavos vakcinējamo personu sarakstus un vakcinācijas faktu ievadīs sistēmā “e-veselība”, kur arī varēs izsekot, kurš cilvēks ir saņēmis konkrēto vakcīnu. Vakcīnas tiek pasūtītas katru nedēļu, un katru nedēļu atskaitās par katras devas izlietojumu. “E-veselībā” tiek reģistrēts vakcinācijas fakts ar vakcīnas sērijas numuru, kas dod iespēju izsekot katras vakcīnas devai līdz individuālam saņēmējam un iestādei, kas veikusi vakcināciju.”

Kas tieši minētajā shēmā varētu traucēt vienoties ar to, kurš nevēlas vakcinēties (bet kuram pote pienākas jau tagad), kā arī, piemēram, ar mediķi, kurš veic vakcināciju, lai atbilstoši dokumentiem un “e-veselībai” injekcija būtu veikta tam, kurš nevēlas vakcinēties, bet īstenībā – tam, kurš samaksājis? Uz šo rakstiski uzdoto jautājumu Veselības ministrijas preses sekretārs neatbildēja.

Savukārt KNAB augstu vērtē medicīnas darbinieku pašaizliedzīgo darbu pašreizējos sarežģītājos apstākļos. Tomēr, norāda  birojā, Covid-19 pandēmijas laikā neapšaubāmi pieaug korupcijas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas riski, un viena no prioritārajām jomām, kurai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un koncentrēti nozīmīgākie KNAB resursi, ir koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izskaušana veselības nozarē. 

“Tādējādi KNAB neizslēdz, ka kukuļa vai prettiesiska labuma pieprasīšana un pieņemšana ārstniecības iestāžu personālam ir aktuāla problēma, un šajā nozarē, iespējams, pastāv augsti korupcijas riski,” Rus.lsm.lv pavēstīja KNAB preses dienestā.

”Ārkārtējā situācija ir laiks, kad ne tikai valsts amatpersonām, bet arī jebkuram iedzīvotājam jāuzmanās no iespējamām krāpnieciskām darbībām, tostarp attiecībā uz valsts apmaksātām medicīniskām manipulācijām,” piebilda birojā.

Medicīnas iestādes darbiniekam, kurš bez rindas vakcinējis pacientu, kurš bijis gatavs par to samaksāt, var draudēt līdz trim gadiem ilga brīvības atņemšana, atgādina KNAB: “Krimināllikums noteic, ka valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu darbiniekiem par prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu var piemērot ne tikai piespiedu darbu vai naudas sodu, bet arī īslaicīgu brīvības atņemšanu vai pat brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.”  Kukuļa devējam likums paredz visu to pašu, vienīgi maksimālais ieslodzījuma termiņš ir mazāks – divi gadi.

Pretkorupcijas birojā atzīst, ka ārsta un pacienta attiecību sfērā tādas korupcijas parādības kā “kukuļi” un aploksnes atklāt un pierādīt ir vissarežģītāk. Situācijā, kad par medicīnas pakalpojuma saņemšanu bez rindas medicīnas darbinieks lūdz naudu, KNAB aicina nepārkāpt likumu, bet pacientus – zvanīt uz diennakts uzticības tālruni 80002070, rakstīt uz elektroniskā pasta adresi [email protected] vai izmantot mobilo lietotni ''Ziņo KNAB!''

2. Zādzības no noliktavām un vakcinācijas vietām, kā arī sabotāža

Pasaulē vietas, kur tiek glabātas vakcīnas pret koronavīrusu, bieži tiek turētas slepenībā, lai izvairītos no zādzībām. Par šādu praksi Somijā 19. decembrī vēstīja sabiedriskās raidorganizācijas “Yle” ziņu portāls. Slepenības režīms tika ieviests, ņemot vērā neseno Interpola brīdinājumu par to, ka organizētās noziedzības tīkli varētu mēģināt nozagt vakcīnas to transportēšanas vai glabāšanas laikā. Somijas Nacionālā veselības un labklājības institūta medikamentu vairumtirdzniecības direktors Tonijs Relanders atzinis, ka šādi draudi ir reāli, tāpēc valstij tiem jāsagatavojas, lai arī vakcīnu zādzības iespējamība Somijā tiek vērtēta kā ārkārtīgi zema. Vakcīnas ražotājas – kompānijas “Pfizer” – pārstāvji pavēstījuši “Yle”, ka vakcīnas tiks piegādātas kastēs, kuru atrašanās vietai var izsekot ar GPS palīdzību.

Arī Zviedrijā ziņo par nopietniem drošības pasākumiem, bet sabiedriskās televīzijas SVT žurnālistiem pat netika atļauts filmēt divas īpaši iepirktas saldēšanas kameras, kurās tiks glabātas “Pfizer” vai “Moderna” vakcīnas. Paskaidrojums bija šāds – saistībā ar vakcīnām noteikts ļoti augsts drošības līmenis, lai nepieļautu, ka īsteno sabotāžu ļaunprāši, kas, veicot manipulācijas ar vakcīnām, varētu apdraudēt pacientu drošību. 

Tieši šāda manipulācija jau fiksēta ASV Viskonsinas štatā. Slimnīcas aptiekas darbinieks 500 vakcīnas devas izņēma no ļoti zemas temperatūras, kādā tās jāglabā, un ar nolūku tās atstāja pa nakti istabas temperatūrā, ko ir aizliedzis darīt ražotājs. Devas tika atzītas par lietošanai nederīgām, tomēr vēl pirms tam tās paspēja injicēt 57 cilvēkiem. Aizdomās turētais tika aizturēts, lietu izmeklē Federālais izmeklēšanas birojs, vēsta amerikāņu plašsaziņas līdzekļi. 

Latvijā vakcīnu pirmā partija Valsts policijas apsardzībā tika nogādāta Valsts asinsdonoru centrā, kur ir aprīkojums, kas nodrošina preparāta glabāšanai nepieciešamo -75 grādu temperatūru. Pēc tam devas tiek izvadātas pa Latvijas slimnīcām, kur notiek medicīnas personāla vakcinācija.

Veselības ministrijas preses dienests neatbildēja uz Rus.lsm.lv jautājumiem par drošības režīmu transportēšanas laikā un vakcīnu glabāšanas vietās.

3. Viltojumi un “brīnumlīdzekļi” internetā.

Nozagt īstas vakcīnas, ņemot vērā, kāds temperatūras režīms nepieciešams to glabāšanai, būtu sarežģīts pasākums. Tirgoties ar nesertificētām vai pat viltotām vakcīnām internetā ir daudz vieglāk.

Pasaulē Interpols jau fiksējis sēriju noziegumu, kas saistīti ar viltotu vakcīnu izplatīšanu (un neizslēdz iespēju, ka varētu strauji pieaugt krāpniecības gadījumu skaits arī ar viltotiem koronavīrusa testiem, jo pēc testiem var pieaugt pieprasījums, aizvien vairāk atjaunojoties starptautiskajai aviosatiksmei). Francijā laikraksta “Le Figaro” žurnālists izpētīja (tulk. krieviski) melno tirgu tā dēvētajā tumšajā tīmeklī, kur, uzdodot tos par īstām vakcīnām pret Covid-19, jau tiek pārdoti nezināmas izcelsmes izstrādājumi.

ASV Imigrācijas un muitas dienests gatavojas tam, ka Savienotajās Valstīs un pasaulē būs aizvien vairāk mēģinājumu pārdot reāli apstiprinātu vakcīnu viltotas versijas. Dienests publiskojis virkni rekomendāciju:
•    Nepērciet vakcīnas un zāles pret Covid-19 internetā, tiešsaistes aptiekās.
•    Nereaģējiet uz reklāmu sociālajos tīklos vai pa elektronisko pastu ar piedāvājumiem nopirkt vakcīnu vai zāles pret Covid-19.
•    Ja rodas jautājumi, konsultējieties tikai ar licencētu medicīnas darbinieku.

Latvijā muitnieki pagaidām nav atklājuši viltotas zāles vai vakcīnas pret Covid-19, Rus.lsm.lv pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldē. Viltotu medikamentu ievešana nav pati izplatītākā problēma. Pēc Muitas pārvaldē teiktā, 2019. gadā bijis viens gadījums, kad Latvijā mēģināts ievest 1000 viltotu viagras tablešu. Tiesa, jāņem vērā, ka muita saskaras ar viltojumiem tikai tad, ja tie šķērso Eiropas Savienības ārējo robežu. Par viltotu medikamentu izplatību ES Latvijas muitai informācijas nav, jo Šengenas robežas ir atvērtas.

Jebkura prece, pēc kuras ir liels pieprasījums, ir pakļauta viltošanas riskam, tāpēc ES valstu muitas dienesti pievērš īpašu uzmanību Covid-19 globālās pandēmijas apkarošanai paredzētajām precēm. Valsts ieņēmu dienesta Muitas pārvalde neizslēdz, ka var notikt krāpnieciski mēģinājumi ievest Latvijā viltotas vakcīnas  vai pat mēģināt tās šeit ražot, tomēr norāda – grūti iedomāties, ka sabiedrība, kuras daļa ar bažām izturas pret vakcinēšanos pat ar “oficiālajām” vakcīnām, uzticēsies (un vēl maksās naudu) par šādiem melnā tirgus izstrādājumiem.

Tomēr viltojumu izplatīšanas riski nav izslēgti.

“Hipotētiski viltotu medikamentu/vakcīnu izplatīšana var notikt tā dēvētajās e-platformās, sociālajos tīklos un var tikt piegādātas, piemēram, mazos pasta sūtījumos, dažādos iepakojumos, lai maksimāli izvairītos no muitas kontroles. Patērētāji var tikt maldināti, solot vakcīnām līdzīgu iedarbību un piedāvājot iegādāties tiešsaistē vakcīnām analogus “brīnumlīdzekļus”. Līdz ar viltotu vakcīnu tirdzniecību internetā nevar izslēgt bažas par iespējamām liela apmēra krāpšanām. Ne tikai muitas iestāžu, bet arī pārējo tiesībsargājošo un par jomu atbildīgo iestāžu uzdevums ir mazināt risku šādu darbību veikšanai Latvijā,” rezumēja Muitas dienestā. 

Valsts policijas preses dienests, kuram Rus.lsm.lv arī nosūtīja jautājumus par noziegumu riskiem saistībā ar vakcināciju pret Covid-19, neatbildēja pēc būtības: “Valsts policija seko līdzi jaunākajai informācijai un veic monitoringu, taču atturas sniegt komentārus par šiem pieņēmumiem. Ja tiks saņemta informācija par noziedzīgu nodarījumu, tad notikušais tiks vērtēts.” 

4. Vakcinēšanās “trešajā” valstī, piemēram, ar “Sputņik V” Krievijā 

Pasaulē, tāpat kā Latvijā, vakcinēšanās pret Covid-19 būs brīvprātīga. Tomēr dažās valstīs jau tiek apspriesti ierobežojumi, tostarp stingri, tiem, kuri nebūs vakcinējušies pret Covid-19. Tā, decembrī Francijas valdība iesniedza parlamentā likumprojektu, kas cita starpā paredzēja aizliegumu pret Covid-19 nevakcinētajiem izmantot sabiedrisko transportu. Sākās skandāls, un likumprojekts tika atsaukts un nodots “galīgajai izstrādāšanai”.

Kipras valdība decembrī paziņoja, ka pēc ierašanās valstī pašizolācijā nebūs jāuzturas tikai tiem, kuri varēs uzrādīt izziņu par vakcināciju vai par negatīvu rezultātu Covid-19 analīzei, kas veikta ne mazāk kā 72 stundas iepriekš.

Latvijā pagaidām nav ziņots, ka gaidāmi ierobežojumi nevakcinētajiem vai ka tiks atviegloti pašreizējie ierobežojumi vakcinētajiem, lai gan tāda iespēja, kā jau rakstīja LSM.lv, netiek izslēgta (piemēram, lai strādātu dažās jomās).

Tomēr, vai par vakcinētu tiks atzīts cilvēks, kas saņēmis vakcīnu, kura nav apstiprināta un sertificēta izmantošanai Eiropas Savienībā, taču tiek oficiāli lietota “trešajā” valstī – piemēram, Krievijā, Ķīnā, Izraēlā vai ASV, pagaidām nav skaidrs.

“To ir daudz par agru prognozēt, jo kaut kādu prasību no valsts puses [par vakcinācijas nepieciešamību] nav,” Rus.lsm.lv pavēstīja Nacionālajā veselības dienestā.

“Jā, parādījušies pieņēmumi, ka prasība vakcinēties var tikt ieviesta aviokompāniju pasažieriem, arī  lai piedalītos dažādās sporta nodarbībās. Taču tas ir privātais sektors, tas jājautā viņiem, [komersantiem], kādus dokumentus viņi prasīs vai atzīs. Mēs pašlaik atrodamies vakcinācijas procesa pašā sākumā, tāpēc atbilžu uz šiem jautājumiem vēl nav. Tomēr šī tēma droši vien kļūs aizvien aktuālāka visa 2021. gada laikā.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt