Pagājušajā gadā tika publicēts reitings Global Health Security Index (GHSI, Globālais veselības drošības indekss), kas novērtēja 195 valstu veselības aprūpes sistēmu gatavību vērienīgām krīzēm. GHSI ir ASV Džonsa Hopkinsa universitātes Veselības aprūpes drošības centra, Kodoldraudu samazināšanas iniciatīvas un britu žurnāla "The Economist" izdevējgrupas pētniecības un analītikas struktūrvienības "The Economist Intelligence Unit" kopīgs projekts. Tajā veselības drošība tiek vērtēta sešās kategorijās, pēc 34 rādītājiem un 140 jautājumos, izmantojot Pasaules Veselības organizācijas un citu starptautisko organizāciju datus.
Izrādījās, ka secinājums nav nomierinošs – nevienu pasaules valsti nevar uzskatīt par pilnībā gatavu epidēmijai vai pandēmijai,
un katrā ir būtiski trūkumi, kuri jānovērš. Tomēr dažas valstis tika atzītas par vairāk sagatavotām, un kopumā reitings ir šāds: pirmajā vietā ar lielu atrāvienu ir ASV, tālāk seko Lielbritānija, Nīderlande, Austrālija, Kanāda, Taizeme, Zviedrija, Dānija, Dienvidkoreja, Somija, Francija, Slovēnija, Šveice.
Latvijas rādītāji ir diezgan labi – 62,9 punkti un 17. vieta, augstāk ne tikai par Igauniju (57,0 punkti un 29. vieta) un Lietuvu (55,0 punkti un 33. vieta), bet arī par Beļģiju, Japānu un Austriju.
Krievija (44,3 punkti) GHSI ierindota 63. vietā – starp Ugandu un Salvadoru.
Covid-19 uz reitingiem neskatās
2020. gada pandēmija praksē pārbauda šo vietu sadalījumu, un rezultāti nepavisam ne vienmēr līdzinās tiem, kādi aprēķināti indeksā. Dažas valstis ātri sāka īstenot ārkārtējās reaģēšanas plānus un vismaz savaldīja koronavīrusa infekcijas izplatīšanos. Citas savukārt neprata rīkoties apsteidzoši, un tagad slimnīcas tur ir pārpildītas ar smagi slimajiem.
Neskatoties uz to, ka ASV ir to valstu topā, kurām ir vislielākie izdevumi veselības aprūpei (gan kopumā, gan uz vienu iedzīvotāju), Covid-19 amerikāņu sistēmai kļuva par grūtu pārbaudījumu. Atšķirībā no citām demokrātiskajām valstīm ar augstu ienākumu līmeni ASV tagad jārisina papildu uzdevums – kā nodrošināt testēšanu un ārstēšanu miljoniem iedzīvotāju, kuriem nav apdrošināšanas, konstatē amerikāņu domnīca "Starptautisko attiecību padome" (Council of Foreign Relations, CFR).
Pieredze tiks ņemta vērā un secinājumi tiks izdarīti, taču jau tagad var novērtēt, kā dažādas veselības aprūpes sistēmas risina ar pandēmiju saistītās problēmas. CFR apskata šo jautājumu, balstoties uz piemēriem no sešām valstīm dažādos pasaules reģionos.
Taivāna: viena maksātāja sistēma, efektīva atbilde pandēmijai
Sistēmas modelis. Medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem apmaksā valsts vienota apdrošināšanas plāna ietvaros. Pilsoņiem un ārzemniekiem, kuri Taivānā dzīvo ne mazāk kā sešus mēnešus, tiek sniegta visaptveroša pakalpojumu pakete, kurā iekļauta primārā veselības aprūpe, ārstēšana slimnīcā, daļēja recepšu medikamentu apmaksa, stomatoloģijas pakalpojumi un psihiatriskā palīdzība.
Sistēma tiek finansēta galvenokārt no darba algas nodokļa un nodokļiem tabakas izstrādājumiem un azartspēlēm. Taivānas izdevumi veselības aizsardzībai veido 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) (2017. gada dati). Piemaksas "no kabatas" jeb pacientu iemaksas arī pastāv – par vizītēm pie ārsta (ne vairāk kā 14 dolāru) (visas summas pētījumā pārrēķinātas ASV dolāros – red.), receptēm (ne vairāk par septiņiem dolāriem) un ārstēšanu stacionārā (ir dažādi griesti, taču tādi ir). Taivānas iedzīvotāji apmeklē ārstus vidēji piecpadsmit reizes gadā, un tas gandrīz divkārt pārsniedz šo rādītāju citās attīstītajās valstīs. Tas nozīmē, ka slimnīcas un klīnikas bieži ir pārpildītas, bet medicīniskais personāls pārslogots.
Reakcija uz Covid-19. Neskatoties uz blīvo apdzīvotību un ciešajām saitēm ar Ķīnu, Taivānā, kur ir gandrīz 24 miljoni iedzīvotāju, 21. aprīlī bija fiksēti tikai 422 inficēšanās un seši nāves gadījumi. Valdībai prezidentes Cai Inveņas vadībā izdevās operatīvi sākt īstenot ātrās reaģēšanas plānu, kurš tika izstrādāts vēl pēc SARS uzliesmojuma 2003. gadā. (LSM.lv nesen vēstīja par Taivānas piemēru.)
Tika laistas darbā mūsdienīgas tehnoloģijas, tostarp mobilo tālruņu lietotnes, ar kurām var izsekot vīrusu nēsātājus un viņu kontaktus. Medicīnas preču ražotājiem tika aizliegts izvest produkciju no valsts, tika atļauta aizsargmasku ražošana. Analīzes koronavīrusa noteikšanai Taivānā ir bez maksas, pacientu testēšana slimnīcā ieviesta epidēmijas agrīnā stadijā.
Lielbritānija: valsts veselības aizsardzības sistēma, novēlota reakcija
Sistēmas modelis. Medicīnas pakalpojumus visiem iedzīvotājiem sniedz un pilnībā apmaksā valsts. Atsevišķos analītiskos pētījumos Lielbritānijas Nacionālais veselības aprūpes dienests (NHS) saņēmis augstu vērtējumu daudzos rādītājos, tostarp tādos kā profilaktiskā palīdzība, vienlīdzīga attieksme pret visiem pacientiem un pieejamība. NHS tiek finansēta no nodokļiem un nodrošina visaptverošus medicīnas pakalpojumus, tostarp profilakses programmas, ārstēšanu stacionāros, zāles un psihiatrisko palīdzību. 2017. gadā katrs brits no savas kabatas par medicīnas pakalpojumiem piemaksāja vidēji 630 dolārus. Aptuveni 10% iedzīvotāju papildus pērk privātās apdrošināšanas polises, kas dod ātrāku piekļuvi dažiem medicīniskās palīdzības veidiem.
2018. gadā Lielbritānijas izdevumi veselības aizsardzībai bija 9,8% no IKP, un tas bija viens no zemākajiem rādītājiem attīstītajās valstīs. NHS bieži tiek kritizēts par kvalitātes pazemināšanu, īpaši attiecībā uz primāro veselības aprūpi, tostarp profilaksi un diagnostiku. Problemātiska ir arī slimnīcu caurlaides spēja – nedaudz vairāk par divām intensīvās terapijas gultām uz tūkstoti cilvēku - pēc šī rādītāja Lielbritānija ieņem vietu tuvāk Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu saraksta beigām.
Reakcija uz Covid-19. Neskatoties uz valsts augsto vietu GHSI, koronavīruss pret britiem bijis skarbs. Borisa Džonsona valdība vilcinājās noteikt ierobežošanas pasākumus, kamēr Eiropas valstis cita pēc citas tādus noteica. 21. aprīlī Lielbritānijā bija atklāti 124 743 inficēšanas gadījumi, tostarp Covid-19 tika konstatēta arī pašam premjerministram; koronavīrusa infekcija aiznesusi 16 509 cilvēku dzīvības.
NHS vadība iepriekš paziņoja, ka atbrīvos desmitiem tūkstošus slimnīcu gultu, atliekot procedūras, kuras nav steidzamas, un nopērkot gultasvietas privātās slimnīcās. Viens no Londonas konferenču centriem tika ātri pārveidots par pagaidu slimnīcu. Tūkstošiem bijušo medicīnas darbinieku un cita profila veselības aprūpes speciālistu mācās pārkvalifikācijas kursos un ķeras pie darba.
Tomēr kritiķi pastāvīgi norāda uz plaušu ventilācijas aparātu un aizsargaprīkojuma trūkumu. Valdībai izdevās iegādāties ventilatorus citās valstīs, daļa tika rekvizēta armijai, arī britu uzņēmumi palielina ražošanu. Lielbritānijas Covid-19 testēšanas rādītājs, pēc "Our World In Data" datiem aprīļa vidū, ir piecas analīzes uz tūkstoš iedzīvotājiem (salīdzinājumam Igaunijā – 28,9, Lietuvā – 18,6, Latvijā – 17,3, Dienvidkorejā – 10,6). Tagad gan temps tiek palielināts – aprīļa sākumā valstī tika veiktas mazāk nekā 10 tūkstoši analīžu diennaktī, bet 17. aprīlī – gandrīz 14 tūkstoši).
Dienvidkoreja: jaukta sistēma, zibenīga reakcija
Sistēmas modelis. Valsts veselības apdrošināšanas sistēma aptver gandrīz visus Dienvidkorejas iedzīvotājus. Apdrošināšana sedz neatliekamo palīdzību, zāles un stomatologa pakalpojumus. Medicīnas pakalpojumus sniedz galvenokārt privātais sektors, vairākums medicīnas iestāžu ir privātas. Taču, pēc OECD analītiķu vērtējuma, Dienvidkorejā ir nepietiekami attīstīta primārās veselības aprūpes sistēma (profilakse, diagnostika, rehabilitācija).
Valsts programma arī paredz, ka daļu izdevumu par medicīnas pakalpojumiem sedz paši pacienti. Valsts iedzīvotāji no savas kabatas sedz 34% izdevumu par medicīnu, taču par dažiem pakalpojumiem jāmaksā pilna summa. Daudzi papildus pērk privātās apdrošināšanas polises, un tas rada nevienlīdzību medicīnas pakalpojumu pieejamībā.
Reakcija uz Covid-19. Pēc koronavīrusa infekcijas MERS uzliesmojuma 2015. gadā Dienvidkoreja novirzīja būtiskus līdzekļus gatavības ārkārtējām situācijām paaugstināšanai. Kopš tā laika galvenais ar epidēmijām saistīto krīžu risināšanas koordinators ir nevis premjerministrs vai prezidents, bet gan Iekšlietu ministrija. Starptautiskie eksperti augstu novērtējuši valsts centienus padarīt lēzenāku saslimstības statistikas līkni. Pēc pirmā fiksētā gadījuma vietējie uzņēmumi steidzami izstrādāja un sāka ražot diagnostikas testus, un miljoniem valsts iedzīvotāju varēja pārbaudīties bez maksas. 21. aprīlī Dienvidkorejā bija atklāti 10 683 inficēšanās gadījumi un reģistrēti 237 nāves gadījumi. Covid-19 pacientiem valdība piešķīra atsevišķas slimnīcas. Arī privātais sektors tika mobilizēts medicīnas preču ražošanai.
Austrālija: hibrīdsistēma palīdzēja iegrožot epidēmiju
Sistēmas modelis. Austrālijā veselības aprūpes sistēma apvieno valsts un privāto apdrošināšanu. Valsts universālās veselības apdrošināšanas programmu "Medicare" finansē federālā valdība. Tā tiek uzskatīta par visnotaļ pieejamu visiem iedzīvotājiem, taču epidēmiju laikā valsts slimnīcas mēdz būt pārpildītas.
Apmēram 50% austrāliešu pērk privātās veselības apdrošināšanas polises. Federālā valdība to atbalsta, taču no iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem to var atļauties tikai apmēram 20%.
Privātās apdrošināšanas polises, kuras piedāvā gan komerciālās, gan bezpeļņas kompānijas, nodrošina izdevumu segšanu par ārstēšanu stacionārā un neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, kā arī par zobārstniecību un virkni citu pakalpojumu. 2018. gadā Austrālijas izdevumi veselības aprūpei bija 9,3% no IKP. 2016. gadā austrālieši par medicīnas pakalpojumiem piemaksāja vidēji 830 dolāru.
Reakcija uz Covid-19. Аustrālija, kurai ir augsta vieta GHSI, pagaidām ļoti mēreni cietusi no pandēmijas. 21. aprīlī valstī bija konstatēti 6625 inficēšanās gadījumi un 71 nāves gadījums. Lai gan jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaits samazinās, valdība pagarina stingros ierobežošanas pasākumus. Varas iestādes tomēr bažījas, ka bez šādiem pasākumiem intensīvās terapijas nodaļas būs pārpildītas jau pāris nedēļās.
Pandēmijas sākumā desmitiem tūkstoši slimnīcu gultu un tūkstošiem ārstu un medicīnas māsu tika iekļautas valsts sistēmā, lai mazinātu tās noslodzi. Austrālijā ir arī augsts testēšanas līmenis – aprīļa vidū tas bija 14 analīzes uz tūkstoš iedzīvotājiem.
Augstais testēšanas līmenis un laikus ieviestie sociālās distancēšanās pasākumi ļāva izvairīties no slēptas koronavīrusa izplatīšanās valstī, uzskata CFR apskata autori.
Nīderlande: privātā apdrošināšana visiem, mazāk stingri pasākumi
Sistēmas modelis. Atbilstoši stingri reglamentētajai Nīderlandes sistēmai iedzīvotājiem jāpērk veselības apdrošināšanas polises, tomēr tās pārdod lielākoties privātas, taču nekomerciālas organizācijas. Arī gandrīz visas slimnīcas pieder nekomerciālajam sektoram. Tirgū dominē četri apdrošināšanas konglomerāti, kuri apkalpo apmēram 90% klientu.
Lielu daļu izdevumu sedz valdība, tam izmantojot nodokļu naudu. Papildu līdzekļus dod apdrošināšanas iemaksas, kuru lielumu nosaka katrs apdrošinātājs pats pēc principa, ka jābūt vienai cenai visiem neatkarīgi no vecuma vai veselības stāvokļa.
Nīderlandes pilsoņiem apdrošināšanas iemaksas ir salīdzinoši zemas (115-150 dolāru mēnesī), un viņi paši par medicīnas izdevumiem piemaksā apmēram 600 dolāru gadā. Savu daļu maksā arī darba devēji. Personas ar zemākiem ienākumiem saņem papildu subsīdijas, bet medicīnas izdevumi par bērniem tiek segti pilnībā.
Vairāk nekā 80% iedzīvotāju pērk papildu apdrošināšanas polisi, lai segtu maksu par oftalmologa un stomatologa pakalpojumiem. 2018. gadā kopējie izdevumi par veselības aizsardzību valstī sasniedza gandrīz 10% no IKP.
Lai gan CFR analītiķi raksta, ka izdevumi par veselības aizsardzību Nīderlandē pieaug ātrāk nekā algas, sistēma joprojām ir pieejama, bet pakalpojumu kvalitāte – augsta.
Reakcija uz Covid-19. Nīderlandes Nacionālais sabiedrības veselības aprūpes institūts izstrādājis plānu, kā rīkoties epidēmiju laikā. Sekojot institūta rekomendācijām, valdība martā pieņēma lēmumu par sociālo distancēšanos, taču atteicās no stingrākiem pasākumiem, uzskatot, ka vīrusa kontrolēta izplatīšanās veicina imunitātes izstrādāšanos.
Līdz aprīļa vidum vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku Nīderlandē bija inficējušies, bet vairāk nekā 2500 - miruši. Lai gan inficēšanās temps neapšaubāmi samazinās, varas iestādes brīdina, ka intensīvās terapijas nodaļu pārpildīšanas draudi tomēr vēl nav izzuduši.
Lai atslogotu slimnīcas, kurās bija augsts personāla inficēšanās līmenis, neatliekamās palīdzības pagaidu centri tika iekārtoti privātās ēkās, tostarp koncertzālē un viesnīcās. Daži holandiešu pacienti tika nosūtīti ārstēties uz kaimiņvalsti Vāciju. 6. aprīlī testēšanas rādītājs uz vienu cilvēku valstī bija ASV līmenī (apmēram pieci uz 1000 iedzīvotājiem), taču krietni atpalika no Dienvidkorejas.
ASV: jauktais privātais un valsts modelis; reakcija nav vienota
Sistēmas modelis. Veselības aprūpes sistēma Amerikas Savienotajās Valstīs ir jaukta – gan privāta, gan valsts. ASV ir viena no nedaudzām valstīm ar augstu ienākumu līmeni, kurā medicīnas pakalpojumi neaptver visus iedzīvotājus – apmēram 8,5% palikuši "ārpusē".
Privātā apdrošināšana (par to var maksāt gan darba devējs, gan pats apdrošināmais) veido divas trešdaļas tirgus. Atlikušo trešdaļu sedz valsts apdrošināšanas plāni, ieskaitot "Medicare" (ģimenēm ar zemiem ienākumiem), "Medicaid"(par 65 gadiem vecākiem cilvēkiem un invalīdiem) un programmas veterāniem.
Amerikāņi medicīnai tērē daudz vairāk nekā jebkuras citas OECD valsts iedzīvotāji – vidēji 10 000 dolāru gadā. 2018. gadā izdevumi par veselības aizsardzību veidoja gandrīz 17% no ASV IKP.
Reakcija uz Covid-19. Janvāra beigās ASV paziņoja par pirmo atklāto Covid-19 gadījumu un aizliedza iebraukt valstī tiem, kas ierodas no Ķīnas. Tomēr, kā uzskata Vašingtonas domnīcas Brukingsa institūta (Brookings Institution) analītiķi, pēdējo nedēļu laikā federālā valdība nav spējusi izstrādāt plānu plašākas epidēmijas gadījumam. Nav palielinātas arī slimnīcu un medicīnas preču ražošanas jaudas. Tomēr atsevišķos štatos ierobežošanas pasākumi tika veikti apsteidzoši, un tur izdevies gūt lielākus panākumus cīņā ar vīrusa izplatīšanos.
Pirmais diagnostikas tests, kurš tika izstrādāts federālajā slimību kontroles un profilakses centru sistēmā, sniedza daudz kļūdainu rezultātu. Tāpēc testēšana visā valstī tika aizkavēta par vairākām nedēļām, un tas neļāva gūt precīzu ainu par vīrusa izplatīšanos. 21. aprīlī ASV ar milzīgu atrāvienu bija pasaulē pirmajā vietā pēc inficēto (792 913) un mirušo (42 517) skaita.
Medicīniskā aprīkojuma un aizsarglīdzekļu deficīta apstākļos prezidents Donalds Tramps izmantoja ārkārtējās pilnvaras un noteica par pienākumu privātām kompānijām ražot plaušu ventilatorus un aizsargmaskas. Atbilstoši martā pieņemtajam likumam koronavīrusa testi ir bez maksas, taču maksa par ārstēšanu būtiski atšķiras, raksta "New York Times". Rēķins par koronavīrusa izraisītās pneimonijas stacionāru ārstēšanu var pārsniegt 20 tūkstošus dolāru. No savas kabatas pacientam jāmaksā apmēram 1300 dolāru, tomēr daudz kas jau atkal ir atkarīgs no apdrošināšanas.
Тādējādi "Global Health Security Index" secinājums, ka pasaules veselības aprūpes sistēmas nav bijušas gatavas plašai pandēmijai, izrādījies pareizs, taču tikai daļēji. Grūti iedomāties, ka epidemiologiem un citiem mediķiem būtu jābūt gigantiskām aizsargmasku rezervēm un desmitkārtīgām gultu rezervēm intensīvās terapijas nodaļās gadījumam, ja sākas nāvējoša globālā pandēmija, kāda gadās reizi simt gados. Kā parāda CFR apskats, arī tad, ja sistēmu modeļi ir līdzīgi, rezultāti var būtiski atšķirties - krīzes situācijā rezultāts lielā mērā ir atkarīgs no valdību rīcības.
