Pēc uzvaras tiesā pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" rīcībā pirms dažiem mēnešiem nonāca iepriekš plašākai publikai nepieejami materiāli no KNAB, kas atklāj, kā nelikumīgi finansēta partija "Latvijas attīstībai".
"Šo avotu bija daudz. Pierādīt, ka viens cilvēks ir finansējis šo partiju lielos apmēros, mums neizdevās. (..) Mēs patiešām izdarījām šajā gadījumā maksimāli, ko varējām. Un, jā, es saprotu, ka sabiedrība gaidīja kriminālprocesu. Es ļoti labi apzinājos. Man kā izmeklētājam arī sāp sirds, ka tas neizdevās," atzīst KNAB vadītāja vietniece Ineta Cīrule.
ĪSUMĀ:
- Par partijas nelikumīgu finansēšanu trauksmi cēla Māris Mičerevskis pirms vairāk nekā 3 gadiem.
- KNAB sāka administratīvo procesu. Pretlikumīgas finansēšanas pazīmes saskatīja 132 ziedotājos.
- Arī partijas biedrs Jānis Paikens atzina, ka ir ziedojis svešu naudu. Par aizdomīgiem atzina vēl 25 ziedotājus.
- Ziedotāji atvēlēja partijai vairāk nekā pelnīja – no 1000 līdz 3000 eiro.
- Kā starpniekus izmantoja radus, draugus, biedru nodarbinātos, atbalstītājus.
- Izbeigtajās lietās var skaidri redzēt fiktīvu ziedojumu pazīmes. Daļa cilvēku paši atzīst, ka bija starpnieki. Daļai nav tādu ienākumu. Citi vienlaikus ziedo partijai un ņem ātros kredītus.
- Finansēšanas shēma – aploksne, bankomāts un partijas kase.
- KNAB kriminālprocesu neizdevās sākt, jo likums neļauj. Birojs rosina to mainīt.
- Ne naudas devēji, ne starpnieki nesaņems arī administratīvos sodus.
- Procesus, ko uzsāka pēc Mičerevska un Paikena liecībām, izbeidza, jo iestājās noilgums.
- Partijas līderi turpina noliegt naudas došanu.
- Vienīgais, ko KNAB varēja izdarīt, – likt partijai Valsts kasē atmaksāt daļu naudas.
- Partijai jāatlīdzina nelikumīgi saņemtie ziedojumi – nepilni 33 tūkstoši eiro.
- Partija: juridiski prasīsim maldinošas informācijas atsaukšanu
Trauksmes cēlējs tviterī
Pašreizējais Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis 2020. gada nogalē nolēma pamest tolaik valdībā un Rīgā pie varas esošo partiju "Latvijas attīstībai" aizdomās par partijas nelikumīgu finansēšanu. Mičerevskis par to paziņoja sociālajos medijos.
Mičerevskis vairāk nekā trīs gadus pēc notikušā "Re:Baltica" atzīst, ka tolaik nebija plānojis atklāt faktus par nelikumīgo ziedošanu partijai, tā vienkārši esot sakritis.
"Tviterī [tagad sociālais tīkls "X"] uzrakstīja Ikstens, ko tad tu pirms mēneša vēl ziedoji naudu? Atceros, toreiz sēdēju mājās, ar sievu pakonsultējos, man tur bija kādi paziņas, kas teica, ka vajag kaut ko samelot, vajag kaut ko samelot.. (..) Nu ko vairs? Es tā arī ierakstīju – Jaunups iedeva, es noziedoju," stāsta Mičerevskis.
Vēsts par partijas iespējamu nelikumīgu finansēšanu kļuva par vienu no karstākajām mediju ziņām. Mičerevska atklāsmes negāja secen arī likumsargiem.
"Un tad, man liekas, pēc 15 minūtēm man rakstīja KNAB, – varbūt vēlies atnākt? Es jau sapratu – tur vairāk neko," atminas Mičerevskis.
Mičerevskis nebija vienīgais "svešas naudas" ziedotājs
Pēc Mičerevska liecības KNAB sāka administratīvā pārkāpuma procesu. Izmeklētāji izvērtēja arī citus partijas ziedotājus un secināja, ka pretlikumīgas finansēšanas pazīmes var saskatīt 132 ziedotājiem.
Lietas materiāli atklāj līdz šim publiski nezināmu faktu – Mičerevskis nebija vienīgais, kurš atzina, ka ir ziedojis svešu naudu. Otru procesu jau gadu vēlāk KNAB sāka pēc partijas biedra Jāņa Paikena liecības un par aizdomīgiem atzina vēl 25 ziedotājus.
Paikens intervijai ar "Re:Baltica" nepiekrita.
Fragments no Jāņa Paikena liecības KNAB:
"Mans bērnības draugs Viesturs Liepkalns mani uzaicināja pievienoties šai partijai kā partijas biedram. Uz doto brīdi mūsu savstarpējās attiecības ir labas, kopā svētkus svinam, viņš ir ģimenes draugs, pēdējo reizi kopā Jāņus svinējām."
Partijai viņš esot ziedojis tieši bijušā ģenerālsekretāra Viestura Liepkalna interesēs.
Pirmajā reizē, 2017. gadā, Liepkalns ieskaita Paikena kontā 1000 eiro. It kā aizdevumu. Bet viņš tai pašā dienā šo summu kā biedra naudu pārskaita partijai. Otrajā reizē jau notikusi neapšaubāma starpniecība.
Fragments no Jāņa Paikena liecības KNAB:
"2018. gadā mani Viesturs atkal mudināja veikt biedru naudas iemaksu, viņš man iedeva naudu, ko es ieskaitīju sev kontā un veicu pārskaitījumu partijai "Latvijas attīstībai" divus tūkstošus eiro."
Likums aizliedz partijai ziedot cita cilvēka naudu.
Liepkalns telefonsarunā ar "Re:Baltica" apliecināja, ka Paikenu pazīst, taču noraidīja apgalvojumu, ka viņam devis naudu, lai Liepkalns to ziedotu partijai: "Zinu, ka viņš bijis aicināts un viņš arī sniedzis liecību, diemžēl nepiekrītu informācijai, kas tajā liecībā ir sniegta."
Vārds pret vārdu. Taču izmeklētājiem Paikena versija, ka ziedojis svešu naudu, šķita pietiekami ticama.
Šos abus administratīvā pārkāpuma procesus gan izbeidza, taču KNAB lēma, ka daļa gan Paikena, gan Mičerevska ziedotās naudas partijai ir jāatdod un jāiemaksā Valsts kasē.
Ziedo "dīvāna naudu"
KNAB neatklāj, kā atlasīja konkrētos vairāk nekā 150 cilvēkus, kurus pārbaudīt. Taču liecībās, kas ir lietas materiālos, var redzēt, kas viņus vieno.
2016. gada janvāris. Sieviete dodas uz bankas filiāli Ķengaragā un iemaksā savā kontā 2500 eiro. Taču tā nav viņas nauda.
Fragments no Ivetas Prigunes liecības KNAB:
"Mana draudzene palūdza man pārskaitīt 2500 eiro partijai. Teica, ka viņai kaut kādas problēmas ar kontu, tāpēc pati nevar. Es piekritu draudzenei palīdzēt. (..) Partijas bankas rekvizītus man pateica Jūlija, viņai bija līdzi lapiņa ar uzdrukātiem rekvizītiem. Man nav ieraduma interesēties par svešām lietām, tāpēc es viņai neprasīju, no kurienes nauda."
Partija, kurai sieviete pārskaitīja naudu, bija "Latvijas attīstībai". Tai ziedoja arī pati naudas devēja – draudzene Jūlija. Viņa KNAB liecina, ka finanses nākušas no vīrieša vārdā Oļegs. Abiem bijušas neilgas attiecības. Tik neilgas, ka viņa neatminas pat uzvārdu.
Fragments no Jūlijas Koreņkovas liecības KNAB:
"Es viņam stāstīju, ka darbā man nav perspektīvas un es gribētu karjeras izaugsmi. Kādu dienu viņš man teica, ka lai man būtu karjeras izaugsme, man būtu jāatbalsta viena politiskā partija."
Oļegs iedeva 3000 eiro, un Jūlija naudu iemaksāja partijas kontā.
Vēl viens, kurš partijai ziedoja vairāk, nekā pelnīja, ir bijušais biedrs Arturs Strazdiņš. Viņš 2018. gadā strādāja par pārdevēju ar 600 eiro algu. Un tolaik politikai atvēlēja 1900 eiro jeb trīs savas mēnešalgas.
Fragments no Artūra Strazdiņa liecības KNAB:
"Partijai ziedoju, lai partija varētu pastāvēt. Bankas kontā es iemaksāju 1950 eiro, kurus pats sakrāju no dāvinājumiem un nopelnītās naudas. Cik ilgā posmā es sakrāju naudu, vairs neatceros."
Cita versija ir viņa tā laika draudzenei Violetai. Viņa pārskaitīja "Latvijas attīstībai" 2000 eiro, lai gan pārtika vien no apgādnieka zaudējuma pensijas.
Fragments no Violetas Smules liecības KNAB:
"Man palūdza, lai es uz konta uzlieku 2100 eiro un tos pārskaitu kā ziedojumu politiskajai partijai "Latvijas attīstībai". Naudu man iedeva Arturs Strazdiņš vai viņa tēvs, konkrēti kurš, es neatceros, un lūdza šo naudu pārskaitīt."
Savukārt kāds Kārlis Bērziņš 2020. gadā partijai pārskaitīja tik, cik nopelnīja mēnesī – 1000 eiro. Kā viņam tas izdevās?
Fragments no Kārļa Bērziņa liecības KNAB:
"Es biju palūdzis savu mammu uzdāvināt man tūkstoti eiro, kas bija paredzēti dīvāna iegādei, izīrējot vecmammas dzīvokli, bet beigās tas vairs nebija aktuāli, jo īrniekam bija pašam savs dīvāns, līdz ar ko es šos līdzekļus noziedoju partijai."
Likumsargus gan šie skaidrojumi nepārliecināja. Gan Strazdiņa un viņa draudzenes, gan Bērziņa ziedojumus KNAB prasa atmaksāt.
Kā starpniekus izmanto radus, draugus, biedru nodarbinātos, atbalstītājus
Strazdiņa gadījums atklāj vēl kādu iezīmi, kas atkārtojas virknei ziedotāju.
Laikā, kad skaitīja naudu partijai, viņš bija aizņēmies vismaz sešās tā sauktajās ātro kredītu kompānijās. Tas liek apšaubīt, ka viņam tiešām bijusi papildu nauda, ko atvēlēt politikai.
Ēdienu piegādes uzņēmuma kurjers Ņikita Belousovs neatminas, kāpēc skaitīja "Latvijas attīstībai" 900 eiro, taču zina, ka to neesot darījis neviena uzdevumā.
Fragments no Ņikitas Belousova liecības KNAB:
"Veicu ziedojumu, jo vecmamma teica, ka man vajadzētu sākt sekot līdzi politiskajai situācijai valstī un jāpaskatās, par kuru politisko partiju es varētu balsot."
Ziedojis it kā no uzkrājuma, vienlaikus būdams parādā vairākām ātro kredītu firmām.
Ļoti dāsni partiju atbalstīja arī tās biedru ģimenes un draugi. Tā 19 tūkstoši eiro "Latvijas attīstībai" kasē nonāca, pateicoties vienam no dibinātājiem Edgaram Kalējam. Taču šo informāciju publiski pieejamajā KNAB partiju ziedojumu datu bāzē atrast nevar, jo naudu pārskaitīja Kalēja māsa.
Fragments no Edgara Kalēja liecības KNAB:
"Bieži spēlēju spēļu zālēs, kurās vinnēju dažādas summas. Dažādas summas esmu devis māsai Evitai Kalējai. Kopš 2012. gada, precīzi neatceros, esmu iedevis māsai kādus padsmit tūkstošus eiro skaidrā naudā. E. Kalēja prasīja, ko ar šo naudas summu darīt? Un es aicināju viņu ziedot partijai "Latvijas attīstībai", kā arī citiem mērķiem, piemēram, dzīvnieku patversmēm."
Tā viņš stāstīja izmeklētājiem. Pati māsa sākumā KNAB meloja, ka ir ziedojusi savu naudu. Vēlāk viņa pārdomāja un atkārtoti vērsās iestādē.
Fragments no Evitas Kalējas liecības KNAB:
"Es vēlos liecināt, ka agrāk es sniedzu nepatiesu skaidrojumu, ka esmu ziedojusi partijai "Latvijas attīstībai" par saviem līdzekļiem, jo es baidījos, ka mani par to sodīs, jo nauda, ko es ziedoju, nav mana, bet man to iedeva brālis. Viņš pateica, ka jāpārskaita minētajai partijai".
Daļa no viņas ziedojumiem partijai ir jāatdod valstij.
Kalēja un vēl arī Mičerevska sieva Eva ir vienīgās no partijas biedru ģimenes locekļiem, kuras atzina, ka bija starpnieces. Taču izmeklētāji pratināja arī citus – gan tuvākus, gan tālākus radiniekus. Piemēram, sirmgalvi Vjačeslavu Stepaņiščevu, kuram kā sociālais darbinieks palīdzot viens no partijas biedriem Ēriks Plankejs.
Fragments no Vjačeslava Stepaņiščeva liecības KNAB:
"Es pats esmu otrās grupas invalīds, ar mazu pensiju, un Ēriks man dažreiz palīdzēja arī finansiāli, es viņu uzskatu par savu dēlu."
Neskatoties uz knapajām finansēm, Vjačeslavs partijai 2017. gadā pārskaitīja 3000 eiro.
Fragments no Vjačeslava Stepaņiščeva liecības KNAB:
"Tā bija mana nauda, kuru es saņēmu pēc dzīvokļa pārdošanas. Manu dzīvokli pārdeva tiesu izpildītāji aptuveni 2017. gadā. Man pēc dzīvokļa pārdošanas iedeva atlikušo naudu, aptuveni 5300 līdz 5700 eiro. (..) No saņemtās naudas es nolēmu veikt ziedojumu partijai, jo biju dusmīgs uz tiesu izpildītājiem un gaidīju no partijas kādus labumus un izmaiņas."
KNAB Stepaņiščevs teica, ka 3000 eiro skaitīja pats, pārējo iedeva krustbērna mammai un Ērikam Plankejam, lai ziedo viņi. Pats Plankejs KNAB apgalvo, ka ziedoto naudu esot nopelnījis celtniecībā.
Vēl viena apšaubāmo ziedotāju kategorija ir partijas biedru nodarbinātie.
Viens no tiem ir kādas tā laika Saeimas deputātes, nu jau nelaiķes, palīgs Igors Ščerbakovs. Viņa ienākumi 2018. gadā ir ap 350 eiro mēnesī, un finansiāli viņu atbalsta vecāki. Tas gan netraucē kā biedra naudu iemaksāt 2000 eiro.
Fragments no Igora Ščerbakova liecības KNAB:
"Maksājumus veicu labprātīgi no saviem iekrājumiem, tostarp vecāku iedoto naudu, kuri veidojās no vairākiem iepriekšējo gadu ienākumiem. Precīzi kuriem gadiem, liecināt nevaru. (..) Man nav nekas zināms par to, ka partijas biedriem būtu iedota nauda maksājumu veikšanai."
Arī šo naudu KNAB prasa atmaksāt.
Vēl citi ziedotāji apgalvo, ka nevienu no partijas nepazīst, bet viņus ļoti iespaidojuši priekšvēlēšanu materiāli. Viens no tiem ir Mihails Levčuks.
Fragments no Mihaila Levčuka liecības KNAB:
"Es ieraudzīju reklāmas avīzi ar (Arta) Pabrika fotogrāfiju, kurš bija aizsardzības ministrs, kad es dienēju armijā. Man patika Pabriks, turklāt avīzē bija rakstīts, ka partija attīstīs Latviju pēc Skandināvijas modeļa, tāpēc es nolēmu veikt ziedojumu".
Centos atrast tā laika partijas avīzi, kas atbilstu šim aprakstam. Uz viena numura pirms vēlēšanām Artis Pabriks nudien redzams. Viņam sejā ir viegls smaids un priekšā stāv šaha galds. Priekšvēlēšanu buklets ir tik pārliecinošs, ka Levčuks partijai pārskaita 5500 eiro.
Veiksmīgi priekšvēlēšanu reklāmas nostrādājušas arī uz krāvēju Vladimiru Zaicevu.
Fragments no Vladimira Zaiceva liecības KNAB:
"2018. gadā biju ieradies uz partijas sapulci, kuru vadīja Juris Pūce. Par sapulci uzzināju no brošūras, kas bija manā pastkastītē, un no visām politiskām partijām man partijas politika likās vissimpātiskākā, tādējādi vēlējos iespēju robežās atbalstīt.
Vladimirs pārskaitīja 2000 eiro. KNAB nolēma, ka partijai tie jāatdod valstij.
No aploksnes bankomātā, pēc tam – partijas kasē
Izbeigtajās lietās var skaidri redzēt fiktīvu ziedojumu pazīmes. Daļa cilvēku paši atzīst, ka bijuši starpnieki. Daļai nav tādu ienākumu. Citi vienlaikus ziedo partijai un ņem ātros kredītus.
Daudzus vieno arī shēma, kā nauda nonākusi partijas kasē: ziedotājs sākumā kontā iemaksā skaidru naudu un neilgi pēc tam aizskaita to partijai, dažreiz paturot nelielu summu, piemēram, simt eiro. Tas ļauj secināt, ka rīcība bija organizēta.
Shēma – aploksne, bankomāts un partija – bija klātesoša arī pirmā trauksmes cēlēja, Rīgas domnieka Māra Mičerevska gadījumā. Viņš atminas pašu pirmo reizi, kad naudas nodošanas nolūkos zvanīja tā laika partijas valdes priekšsēdētājs Juris Pūce. Abi satikās kādā Berga bazāra kafejnīcā.
"Viņš tā vienkārši zem galda iedeva divtūkstoš eiro un pateica – vajag noziedot partijai. Pirmajā brīdī bija tā "a?" bišķi. Pēc tam aizej uz mājām, padomā.
Nav arī jābūt baigajam ģēnijam, lai saprastu, ka tas ir krimināls, bet pēc tam, zini, kaut kā pierod pie tās domas un liekas, nu, visas partijas tā dara it kā. Nu, tā vismaz runā, blakus neesmu bijis.
Liekas, nu, labai lietai, kas tur ko nenoziedot," teic Mičerevskis.
Kādā brīdī par Mičerevska naudu sāka interesēties iestādes. "Pirmo reizi vispār man par to jautāja tieši Valsts ieņēmumu dienests, tieši par iemaksām bankomātā. Toreiz es vienkārši sameloju, ka tā ir manējā nauda, uznāca akūta vēlme noziedot. Tad man to prasīja arī tad, kad biju Aizsardzības ministrijā pielaides kārtošanai MIDD (Militārās izlūkošanas un drošības dienestā)," turpina Mičerevskis.
Bailēs tikt pieķertam bijušais partijas biedrs sāka piekopt citu shēmu.
"Pēc tam nākotnē es, piemēram, jau zināju, ka tas tā notiek.
Parasti centos jau, lai man ir kontā tie 2000 eiro. It sevišķi sākumā bija 500 eiro banknotes, un tu tā kā muļķis dzīvo ar tām 500 eiro banknotēm, ej uz "Rimi" un pērc cīsiņus," stāsta Mičerevskis.
Līdzīgu stāstu bez jau iepriekšminētajiem netrūkst arī citās liecībās. Piemēram, no Ulda Kaņepa.
Fragments no Ulda Kaņepa liecības KNAB:
"Man iedeva partijas biedrs Artūrs Toms Plešs, dzimšanas datus nezinu, telefona numuru nezinu no galvas, ir rakstīts telefonā, ar mērķi veikt minētās naudas pārskaitījumu partijai, ko es izdarīju. (..) Kāpēc Plešs pats neveica pārskaitījumu partijai, es nezinu, kā arī nezinu, no kurienes Plešam bija minētā nauda. Man viņš par to neteica, vienkārši iedeva minēto naudu aploksnē un teica, ka tā ir jāpārskaita."
Publiski var redzēt, ka Kaņeps partijai pārskaitīja 1500 eiro.
Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un partijas "Latvijas attīstībai" valdes loceklis Artūrs Toms Plešs lūdza jautājumus atsūtīt rakstiski un sarunai ar "Re:Baltica" laiku neatrada. Viņš atrakstīja, ka Kaņepu pazīst, bet naudu neesot devis.
Kāpēc neizdevās sākt kriminālprocesu?
Tam, ka notikusi nelikumīga finansēšana, piekrīt KNAB Administratīvi procesuālo izmeklēšanu pārvaldes vadītājs Andris Donskis. Taču kāpēc ar šo visu nebija gana, lai pierādītu, ka partija ir finansēta pretlikumīgi, un arī sauktu kādu par to pie atbildības?
"Mēs sākotnēji ļoti cerīgi skatījāmies uz šo materiālu, un es un mani kolēģi, teiksim, cerējām, ka mēs varēsim uzsākt kriminālprocesu," atzina KNAB vadītāja vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule.
"Lai uzsāktu kriminālprocesu, ir 288.2 pants, kurā ir nosacījums, ka nelikumīgai partiju finansēšanai jābūt lielos apmēros. Kā mēs zinām vēsturiski un no krimināltiesībām, mums ir obligāts pienākums pierādīt, ka šie lielie apmēri, izcelsmes avots ir viens," skaidro Cīrule.
Vienkāršā valodā runājot, kriminālatbildība sākas, ja nelikumīgi ziedoti lieli apmēri jeb 50 minimālās algas. 2018.–2019. gadā tie būtu aptuveni 21 000 eiro.
"Šo avotu bija daudz. Pierādīt, ka viens cilvēks ir finansējis šo partiju lielos apmēros, mums neizdevās. (..) Mēs patiešām izdarījām šajā gadījumā maksimāli, ko mēs varējām. Un, jā, es saprotu, ka sabiedrība gaidīja kriminālprocesu. Es ļoti labi apzinājos. Man kā izmeklētājai arī sāp sirds, ka tas neizdevās," atzīst Cīrule.
KNAB tagad rosina mainīt likumu un noteikt, ka kriminālatbildībai pietiktu ar būtisku apmēru jeb 10 minimālajām algām no viena avota.
Ne naudas devēji, ne starpnieki nesaņems arī administratīvus sodus. Procesus, ko uzsāka pēc Mičerevska un Paikena liecībām, izbeidza, jo iestājās noilgums.
Administratīvā pārkāpuma process par starpniecību noteic, ka KNAB naudas devēji vai ziedotāji būtu jāpieķer nelikumībās divos gados.
"Re: Baltica" saruna ar KNAB bija ilga, un tās laikā iestādes darbinieki vairākkārt atzina – nelikumības finansēšanā tiešām bija.
Sanita Jemberga: "Latvijas attīstībai" gadījumā pie kāda secinājuma jūs nonācāt? Kurš organizē?
Ineta Cīrule: Tur bija vairākas personas.
Sanita Jemberga: Nosauciet viņas.
Ineta Cīrule: Laikam man kā vietniekam nebūtu tiesības norādīt uz konkrētām personām.
Sanita Jemberga: Labi, man kā žurnālistam ir, kurš ir lasījis. Tad es teikšu un jūs man sakiet – jā vai nē. Juris Pūce?
Ineta Cīrule: Nedz noliedzu, nedz apstiprinu.
Sanita Jemberga: Edgars Jaunups?
Ineta Cīrule: Tieši tāda pati atbilde.
Sanita Jemberga: Viesturs Liepkalns?
Ineta Cīrule: Tieši tāda pati atbilde.
Sanita Jemberga: Žurnālistikā, kad saka ne noliedzu, ne apstiprinu, to uztver kā "jā!"
Partijas līderi turpina noliegt naudas došanu
No partijas redzamākajiem biedriem par naudas devējiem liecībās nosauc Jaunupu, Liepkalnu, Plešu un Pūci. Viņi gan toreiz, gan tagad apgalvo, ka naudu, kas jāskaita partijas kasē, nevienam neesot devuši.
Pūce uzsvēra – jau sen uz jautājumiem atbildējis un pārdomājis šajā laikā arī nav: "Situācija nav mainījusies, faktiskie apstākļi nav mainījušies. Nevienam cilvēkam nekādu naudu es neesmu devis, lai viņš ziedotu "Latvijas attīstībai"."
Svarīgi piebilst, ka partijas līderu paskaidrojumu lietā nav, jo korupcijas apkarotāji viņus pie sevis neaicināja. KNAB pārstāvis Donskis skaidro – tā bijusi biroja taktika: "Nu, kāda jēga mums saukt jūsu minētās personas, ja viņi jau šobrīd tiesā liecina un saka – neko neesam darījuši! Tā būtu lieka laika tērēšana. Un varbūt arī mēs netieši, kā saka, atklātu savas kārtis."
Tas, ka KNAB netika līdz kriminālprocesam un nevienu nesodīja pat administratīvi, "Latvijas attīstībai" tagad ļauj teikt, ka partijas rokas tīras. Tieši tā rakstiskā atbildē saka bijušais partijas valdes loceklis Edgars Jaunups: "Partijas darbībā nav bijuši nekādi sistemātiski partiju finansēšanas pārkāpumi. Un šobrīd to ir atzinusi arī pārbaudošā iestāde."
Pārbaudošā iestāde, kas ir KNAB, neko tādu gan nav atzinusi.
Gan Jaunups, gan Pūce savās atbildēs izmanto jau ierasto politiķu taktiku un saka, ka šis materiāls top, lai nomelnotu partiju pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
"Es, godīgi sakot, nevaru saprast, kāda ir šī raksta nozīme, ko jūs sagatavojat. Un, sakiet, lūdzu, vai jums… esat izvērtējuši, kādu iespaidu šis raksts varētu atstāt?" vaicāja Pūce.
Materiālā, kurš intervijas brīdī pat vēl nebija tapis, tiekot atspoguļota jau sen medijos plaši iztirzāta informācija. Taču tā nav tiesa. Paskaidro "Re:Baltica" redaktore Sanita Jemberga:
"No šīs lietas materiāliem ir skaidri redzams, ka cilvēki ziedo naudu, kas nav viņu, ka cilvēki piedalās nelikumīgā shēmā, ka cilvēki sniedz neticamas liecības.
Proti, ir tieši otrādi – nevis ar partijas finansējumu viss bija kārtībā, bet nekas nebija kārtībā, un KNAB to vienkārši uzzināja pārāk vēlu, lai varētu saukt pie atbildības. Tāpēc tās ir pilnīgas muļķības apgalvot, ka tas, ka KNAB izbeidza lietu, nozīmē, ka nelikumīga finansējuma nebija."
"Latvijas attīstībai" lieta beigsies ar naudas sodu
"Latvijas attīstībai" apšaubāmā finansēšana augstāko vilni sit laikā, kad partijas pārsvarā iztika no ziedotāju naudas, jo valsts budžeta finansējums bija niecīgs. Tas mainījās pēc bijušā Valsts prezidenta Egila Levita virzītajām izmaiņām likumā. To rezultātā, piemēram šogad, partijām sadalīja 6,6 miljonus eiro.
Levits toreiz teica, ka šis solis mainīs politiku. LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vēlāk izpētīja, ka sponsoru ziedojumu īpatsvars nudien ievērojami mazinājās. Tiesa, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), "Attīstībai/Par!" un "Jaunā Vienotība" saikni ar ziedotājiem nepārrāva.
Kopš izmaiņām partiju finansēšanā bijuši divi skaļi skandāli – šis un nule kā izgaismotās iespējamās aplokšņu algas "Jaunās Vienotības" birojā. Savukārt vienīgā lieta, kur KNAB izdevās kādu saukt pie atbildības par pretlikumīgu partiju finansēšanu, ir saistīta ar ZZS un "No sirds Latvijai". 2020. gadā par starpnieku izmantošanu partiju finansēšanā sodīja miljonāru Jūliju Krūmiņu un par viņa finansistu dēvēto Jorenu Raitumu.
Bet kā šis beigsies "Latvijas attīstībai"? Ar naudas sodu. Jautājums tikai, ar cik lielu.
Tas, ko KNAB varēja izdarīt, ir likt partijai Valsts kasē atmaksāt daļu naudas. To, kuras ziedotāji atzina, ka ir bijuši starpnieki. Un to, kas ziedota it kā no seniem uzkrājumiem vai iepriekšējā gada ienākumiem, bet summa pārsniedz 30% no saņemtā. Te laika limits ir četri gadi.
KNAB priekšnieks ir izdevis 13 šādus lēmumus.
"Kopējā summa, par kuru ir uzlikts par pienākumu atlīdzināt partijai šos nelikumīgos saņemtos ziedojumus, ir 32 756 eiro un 91 cents," pavēstīja Donskis.
Tiesa, nav veikti aprēķini, cik liela ir šī summa iepretim tai, par kuru bija aizdomas kā nelikumīgi ziedotu.
Astoņi no KNAB lēmumiem ir par uzkrājumiem un pieci par starpniecību. Desmit no tiem "Latvijas attīstībai" pārsūdzēja tiesā.
Nesen Augstākā tiesa vienā no lietām lēma par labu partijai un nepiekrita KNAB interpretācijai, ka ziedot var tikai no pēdējā gada uzkrājumiem. Tas nozīmē, ka arī pārējās lietas, visticamāk, izgāzīsies, un paliks tikai piecas lietas par starpniecību. Trīs no tām partija nav pārsūdzējusi un ir samaksājusi.
Vienīgā lieta, kas šobrīd izgājusi visas tiesu instances, ir par Mičerevska ziedojumiem. Tiesa atzina, ka partijai jāatmaksā valstij 8099 eiro, ko tā arī izdarīja.
Partija: juridiski prasīsim maldinošas informācijas atsaukšanu
Partija paziņojumā medijiem norādīja, ka "ReBaltica" publikācija "satur patvaļīgus secinājumus", tāpēc partija "Latvijas attīstībai" prasīs šīs informācijas atsaukšanu.
Partija uzsvēra, ka "jau pirms 2 gadiem visaptverošā revīzijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis, ka "Latvijas attīstībai" būtu organizēta nelikumīga partijas finansēšanas shēma".
"Ja tā būtu, tad būtu ierosināts kriminālprocess un veikta tā izmeklēšana un vainīgo apsūdzēšana.
Pret publikācijā minētām partijas bijušajām un esošajām amatpersonām nav bijusi ierosināta neviena administratīvā pārkāpuma vai krimināllieta. Šā gada februārī Augstākā tiesa atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atzīstot, ka apgabaltiesa nepareizi interpretējusi un piemērojusi Partiju finansēšanas likumu. Tas nozīmē, ka no "ReBaltica" rakstā pieminētajām 13 lietām, astoņās būs jāpārskata lēmumi, jo saskaņā ar AT lēmumu KNAB nav pareizi interpretējis likumu," norādīja partija.
