De Facto

Uzņēmumi steidz slēpt saistību ar Krieviju

De Facto

Ieskats 1. maija «De Facto» tematos

Pārtvertās Krievijas armijas sarunas atklāj bardaku un noziegumus

«De facto»: Pārtvertās Krievijas armijas sarunas atklāj bardaku un noziegumus

Pēc atkāpšanās no Kijivas un pārgrupēšanās Krievija sākusi otro karadarbības fāzi Ukrainā. Tagad tā cenšas sagrābt vairāk zemju Ukrainas austrumos un salauzt pretestību Mariupolē, bet vienlaikus apšaudījusi Odesu un grib sarīkot pseidoreferendumu Hersonā. Taču līdz šim nevienā no frontēm Krievija nav guvusi panākumus, ar ko palielīties. Kā norāda daudzi militārie analītiķi, Krievijas armijai trūkst pieredzes un nodrošinājuma tik liela mēroga karam, ko labi parādīja jau pirmās kara nedēļas. Krievijas armijas kļūdas un pastrādātie kara noziegumi dzirdami pārtvertajās krievu telefonsarunās, kuras klausījies LTV raidījums “De facto”.

Radio amatieru forumos var atrast stundām garas sarunas starp Krievijas armijas vienībām. Lielākoties ieraksti ir sliktas kvalitātes, bet reizēm informatīvi.  

Krievu karavīru saruna, 27. februāris:

V1: Koordinātes precizēju, notiek apšaude no liela kalibra ieročiem. 
V2: Sapratu. Vēlreiz atkārto, cik lieli ir zaudējumi.
V1: Divi mirušie, trīs ievainotie. 
V2: Pieņēmu. Turieties.   

Klausoties pārtverto saziņu no vienībām, kas pirmajās nedēļās uzbruka Kijivai no rietumu puses, atklājas gan koordinācijas trūkumi, gan pārpratumi, gan tehniski brāķi. Vienā no sarunām karavīri ir neizpratnē, kāpēc krievu helikopteri lido virs pašu pozīcijām. Šī saruna turpinās par apšaudi, kas izvērtās ne tā, kā vajadzēja. 

Krievu karavīru saruna, 5. marts:

V2: Kāpēc, b***? Pat nebija redzams, b***, kur šāva. 
V3: “Baikālam” normāli visi uzstādījumi bija, normāli visi uzstādījumi bija. 
V2: Pietiks, b***! Jūs taču ne pirmajā kaujā, b***, bruņotajos spēkos, b***. Visdrīzāk orientēšanās kļūda, n***. Ejiet un pārbaudiet. 

Šajos piemēros Krievijas armija izmantojusi sakarus, kas viegli saklausāmi citiem. Ar radio uztvērēju sarunas iespējams dzirdēt un pat traucēt. “Pieņemts lēmums novākt pirmo saimniecību no apdzīvotās vietas un noklāt apdzīvoto vietu ar artilērijas uguni,” šai Krievijas armijas pavēlei kāds pa virsu uzspēlējis Ukrainas himnu, lai ziņa būtu slikti saklausāma.

Kā skaidro speciālisti, šāda komunikācija neatbilst mūsdienu armijas standartiem.  

“Ir sakaru procedūras, kuras jāievēro, zinot to, ka viss, kas ir gaisā, tas ir arī citiem dzirdams. Ja tas ir nešifrēts, tad tiek izmantotas burtu un ciparu virknes, kuras noklausoties neko nedod. Bet normāli mūsdienās tiek izmantota šifrēšana. Katrā iekārtā ir šifrēšana,” par normālu saziņu armijas iekšienē saka komandkapteinis, NBS Štāba bataljona komandieris Seldzis Grasmanis. 

Viņš saka, ka nedrošus sakarus, kādus izmantojusi Krievijas armija, ir viegli pārtvert:

“Radio amatieri tikai tā saucas, bet viņi ir ļoti lieli profesionāļi uz tādām lietām.” 

Ukrainā arī piefiksēts, ka Krievijas karaspēks tuvas distances sakariem izmanto Ķīnā lēti nopērkamas rācijas. 

“Bildēs ir redzēti krievu karavīri ar parastām walkie-talkie rokas radiostacijām, kas ir neaizsargātas, kā arī radiostacijas, kas tika ņemtas ārā no iznīcinātās armijas bruņutehnikas, tās bija Padomju armijas un tā laika ražojumi,” novērojis Grasmanis.

No pārtvertajiem radiosakariem ir skaidrs, ka droši saziņas kanāli Krievijas armijā ne vienmēr strādā. “Buran-30, kāpēc jums nestrādā dzeltenais telefons?” saziņas laikā vaicā kāds no krievu armijas karavīriem. Atbilde nav līdz galam saprotama, bet var noprast, ka tehnika tiek labota. 

Ļoti ticams, ka vairākās sarunās piesauktais “dzeltenais telefons” ir portatīvā radio stacija “Azart”, kas, pēc publiskām ziņām, ir ar tehniskiem defektiem un kuras piegādes armijai kavējusi korupcija. 

Savukārt Ukrainas austrumos pie Harkivas, saskaņā ar izmeklējošās žurnālistikas tīkla “Bellingcat” vēstīto, krievi paši atņēma sev šifrētus sakarus, sabojājot 3G un 4G torņus. Tāpēc bija spiesti pāriet uz parastiem mobilajiem telefoniem, piemēram, lai bāzei pavēstītu par ģenerālmajora Vitālija Gerasimova nāvi. Zvanu pārtvēra Ukrainas izlūkdienests.

Krievu karavīru saruna, 7. marts:

V1: Dima, mēs varam sazināties?
V2: Nē, mums, b***, ar sakariem, p***, kaut kāda.
V1: Kas par p***?
V2: Nestrādā sakari ņ***. Ne ar vienu vispār nevaram sazināties.    

NBS Štāba bataljona komandieris Grasmanis skaidro, ka Ukrainā mobilo sakaru tīkls ir ukraiņu pārziņā, tāpēc drošības dienesti var pārtvert viņiem vajadzīgos mobilo telefonu zvanus.

Laikraksts “New York Times”, atsaucoties uz ASV militārpersonām, ziņojis, ka daudzi Krievijas ģenerāļi izmanto nedrošus mobilos un radio sakarus. Un vismaz vienā gadījumā ukraiņi ģenerāļa zvanu pārtvēruši, noteikuši viņa atrašanās vietu un nogalinājuši. 

Pārtvertie Krievijas armijas zvani ļāvuši fiksēt daudzus kara noziegumus.

Vācijas izlūkdienests, kā informē “Der Spiegel”, piemēram, ieguvis radio sakarus no Bučas slaktiņā iesaistītajiem. Vienā no sarunām karavīrs pavēstījis, ka nošāvuši riteņbraucēju. 

Kara noziegumi izskan arī Ukrainas drošības dienesta pārtvertajās un publicētajos sarunās. Skaidrs, ka tās nesniedz pilnu priekšstatu, jo klausīties ukraiņi dod pašu atlasītus fragmentus, bet tajos izskan pavēles nogalināt civiliedzīvotājus. 

Krievu karavīru saruna: 

V1: Mašīna pabrauca garām. Neredzējāt, vai tur mašīna vai tehnika? Un divi cilvēki no birzs civilā. 
V2: Šaujiet visus nost n***, j***, b***. 
V1: Es sapratu. Te viss ciems ir civilā. 
V2: Ir civilie – nogaliniet. 

Citā sarunā ukraiņu drošībnieki aiz kodētā nosaukuma atšifrēja pulkvedi Jevgeniju Žuravļovu, Krievijas 4. tanku divīzijas komandieri, kurš deva pavēli padotajam.

Krievu karavīru saruna:  

V1: Bliez tieši pa apdzīvotām vietām. 
V2: Sapratu. Tā arī daru. 
V1: Tūlīt es tev pateikšu. Kuzmilovka, Rjabuški. Šīs abas apdzīvotās vietas attīri. 

Sarunā minētās vietas sakrīt ar apgabalu, kur tanku divīzija atradās. Pirms nedēļas Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja par apsūdzību izvirzīšanu pulkvedim par divu blakus ciematu – Skrjagivka un Buimera – izpostīšanu. 

Vismaz vienas Ukrainas drošības dienesta publicētās sarunas īstumu izdevās pārbaudīt radio “Brīvība” žurnālistiem – viņi noskaidroja, kas bija sieviete, kas atļāva savam vīram izvarot ukrainietes. 

“Tā, tu tur ukraiņu bābas izvaro, ja? Un man neko nestāsti. Skaidrs?” telefonsarunā ar vīru, kurš tobrīd atradās Ukrainā, sacīja Olga Bikovska.
 
Pat ja tas bija tikai joks, izvarošanas lielā skaitā Ukrainā apliecina daudz pierādījumu. Nemaz nerunājot par zādzībām, kurās Krievijas armijas kareivji ir pieķerti un paši atzīstas, zvanot mājiniekiem uz Krieviju.

Noziegumus Ukrainā solījis izmeklēt Starptautiskās krimināltiesas virsprokurors Karims Hans, kurš pirms nedēļas Bučā ar nekādiem vērtējumiem vēl nesteidzās: “Genocīda noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi – tie ir noziegumi, kas ir mūsu jurisdikcijā efektīvai izmeklēšanai. Šādi noziegumi tiek sodīti, un tam nepieciešami pamatīgi un uzticami pierādījumi, un tie mums ir jāsavāc.”  

Kijivas piepilsētā Bučā Krievijas karavīru nogalināto iedzīvotāju skaits pārsniedz 400. Tā ir tikai viena pilsēta, un skaidrs, ka daudz noziegumu vēl tikai atklāsies. Kaujas laukā Krievijas armija pati, arī pateicoties sliktiem sakariem, ir cietusi ievērojamus zaudējumus – pēc ukraiņu aplēsēm Ukrainā kritušo krievu karavīru skaits pārsniedz 20 000. 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt