- Daugavpils slimnīcas medmāsa ar 52 gadu darba stāžu vakcinēties nesteidz. Pašlaik slimo ar Covid-19.
- Daugavpils slimnīcas kardiologs ir vakcinēts un nesaprot kolēģu nevēlēšanos potēties.
- Pieredzējis virusologs: Vienīgais ceļš ārā no šīs pandēmijas ir vakcīna.
- Pastāv vakcīnas pret poliomelītu, masaliņām, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, masalām.
- Ārsts un profesore noraida mītu par 5G, par vakcīnas ietekmi uz DNS.
- Sabiedrības veselības pētniece: Katrā valstī ir lokālā vakcinācijas kultūra.
- Mudina darba devējus popularizēt vakcinēšanos.
Medmāsa, kura nogaida potēšanos pret Covid-19
Janīna Ņikitina medicīnā strādā jau 52 gadus. Viņa ir Daugavpils slimnīcas Plaušu slimību un tuberkulozes centra galvenā medicīnas māsa un arī radiologa asistente. Savulaik nominēta par Daugavpils Gada cilvēku kategorijā "Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe". Medmāsai ir arī citi tituli un pacientu atzinība. Kādā rakstā Daugavpils novada portālā medicīnu viņa sauc par savu misiju. Janīna Ņikitina ir arī Covid-19 vakcīnas skeptiķe.
"Kad sāka to vakcīnu izdomāt, es skaidri zināju, ka es pirmajās rindās nevakcinēšos viennozīmīgi. Cik ilgi tā ir jāražo, jāpēta, pa 52 gadiem es to visu esmu izpētījusi un pa plauktiem salikusi. Es neesmu no tiem: hop, vakcīna ir, vajag to izmēģināt. Nē! Es 100 reizes izdomāju un tad vienu reizi kaut ko izdaru," telefonsarunā sacīja Janīna Ņikitina.
Janvāra sākumā Latvijas Radio Latgales studijas kolēģiem medmāsa stāstīja, ka paļaujas uz sava organisma izturību un imunitāti, ka tas pasargās no slimības. Sazvanoties pēc nedēļas, viņa atrodas mājās ar diagnozi "Covid-19 pozitīva". Domā, ka inficējusies darbā: "Mēs pacientiem rentgenu taisām, gan ambulatoriem, gan stacionāra pacientiem, kas slimo ar Covid-19. Jā, mēs bijām kostīmos visu laiku, bet kaut kur kaut kas ir izgājis greizi. Tas jau bija gaidāms. Nevar jau katru dienu kontaktēties ar tik daudz slimajiem pacientiem. Grūti elpot, citreiz gribas novilkt to masku, kaut cik paelpot to gaisu."
70 gadus vecā medmāsa cer, ka slimība paies viegli. Pirmā nedēļa tāda bijusi. Slimība, kas Latvijā paņēmusi vairāk nekā 1000 cilvēku dzīvību, Ņikitinai noris ar viegliem saaukstēšanās simptomiem. Viņa saka – ir stipra kā rutks, bez blakus saslimšanām. Nesmēķē, nelieto alkoholu, nav liekā svara. Rūdās ar aukstu ūdeni.
Ņikitina nav kategoriska vakcīnu noliedzēja. Savulaik regulāri potējusies. Kad senāk devusies ogot un sēņot, tad potējusies pret ērču encefalītu. "Nekādu blakusparādību nebija, es to normāli [panesu]. Es esmu arī pret difteriju potēta, arī normāli. Vienīgais pret gripu, vienreiz es mēģināju potēties, bet sanāca ne visai," atklāja medmāsa. Tad, pirms desmit gadiem, bijušas komplikācijas.
Lai gan rūdītais organisms no inficēšanās ar jauno koronavīrusu nav pasargājis, medmāsa arī tagad domā, ka vakcinēties nesteigsies.
"To nevar tā uzreiz pateikt: jā, es potēšos! Tas nav kartupelis, ko var apēst un nekāda problēma neradīsies, jo mēs labi zinām, kas tas tāds ir. Pirmkārt, 90 dienas laikam nevarēs vakcinēties pēc slimības. Nu, laiks rādīs, tagad grūti teikt. Tagad daudz visādu rakstu, vienam slikti palika, otram slikti palika. Tas ir kaut kas vēl līdz galam neizpētīts diemžēl. Tā ka uzreiz nevar pateikt, vajag apskatīties apkārt, izdomāt nopietni tādu lietu. Es domāju, ka pagaidām man būs dabiskā imunitāte. Tālāk laiks rādīs, ko darīt tālāk," pauda Ņikitina.
Pašlaik tiek uzskatīts, ka 90 dienas pēc slimošanas atkārtoti inficēties nevar. Tomēr arī izslimojušajiem ir jāvakcinējas, jo, kā norāda infektologi, antivielu daudzums pēc slimības var būt nepietiekams. Rekomendācija ir pēc infekcijas ieturēt nelielu pauzi un vakcinēties trīs mēnešu laikā.
Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska piekrīt, ka vakcināciju var atlikt, kamēr vakcīna nav plaši pieejama. Taču pēc vakcinācijas šī aizsardzība ir noturīgāka, lai gan precīzi nav zināms, uz cik ilgu laiku. "Tagad mēs stabili varam teikt – zinātniskie dati rāda tās 90 dienas," norādīja Zavadska.
Saslima gan trešdaļa slimnīcas darbinieku
Šī stāsta tapšanas laikā ar Covid-19 ir slimojuši 330 Daugavpils slimnīcas darbinieki. Tā ir nepilna trešdaļa no visiem.
Cits Daugavpils slimnīcas mediķis, kardiologs Nikolajs Sorokins pieļauj, ka šis ir viens no skaidrojumiem, kāpēc vakcinēšanās sākumā Daugavpils slimnīca visas Latvijas mērogā izcēlās ar ļoti mazu vakcinēties gatavo darbinieku skaitu. Pirmajā posmā pilsētā ir vakcinējušies 140 mediķi.
"Es zinu, ka diemžēl mūsu slimnīcā, mūsu kolēģu vidū, ir diezgan daudz cilvēku, kuri ir jau pārslimojuši Covid-19. Un, visticamāk, viņi to vakcināciju veiks tad, kad infektologi to uzskatīs par vajadzīgu. Respektīvi, varbūt pēc trīs mēnešiem," sacīja Sorokins.
Kardiologs pats ir vakcinējies, tāpat kā visi pārējie ārsti viņa nodaļā: "Mana pieredze ir diezgan pozitīva. Poti es saņēmu pēcpusdienā, 13.30, un man vakarā ap 19 bišķiņ sāka sāpēt injekcijas vieta, bet jau nākamajā rītā es vairs neko nejutu, ne sāpes, ne apsārtuma potes vietā nebija. Es ceru, ka man otrā pote arī būs bez simptomiem, bez blakusparādībām. Godīgi sakot, man nav īsti skaidrs, kāpēc daži kolēģi nevēlas vakcinēties."
No māsiņām dakteris dzirdējis bažas par tempiem, kādos vakcīna izgatavota. Vēl nav redzami ilgtermiņa rezultāti, jo vakcinācija tikai tagad sākusies visā pasaulē.
"Varbūt ir mazliet piesardzība, jo gripas vakcīna, difterijas vakcīna ir jau gadiem ilgi, mēs jau lietojam, mēs jau zinām sagaidāmās blaknes. Kas attiecas uz Covid-19 vakcīnu, tā ir jauna un cilvēkiem varbūt ir piesardzība," sacīja Sorokins.
Kremļa propaganda?
Daugavpils slimnīcas ārstu atturīgumu vakcīnu jautājumā mēdz saistīt ar citu informatīvo telpu. Krievijas propagandas mediji Rietumu vakcīnas atspoguļo kā bīstamas. Kardiologs Sorokins pieņem arī tādu versiju, tomēr cer, ka kolēģi uzticēsies zinātnei, nevis viltus ziņām.
"Es ļoti ceru, ka klausīsies, ko saka cilvēki, kuri ir ar zinātnisko grādu un kuri saprot, kas ir kas, nevis "Facebook" komentāros," piebilda kardiologs.
Bet medmāsu Janīnu Ņikitinu versija par Kremļa mediju ietekmi drusku sadusmo: "Es domāju, ka tā ir tāda atrunāšanās, ka, ziniet, uz tautu iedarbojas Krievijas spēki, Krievija viņiem visur, kur vien griezies, visur Krievija vainīga. Bet Krievija nav vainīga, ka paši neprot strādāt, sēž stikla kupolā un pie tautas neviens nav nolaidies. Neviens nav atbraucis paprasīt, kā jums te, Daugavpilī dzīvojas, vai jums ir aizsarglīdzekļi un kā jūs te vispār dzīvojat."
Medicīnas māsa sekojot informācijai gan ārvalstu, gan Latvijas medijos. Viņa met akmeni valdības dārziņā par vieglprātīgo attieksmi vasarā. Bijusi sajūta, ka Latvija ir izņēmums, un laikus nav sagatavojusies pandēmijai, kas beidzies ar sliktu scenāriju tagad rudenī un ziemā. Valdības vilcināšanos izjutuši arī mediķi Daugavpilī.
"Mums nebija pat bahilu, celofāna kules uz kājām vilkām. Visādi vajadzēja pielāgoties," pauda Ņikitina.
No Janīnas Ņikitinas ģimenes medicīnā strādā arī mazmeita. Viņa Rīgas Stomatoloģijas institūtā ir radiologa asistente. Vai mazmeita vakcinēsies? To Ņikitina nezina, ģimenē par to nav runājuši. Tā ir katra personīgā lieta, viņa uzskata.
Vakcīna – izeja no pandēmijas
Tomēr Covid-19 gadījumā potēšanās ir kolektīva lieta.
"Izvēle ir pilnīgi skaidra: vai nu mums ir vakcīna un cilvēki vakcinēsies, vai arī mēs nepotējamies un mums būs jādzīvo šajā trakajā situācijā ar "lokdauniem" un ierobežojumiem.
Bet pašlaik ir skaidrs, ka ar imunitātes palīdzību mēs varam tikt vaļā no vīrusa. Gada laikā mums būs 5 līdz 10 [firmu] vakcīnas. Mēs nedrīkstam neko sasteigt. Vispirms jāparāda, ka tās strādā un sargā. Otrkārt, jāpārliecinās, ka šīs vakcīnas, gluži kā citas, ir pilnīgi drošas. Cilvēkiem jābūt pārliecinātiem: jā, tas izglābs manu dzīvību. Pateiksim to skaidri – vienīgais ceļš ārā no šīs pandēmijas ir vakcīna," tā Eiropas Komisijas mājaslapas Covid-19 sadaļā uzsvēra virusologs Pīters Pijo.
Pīters Pijo ir pazīstams kā pionieris AIDS pētīšanā. Pagājušā gadsimta 70. gados palīdzējis atklāt arī toreiz nezināmo Ebolas vīrusu un piedalījies tā pirmās epidēmijas apturēšanā. Pērn maijā virusologs pats pārslimojis Covid-19 un, gluži kā daudzi citi medicīnas darbinieki, ar nepacietību gaidījis vakcīnu.
Pašlaik 69 dažādas farmācijas firmas pasaulē strādā pie vakcīnas. 43 no tām ir pirmajā un otrajā testēšanas fāzē, pārējās – otrajā un trešajā fāzē.
Deviņas vakcīnas jau ir guvušas vismaz vienas valsts regulatora akceptu izmantošanai.
Lai panāktu kolektīvo imunitāti, jāvakcinējas vismaz 75% iedzīvotāju. Lai tik daudz vakcīnu saražotu, – lai sapotētu cilvēkus un apturētu vīrusa izplatību, nepieciešams laiks. Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka šogad tas neizdosies, tāpēc fiziska distancēšanās, roku mazgāšana un sejas masku lietošana būs mūsu realitāte vēl kādu laiku.
Pret poliomelītu, masaliņām, difteriju, stingumkrampjiem...
Līdz šim vienu vakcīnas devu pret Covid-19 Latvijā ir saņēmuši nepilni 17 000 cilvēku. Tie visi ir medicīnas darbinieki. Vairāk vakcīnu Latvijai pašlaik gan arī nav pieejams.
Taču, tāpat kā medicīnas māsa Janīna Ņikitina, daudzi uz vakcīnām skatās ar šaubām. Tās vairo arī mīti un sazvērestības teorijas, kas cirkulē internetā, piemēram, "vakcīna palielina autisma un vēža attīstības risku", "šī pote var cilvēku inficēt ar koronavīrusu", "negribu, lai man ar vakcīnu izmaina manu DNS", "vakcīna var padarīt neauglīgu".
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, infektoloģe Dace Zavadska norādīja, ka vakcīnas mēs pazīstam vairāk nekā 200 gadus: "Ar vakcīnu palīdzību mēs esam pilnībā izskauduši bakas. Mēs esam gandrīz izskauduši poliomelītu, kas arī ir invalidizējoša un ar augstu letalitāti infekcija. Varbūt vecāka gadagājuma cilvēki vēl atceras cilvēkus, kuri nevarēja paelpot, nevarēja pastaigāt. Tās visas bija poliomelīta sekas." Tikai tāpēc, ka pasaulē notiek kari un vakcīnas nevar sasniegt cilvēkus, šī slimība pilnībā pasaulē nav iznīdēta.
"Ar vakcīnām mēs esam lielākajā daļa pasaules panākuši to, ka mums vairs nav iedzimtu masaliņu. Mums ir izdevies vairāk vai mazāk kontrolēt difteriju, stingumkrampjus, garo klepu, masalas. Daudzas no infekcijām, pret kurām ir vakcīnas," sacīja Zavadska.
Iespējams, tāpēc ka par daudzām bīstamām slimībām esam aizmirsuši, pateicoties vienam adatas dūrienam, mums ir aizmirsusies arī vakcīnu vērtība. Lai gan cilvēki turpina aktīvi vakcinēties, piemēram, pret ērču encefalītu. Bailes no koronavīrusa šosezon palielināja interesi arī par gripas vakcīnu, kas iepriekš Latvijā nebija populāra.
Mīts par 5G, ietekmi uz DNS un vīrusa ar citu infekciju
Absurdākais mīts ir saistīts ar ASV miljardieri Bilu Geistu un 5G. Ārsts Nikolajs Sorokins smejas par šīm fantāzijām: "Es domāju, ka tie, kas domā, ka viņiem tagad ievadīs kaut kādus 5G čipus, es droši vien viņiem tad piedāvātu izmest savus "iPhone" un "Samsung" telefonus, arī viedpulksteņus neaizmirst noņemt no rokas, jo visi tie dati, ko kāds grib paņemt, ir pieejami telefonā."
Vienas no izplatītākajām bažām, ko cilvēki pauž sociālajos tīklos, ir par vakcīnas ietekmi uz organismu nākotnē. Vai pote neatstās kādas paliekošas sekas, neizmainīs cilvēka DNS, neietekmēs reproduktīvo veselību? Nav zinātnisku pierādījumu, kas šādas bažas apstiprinātu.
Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras profesore Juta Kroiča skaidroja, ka vīrusus iedala pēc dažādiem parametriem, arī pēc tā, kur tie vairojas. "Vai vīruss vairojas jeb replicējas citoplazmā, kad tas ienāk mūsu šūnā vai nonāk kodolā. Un vai šie cilvēki zina, ka, piemēram, gripas vīruss ir tīrais kodola vīruss. Tas ieiet mūsu kodolā. Kāpēc mēs nebaidāmies: ak, Dievs, kā gripa ietekmēs mūsu nākamās paaudzes un vēl kaut ko! Gripas vīruss ir kodolā replicējošais vīruss. Un tādu ir ļoti daudz. Tāds ir B hepatīta vīruss, HIV vīruss, tāds ir herpes vīruss."
Savukārt Covid-19 nav kodola vīruss, un arī tā vakcīna nenonāk kodolā. "Piemēram, RNS vakcīna, tā neaiziet uz kodolu, tā paliek citoplazmā un vienkārši liek šūnai ražot S proteīnu. Tā vakcīna nav kaitīga. Nu, kā tā var ietekmēt nākamās paaudzes, kā var ietekmēt genomu vai vēl ko citu! Tas pilnīgi atkrīt," uzsvēra profesore Kroiča.
Viņa arī noraidīja populāro mītu par DNS izmainīšanu ar vakcīnu.
RNS tipa vakcīnas ir jauna veida un ar ļoti augstu efektivitāti, kuras ražo uzņēmumi "Pfizer-BioNtech" un "Moderna". Tās Eiropas Savienībā jau ir atļautas, un tieši "Pfizer-BioNtech" un "Moderna" vakcīnas līdz šim lietotas Latvijā.
Tomēr masveidā Latvijā plāno izmantot citu vakcīnu, ko radījusi firma "AstraZeneka" sadarbībā ar Oksfordas Universitāti. Tās Eiropas Savienībā varētu atļaut šonedēļ, bet Lielbritānijā jau potē. "AstraZeneka" ir cita veida – tā dēvētā adenovīrusa vakcīna.
Vakcīnas darbības principu skaidroja profesore Kroiča: "Šeit ir tas princips, ka ir čaula paņemta. Vienkārši iedomāsimies olas čaumalu, un tajā čaumalā tas adenovīruss, tajā ir ienesta iekšā šī informācija, kura ir vajadzīga, lai ražotu atkal šo S proteīnu. Un adenovīrusa čaula varētu būt atšķirīga, no kāda avota ir ņemts tas adenovīruss, jo bieži ar adenovīrusa infekcijām slimo cilvēki. Šeit ir bīstamība, ka mūsu organismā ir antivielas. Tagad iedomājieties: ienest tādu adenovīrusu un mūsu organismā esošās antivielas ātri, ātri to apklāj, neitralizē un vakcīna nestrādā."
Lai no tā izvairītos, ir izmantots šimpanžu adenovīruss. Tāds adenovīruss, kura antivielu nav mūsu organismā un organisms pats līdz ar to tās nevar neitralizēt. Līdzīgs princips ir Krievijā tapušajai "Sputņik" vakcīnai. Tikai krievi izmantojuši cilvēka adenovīrusu.
Kas ir S proteīns? Kroiča skaidroja, ka vīrusam ir kronis un uz tā virsmas tādas kā adatiņas jeb spaiki, ar kuriem vīruss piesaistās pie konkrētas cilvēka organisma šūnas. Un tas ir S proteīns. Tieši ar to vīruss inficē šūnu. Turpretī vakcīna dod pavēli šo proteīnu ražot šūnām. Tas savukārt mudina imūnsistēmu veidot antivielas, kas uzglabājas asinsritē un ir gatavas cīņai ar koronavīrusu.
Vēl viens iemesls, kāpēc cilvēki nevēlas vakcinēties, ir sociālajos tīklos kultivētais uzskats, ka jaunais koronavīruss nav nekas nopietns. Par spīti tam, ka vīruss ir nogalinājis arī jaunus cilvēkus bez citām būtiskām saslimšanām.
Piemēram, sociālajā vietnē "Facebook" daudzi lietotāji dalījušies ar kādu Krievijas ārstes video. Tajā sieviete baltā virssvārcī, spriežot pēc viņas stāstītā, ir ģimenes ārste. Viņa vienkāršā, saprotamā valodā runā par jauno infekciju un izvirza dažādas teorijas par tās ārstēšanu un rašanos. Viena no viņas teorijām ir tāda, ka Covid-19 var uzveikt ar citām infekcijām. Vai ka cilvēki, kuri slimo ar kādu citu infekciju, ar koronavīrusu nemaz nevar saslimt. Kā piemēru viņa min herpes vīrusu.
Savukārt profesore Kroiča šo teoriju nosauca par muļķību: "Sāksim ar to, ka herpes vīrusu mēs nēsājam 98%. 98% no pasaules iedzīvotajiem nēsā herpes vīrusu. Bērnībā inficējamies, un vīruss saglabājas mūsu organismā uz visu atlikušo mūžu."
Tātad, ja ticētu Krievijas ārstei, tad teju visiem pasaules iedzīvotājiem Covid-19 nav bīstams, jo teju visiem organismā dzīvo herpes vīruss. Tikai daļa no mums to nenojauš, jo herpes vīruss organismā dzīvo klusi, bet aktivizējas, piemēram, kā aukstumpumpa uz lūpas.
Kroiča, kura šo video ir noskatījusies, pauda, ka no tur dzirdētā piekrīt tikai vienam – nevajag krist panikā. Profesore spriež, ka kaimiņzemes ārstes viedoklis ir balstīts uz viņas pieredzi. Proti, viņa nav virusologs, bet gan ģimenes ārste, kura mācījusies 70. gados. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies.
No vakcīnām nereti baidās cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Un te speciālisti atbild, ka vakcinēties vajag, jo tieši cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu var būt augstāks risks inficēties ar koronavīrusu. Taču uzmanīties vajadzētu tiem, kuri cieš no nopietnām alerģijām.
Bet ko darīt sievietēm, kas ir mazuļa gaidībās? Vai drīkst vakcinēties? Vakcīnu ražotāji norādījuši, ka pētījumos ar dzīvniekiem nav novērota kaitīga ietekme grūtniecības laikā, tomēr informācijas par vakcīnas lietošanu grūtniecības laikā ir ļoti maz. Tāpēc lēmums grūtniecei jāpieņem, konsultējoties ar ārstu un apsverot vakcinācijas ieguvumus un iespējamos riskus.
Ģimenes ārste no Krievijas video vēl pauda, ka koronavīruss nav nekas jauns. Un tā patiešām ir. Viens no nopietnākajiem koronavīrusiem ir SARS, kas galvenokārt Āzijā plosījās 2002. gadā. Bet 2012. gadā bija cits koronavīrusa paveids MERS, kas lielākoties skāra Tuvo Austrumu valstis.
Savā ziņā mēs varam pateikties šiem diviem Covid-19 radiniekiem. "2003. gadā bija SARS paveids, un tad jau sakās vakcīnas izstrāde, jo zinātnieki saprata, ka šāda pandēmija var atkārtoties. Bet, tā kā tā vienkārši pazuda, nebija vajadzības turpināt strādāt pie šīs vakcīnas. Bet iestrādes bija," sacīja RSU profesore Juta Kroiča.
Un tā ir atbilde tiem, kuri uzskata, ka Covid-19 vakcīna radīta pēkšņi.
Pamatu ātrākai vakcīnu kandidātu izstrādei šajā pandēmijā dod agrākie pētījumi.
Piemēram, darbu pie "Pfizer/BioNtech" vakcīnas zinātnieki sāka, kad jaunais koronovīruss Eiropā vēl nebija nonācis. Un tā ir pavisam cita tehnoloģija, ne klasiskā vakcīna, kur cilvēkiem potē nelielu novājināta vīrusa devu. Taču top arī tradicionālās vakcīnas, un Āzijā tādas jau izmanto.
Ātru vakcīnu izstrādi ir veicinājušas arī valdības, piešķirot milzīgus finanšu resursus. Taču vēlme ātrāk tikt pie vakcīnas nav mīkstinājusi klīnisko pētījumu prasības. Pētījumi notiek trijās fāzēs, kurās pārbauda vakcīnu drošību un panesamību, nosaka precīzo devu un visbeidzot uz tūkstošiem cilvēku pārbauda, vai preparāts sniedz vēlamos rezultātus.
Inovatori, piesardzīgie un noliedzēji
Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anita Villeruša pēta sabiedrības veselību. Viņa pauda, cilvēka dabā ir kaut kam pretoties, noliegt. Taču vakcīnu pretinieku nav nemaz tik daudz. Kāds vācu pētījums rāda, ka tikai 3 līdz 5 procenti cilvēku kategoriski noliedz potes.
"Uzvedības teorija saka tā, ka lēmuma pieņemšanā mēs varam iedalīt četras lielas kategorijas. Pirmā grupa, kas ir agrīnie piekritēji jebkurai inovācijai, jebkuram jauninājumam, kas ienāk. Un šī grupa ir neliela, 5–7%, kas uzreiz pieņem jauno," zina stāstīt Villeruša.
Tad ir grupa, kas novilcina lēmuma pieņemšanu. Viņi nenoliedz atklājumu, bet vēlas nogaidīt. Līdzīgi kā Daugavpils medmāsa Janīna Ņikitina – viņi vispirms paskatās, kas notiek. Šajā grupā ir līdz 20% sabiedrības. Tad ir vēlāki sekotāji, kuriem vajag vēl ilgāku laiku lēmumu pieņemšanai. Visbeidzot, ir pēdējā grupa – noliedzēji.
Svarīgs faktors viltus ziņu un mītu izplatībai ir izglītība. Profesore Villeruša uzskata – jūtam sekas tam, ka skolās samazināja eksakto priekšmetu lomu: "Saprast, kā funkcionē ķermenis, ķīmija, bioķīmija, fizikas likumi, matemātika un tā tālāk."
Zināšanu vakuumu aizpilda sociālie tīkli. Diemžēl daudzi izvēlas sekot nevis zinātniekiem un speciālistiem, bet gan populistiem un bļāvējiem. Profesore Juta Kroiča minēja kādu pētījumu, kas veikts 2019. gadā par vakcināciju. Jautāts arī par atbildētāja politisko piederību.
"Un pārliecinoši, absolūti viennozīmīga likumsakarība bija, ka vakcīnu pretinieki ir tie, kuri balso par populistiskām partijām," atklāja profesore.
Tikmēr sabiedrības veselības pētniece Anita Villeruša norādīja, ka
katrā valstī ir lokālā vakcinācijas kultūra. Tas ir nevis katra indivīda lēmums, bet grupas lēmums – kā mēs kā sabiedrība atbalstam valsts vakcinācijas plānu.
"Tas zināmā veidā sasaucas ar sabiedrības uzticību valsts struktūrām," viņa piebilda. Latvijā politiķi nebauda augstu sabiedrības uzticību, to demonstrē iedzīvotāju aptaujas.
Aicina darba devējus popularizēt vakcinēšanos
Vēl viens svarīgs faktors lēmumam vakcinēties vai ne, ir saistīts ar mūsu uzskatiem par slimību. Ja būtu vakcīna pret HIV vai vēzi, cilvēki, visticamāk, aktīvāk potētos, jo šīs slimības uzskata par bīstamām.
Taču ir viena nomierinoša ziņa. Latvija nav vienīgā valsts, kurā attieksme pret vakcīnām ir piesardzīga. Jaunākajā aptaujā puse Latvijas iedzīvotāju pauda gatavību potēties, apmēram tikpat, cik Igaunijā un Lietuvā. Salīdzinājumam, Lielbritānijā potēties grasās 80% cilvēku.
Profesore Villeruša vērtēja, ka ar laiku, kad otrais un trešais cilvēku tips būs guvuši sev vajadzīgo pārliecību, vakcinācijas tempi kāps arī Latvijā. Cilvēkus mudinās vēlme atgriezties viņu normālajās dzīvēs.
"Es rosinātu, lai darba devēji, kuri grib atgriezt savus darbiniekus ātrāk aktīvajā dzīvē, iesaistās vakcinācijas popularizēšanas kampaņā.
Ir arī netiešie piespiedu mehānismi, kas rosina cilvēkus izlemt par labu kādai vakcinācijai. Zinām, ka attiecībā uz bērnu vakcināciju dažās valstīs ir apspriests jautājums: ja tu neesi savu bērnu vakcinējis, tad viņš nevarēs iet valsts apmaksātā bērnudārzā. Tagad mēs dzirdam, ka vakcinācijas statuss tiks jautāts, iebraucot kādā citā valstī. Amerikāņi ir gatavi maksāt katram 1000 dolāru, lai piespiestu cilvēkus iet vakcinēties, te ir naudas bonuss," norādīja Villeruša.
Latvijā pašlaik vakcinācija ir brīvprātīga un apmaiņā pret poti mums nekas netiek ne piedāvāts, ne liegts. "To mēs varēsim izmērīt, cik Latvijas sabiedrība ir gatava iestāties par citu cilvēku dzīvību un labklājību," viņa piebilda.
