Sadaļas Sadaļas

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Lemberga bagātības»

Daļa no Reņķa dārza un zeme Staldzenes stāvkrasta tuvumā. Ko vēl Lemberga lietā lēma konfiscēt tiesa?

LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ielūkojās tajā, ko tiesa, pirmajā instancē pieņemot notiesājošu spriedumu, ir nolēmusi konfiscēt Aivaram Lembergam un viņa dēlam Anrijam Lembergam.

Aivara Lemberga krimināllietā konfiscējamo to mantu saraksts, ko noteikusi pirmās instances tiesa, ir aptuveni desmit lappušu garš. Uzņēmēja Anša Sormuļa manta no tā ir aptuveni puse no vienas lapas, bet pārējais ir Aivaram un Anrijam Lembergiem. Šis saraksts prokuratūrā tapa 2007. gadā, kad tiesa šo visu arestēja, pirms sākās lietas iztiesāšana.

Uzņēmumi ostā

Uzņēmums “Kālija parks”. Pārkrauj minerālmēslus. Viens no lielākajiem šāda veida termināliem Eiropā. 2019. gadā tā apgrozījums bija 5,2 miljoni eiro.
Aivara un Anrija Lembergu daļa tajā – 30%.

Uzņēmums “Baltic coal terminal”. Ogļu pārkraušanas terminālis. Uzņēmums lepojas ar vismodernākajām tehnoloģijām, lai ogles pārkrautu bez apkārtējās vides piesārņošanas. Savulaik tur ieguldīti 77 miljoni eiro. Līdzīpašnieks arī Krievijas ogļu piegādātājs “Šahta Zarečnaja”. Apgrozījums 2019. gadā – 10,6 miljoni eiro.
Lembergu daļa tajā – 10%.

Uzņēmums “Ventspils tirdzniecības osta”. Viens no lielākajiem Ventspils ostā. Spēj pārkraut ļoti plašu beramkravu sortimentu – ogles, graudus, cukuru, koksnes granulas, kā arī dažādus metāla, dzelzs izstrādājumus. Dibināts 1994. gadā. Apgrozījums 2019. gadā – 63 miljoni eiro.
Lembergu daļa tajā – 20%.

Uzņēmums “Ventplac”. Kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Izveidots 1995. gadā. Uzņēmums esot “svarīgs posms Skandināvijas celulozes ražotāju loģistikas ķēdē”. Apgrozījums 2019. gadā – 1,6 miljoni eiro.
Lembergu daļa – 20%.

Uzņēmums “Noord Natie Ventspils termināls”. Darbību uzsāka 2000. gadā. Piedāvā ļoti plašu kravu pārkraušanas spektru – ģenerālkravas, beramkravas, konteinerkravas. Galvenie investori no Beļģijas. Apgrozījums 2019. gadā – 3,7 miljoni eiro.
Lembergu daļa – 15%.

Uzņēmums “Ventbunkers”. Pārkrauj naftas produktus, mazutu un dīzeli un ir viens no lielākajiem šo kravu pārstāvjiem ostā. Dibināts 1994. gadā. Apgrozījums 2018. gadā bija 14,4 miljoni eiro.
Lembergu daļa – 20%.

Uzņēmums “PKL Flote”. Ventspils ostā sniedz velkoņu pakalpojumus. 2019. gadā – 6,6 miljonu eiro apgrozījums.
50% šī uzņēmuma īpašniece ir firma “Ostas Flote”, kurā Lembergu daļa – 32%.

Uzņēmums “Baltijas ekspresis”. Nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu. 2019. gadā apgrozījums - 38,6 miljoni eiro.
Lembergu daļa – 20%.

Uzņēmums “Baltimar VT”. Nodarbojas ar kuģu bunkurēšanu jeb apgādi ar degvielu. 2019. gada apgrozījums – 5,3 miljoni eiro.
Lembergu daļa – 8,7%.

Uzņēmums “Seastar”. Kuģu aģentūra. 2019. gadā apgrozījums – 720 tūkstoši eiro.
Lembergu daļa – 30%.

Garš saraksts, bet daži liecinieki

“Sākotnējā etapā no liecinošo personu liecībām izriet, ka viņš saņems atlīdzību par to, ka viņš ir amatpersona un sekmē šāda veida uzņēmēju darbību. Šeit ir arī viena no cietušajiem liecība par to, kādā veidā apsūdzētais Aivars Lembergs ieguva pirmos 100 000 uz savu karti, kas ir kā atlīdzība par to, ka viņš piedalās šajos projektos, atbalsta šos projektus kā amatpersona. (..) Vēlākajā ritējumā tas viss nonāca pie tā, ka, arī balstoties no liecinošo personu liecībām, Aivara Lemberga apetīte ir augusi, laikam ejot. Un loģiskais jautājums bijis, ka finanšu līdzekļu saņemšana, labuma saņemšana ir viena lieta, bet īpašumtiesību esība noteiktajos tranzītuzņēmumos ir pavisam cita jau lieta – stabilitāte,” skaidroja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.

Bet tad, kad Lemberga apetīte esot sākusi augt, viņš esot gribējis ne tikai daļas, bet pārņemt varu pār uzņēmumiem. Tad šis burbulis plīsa, un atsevišķi uzņēmēji sāka liecināt.

“Atsevišķu īpašumtiesību kapitāldaļu piederību viņš ir ieguvis noziedzīgā veidā, proti, kapitāldaļu izspiešanas rezultātā. Uz to balstās apsūdzības, un vismaz šādam viedoklim piekrita arī pirmās instances tiesa,” norādīja Juriss.

Lai gan saraksts ar Lembergu ģimenes ietekmes daļām Ventspils uzņēmumos ir pat ļoti garš, kā cietušie šajā procesā ir tikai četri uzņēmēji: Valentīns Kokalis, Ainārs Gulbis, Jūlijs Krūmiņš un Vladimirs Krastiņš. Prokurors uzskata, ka citi vai nu nobijās liecināt, vai arī negribēja īsti atzīt, ka no viņiem kāds var ko izspiest, vai arī vienkārši pazuda. Piemēram, gatavs liecināt pret Lembergu bija uzņēmējs Jurijs Bespalovs, kurš darbojās uzņēmuma “Ventamonjaks” vadībā, bet dienu pirms liecināšanas viņš nomira no sirds mazspējas.

Uzņēmējs Valentīns Kokalis, kurš tiesā tomēr liecināja, par Bespalova un Lemberga domstarpībām kādā intervijā reiz atcerējās šādu epizodi: “Jurijs Bespalovs bija viens no pirmajiem, kas nostājās pret Aivaru Lembergu. Tomēr spiedienu viņš neizturēja un, krītot ceļos, lūdzās, lai viņu nesoda. Tikmēr Lembergs mums kādā no sanāksmēm teica, ka tik tā nesanāk kādam no jums! Kurš vēl man kritīs uz ceļiem un raudās?”

Lai arī kopējais apgrozījums 2019. gadā bija 150 miljoni eiro, tas nebūt vairs nav tāds, kāds tas bija Ventspils ostas ziedu laikos – pirms gadiem desmit. Piemēram, uzņēmuma “Kālija parks” 2019. gadā apgrozījums bija 5 miljoni eiro, bet 2001.gadā – 13 miljoni. “Ventbunkers” apgrozījums pašlaik ap 14 miljoniem eiro, toreiz 43 miljoni. “Baltimar VT” – šobrīd 5 miljoni, toreiz 15 miljoni eiro. Lielā mērā tas saistīts ar to, ka Krievija savas kravas caur Latviju ved mazāk. 2001. gadā kopējais kravu apjoms Ventspils ostā bija teju 40 miljoni tonnu, 2019. gadā – vairs tikai 20 miljoni tonnu, bet pērn vēl mazāk – 13 miljoni tonnu.

Pasūtījumi pašvaldībā

Uzņēmumā “Ventbetons” Lembergu daļa ir 16,67%. Šī kompānija ir tā, pa kuras bruģi tagad staigā ventspilnieki. Un ne jau tas vienīgais pašvaldības pasūtījums – regulāri tos saņem arī “Ventbetona” meitas uzņēmums “Ventbetons-V”. Pērn Ventspils brīvosta tam pasūtījusi par 360 tūkstošiem atjaunot Rūpniecības ielas segumu, bet gadu pirms tam “Ventspils nekustamie īpašumi” par pusmiljonu uzticējusi kādu namu Ventspilī pārveidot par dienas aprūpes centru.

Vēl Lembergiem pieder daļas uzņēmumā “Venceb” – 15,5%. Uzņēmums nodarbojās ar ūdensvadu un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju, kā arī ar citiem darbiem. Pašlaik tas ir likvidēts, bet, piemēram, 2002. gadā tieši šis uzņēmums pēc Ventspils Komunālās pārvaldes pasūtījuma būvēja Ventspils akvaparku. Uzņēmumam arī īpaši labi veicās Vides ministrijas daudzmiljonu pasūtījumos, kurus toreiz vadīja “zaļzemnieks” Raimonds Vējonis.

Ārzonu uzņēmumi un banku konti 

Šajā sarakstā ir aptuveni 30 dažādas kompānijas dažādās jurisdikcijās, ar dažādiem akciju sadalījumiem un savītas cita ar citu kopā. Savukārt kopējais kontu skaits, pēc prokuratūras teiktā, ir ap 300.

Lembergam tas bija būtiski, jo kā valsts amatpersona viņš nedrīkstēja paņemt no kāda kapitāldaļas un uz sava vārda reģistrēt Uzņēmumu reģistrā.

Viens piemērs. Lembergu ģimenei ir 20% “Ventspils tirdzniecības ostā”, bet ne tiešā veidā. Tas izriet no tā, ka šīs daļas pieder diviem citiem uzņēmumiem: “Briskly Limited”, kas ir reģistrēta britu Virdžīnu salās un kur Aivaram Lembergam pieder 50%, un “Beleggingsmaatschappij Geit B.V.”, kas ir Nīderlandē un kur Lembergiem pieder 33% akciju.

“Tanī brīdī, kad tika veidotas šīs ārzonu struktūras, ofšori vienkāršā valodā, kuriem lielai daļai arī čaulas pazīmes faktiski. Bija dažādas idejas un domas, uzņēmēji nevēlējās, kā viņi liecināja, citiem uzņēmējiem sniegt priekšstatu par to, kāds ir reālais viņu mantiskais labums. (..) Viņi savu interesi šādā veidā saskatīja. Tā brīža normatīvais regulējums neliedza viņiem izmantot dažādas juridiskas personas, lai ņem dalību noteiktā kārtībā, protams, to visu reģistrējot.

Savukārt amatpersonai tas bija veids, kā noslēpties, kā pārformēt šos īpašumus tādā veidā, lai viņš nebūtu atklājams starp pienākumu deklarēties kā amatpersonai,

jo viņam kā amatpersonai bija jāiesniedz ikgadējā valsts amatpersonas deklarācija,” skaidroja prokurors Juriss.

Tāpat caur ārzonu džungļiem iespējams virpināt visādas finanšu operācijas, tostarp fiktīvas, lai caur šīm firmām naudu laistu tālāk, apgrūtinot tās izsekošanu.

Izmeklēšanas laikā šis bija viens no grūtākajiem uzdevumiem – atšifrēt shēmas, saņemt informāciju un apliecinājumus par to, kas kam pieder. Latvijas Radio raidījumā “Atvērtie faili” bijušais šīs lietas prokurors Andis Mežsargs pastāstīja, ka viens no vērtīgākajiem ķērieniem reiz bijis kādā kratīšanā, kur uzgāja seifu.

Nauda ārvalstu bankās

Tāpat sarakstā starp daudzajiem ārvalstu uzņēmumiem figurē vairākas bankas. Šveices banka “Gallen Kantonalbank” un “Hyposwiss Privatbank” Cīrihē, kur Aivaram Lembergam glabājoties finanšu līdzekļi, saplūduši no vairākām kompānijām, bet Anrijam Lembergam Luksemburgas bankā “VP Bank” atrodas 85 miljoni ASV dolāru.

Cik daudz naudas ir Šveices banku kontos, nav norādīts. Jāatzīmē, ka bankas ne vienmēr arī dalās ar šādu informāciju ar izmeklētājiem.

Un izrādās – arī Luksemburgas 85 miljoni ASV dolāru ir pieņēmums, nevis pašas bankas parakstīts konta izraksts.

“Attiecībā par 85 miljoniem ir jāsaka tā, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā mums no liecinošo personu liecībām un dokumentiem tapa zināms par noteikta veida shēmu, kuras rezultātā šādi aktīvi tika uzkrāti un uzkrājās, no tās informācijas, kāda mums bija, līdz šim apmēram – līdz tiem 85 miljoniem. Tur ir iesaistītas sarežģīto shēmu rezultātā vairākas juridiskas personas un ārvalstu personas, kuras tad ir skaitījušas iekšā šos līdzekļus, uzkrājušas šos līdzekļus, kā mēs uzskatījām, apsūdzētajiem Anrijam Lembergam un Ansim Sormulim.

Mēs pirmstiesas izmeklēšanas laikā nesaņēmām, arī tiesvedības laikā nesaņēmām noliegumu tam, ka šie līdzekļi tur turpmāk neatrodas, vairs neatrodas, ka tie būtu pārskaitīti. Tāda informācija līdz mums nebija atnākusi,” pastāstīja prokurors Juris Juriss.

Bet precīzi to varēs uzzināt tikai tad, ja notiesājošs spriedums būs galīgs un ja mantu reāli sāks konfiscēt tiesu izpildītāji.

Zeme un citi nekustamie īpašumi

Zemes gabali un citi nekustamie īpašumi veido aptuveni trīs lappuses no mantu saraksta, kam tiesa piemērojusi konfiskāciju. Kopumā tās ir vairāk nekā 50 vienības. Piemēram, Mežgudriņi, Brikšņi, Dižezernieki, arī meži, pļavas, lauki Piltenes, Ugāles, Puzes un citos Ventspils puses pagastos.

“Aizliegtais paņēmiens” skaitīja kopējo platību:

  • Piltenes pagastā 906 hektāri,
  • Ugāles pagastā 529 hektāri,
  • Puzes pagastā 144 hektāri,
  • Tārgales pagastā 94 hektāri,
  • Padures pagastā, kas atrodas Kuldīgas novadā, 123 hektāri.

Kopā teju 1900 hektāri. Salīdzinājumam –1900 hektāri ir trešdaļa no Ventspils pilsētas platības, kas kopumā ir 5540 hektāru liela.

Konfiskācija lielākoties piemērota pusei no katra zemes gabala.

Gandrīz visi īpašumi ir Lemberga bērnu īpašumi – puse Anrijam Lembergam un puse Līgai Lembergai. Arestēta un konfiscējama ir tikai Anrija daļa, jo šādu soda veidu paredz viņam inkriminētie panti. Savukārt Līga ne par ko nav apsūdzēta, un pierādījumu, ka šie zemes gabali būtu iegādāti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, nav.

“Jā, nu brīdī, kad notika pirmstiesas kriminālprocess, mēs vērtējām pierādījumus, rakstveida pierādījumus, gan arī liecinošo personu sniegtās liecības. Un absolūti lielākais vairums no šiem pierādījumiem norādīja uz to, ka Līga Lemberga nav ņēmusi aktīvu darbību šo aktīvu iegūšanā, pārvaldībā un pavairošanā,” skaidroja prokurors Juris Juriss.

Sākotnēji 2007. gadā arestēta tika arī Līgas daļa, bet neilgi pēc tam aresti atcelti. Pašlaik pēc Zemesgrāmatas datiem redzam, ka daļa no Līgas pusēm jau ir pārgājusi viņas vīra Jāņa Austriņa īpašumā. Tēvam – Aivaram Lembergam – no visa garā saraksta ir tikai seši īpašumi. Pieci no tiem Ventspils apkārtnē, bet viens Rīgā (māja ar zemi Ojāra Vācieša ielā).

Arī slavenā Lemberga māja un saimniecība pie Puzes ezera ir norakstīta bērniem. Lembergu atvasēm daži zemes gabali ir arī Ventspilī. Viens no tiem ir Jubilejas ielā 3, kas ir daļa no Ventspils vasaras pasākumu epicentra Reņķa dārza.

Reņķa dārzs Ventspilī

Īpašumu sarakstā ir arī divi zemes gabali Ventspilī, Selgas ielā, – kopā vairāk nekā pieci hektāri. Tie atrodas unikāla dabas objekta – Staldzenes stāvkrasta – tuvumā.

Pie nekustamajiem īpašumiem, kam piemērota konfiskācija, ir pieskaitāms arī lielākais tirdzniecības centrs Ventspilī – lielveikals “Tobago”.

Vai ir citi īpašumi un ienākumi

Attiecībā uz Aivaru Lembergu konfiskācija piemērota arī kustamai mantai, piemēram, auto “Opel Tigra”, gan naudas līdzekļiem, kas atrodas Latvijas komercbanku kontos – kopā aptuveni 200 000 eiro.

“Protams, ņemot vērā tā brīža mūsu iespējas, strādājot faktiski prokuratūrai un piesaistot tikai vienu izmeklēšanas iestādi uz atsevišķām procesuālām darbībām, ar visu pretdarbību, ar visu pretdarbību pret prokuroriem, kas ir iesaistīti lietā, un visu no tā izrietošo. Tas ir tas, ko uz to brīdi mums izdevās savākt un konstatēt, un nodot tiesai,” skaidroja prokurors.

Ielūkojoties Aivara Lemberga amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu, šīs uzskaitītās īpašumtiesības tajā nav atrodamas. Kā gadā gūtie ienākumi tur norādīts:

  • 23 tūkstoši eiro – domes priekšsēdētāja alga gadā.
  • 23 tūkstoši eiro – alga no Tranzīta biznesa asociācijas.
  • 99 tūkstoši eiro – alga no Ventspils attīstības aģentūras.
  • 73 tūkstoši eiro – vecuma pensija.
  • 86 tūkstoši eiro – dāvinājums no meitas Līgas.
  • 61 tūkstotis no izdevniecības “Valters un Rapa”, kas bija izdevusi Lemberga grāmatu “Zagļi Lemberga kurpēs”.

Kopā: 365 tūkstoši jeb aptuveni 30 tūkstoši eiro mēnesī.

Rūdolfs Meroni

Minētajā sarakstā esošā manta ir arestēta kopš 2007. gada. Arestēta – tas nozīmē, ka to nedrīkst “kustināt”, proti, nedz pārdot, nedz mainīt, nedz dāvināt.

Tomēr, lai visi uzņēmumi strādātu, tie ir jāpārvalda. Tāpēc līdz ar arestiem pirms 12 gadiem pārvaldīt šo mantu uzdeva Šveices advokātam Rūdolfam Meroni.

Kāpēc tieši viņam? Skaidro Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors: “Rūdolfs Meroni nav parādījies nejauši kaut kā. Viņš ir parādījies kā noteikta daudzuma ārvalstu, šo citu jurisdikcijā esošo uzņēmumu reālais pārvaldītājs. Tas būtu kā amatpersona, direktors, teiksim vienkāršiem vārdiem, šajos uzņēmumos, struktūrās. Lūk, izejot no šādas perspektīvas, bija skaidrs, ka atrast kādu citu personu, kura dažādās jurisdikcijās varētu apsaimniekot arestēto aktīvu daļu, bija bezmaz vai neiespējami.”

Proti, būdams viens no šo visu struktūru autoriem, kā arī to pārvaldītājiem jau konkrētu personu interesēs, Meroni visu pārzināja vislabāk. Turklāt tolaik kriminālprocesa likums plašas manevra iespējas nemaz neparedzēja.

Tādējādi arestētā manta, kas attiecas uz kapitāldaļām daudzajos Ventspils uzņēmumos, nonāca Meroni pārvaldībā. Viņa atbildība bija būt labam šīs arestētās mantas pārvaldītājam, ievērojot daudzos ierobežojumus, ko ar mantu nedrīkst darīt.

No vienas puses, Meroni prokuratūrai atskaitījies, kas notiek šajos uzņēmumos, kāda ir arestēto daļu ietekme un kā mainījies uzņēmuma apgrozījums. No otras puses, detalizēti viņa darbībām nesekoja. “Katrā gadījumā nedz valsts apsūdzības uzturošiem prokuroriem, nedz arī tiesai nav pienākums ar kalkulatoru kalkulēt ikdienas izdevumus, kritumus, ienākumus noteiktajās kapitālsabiedrībās vai citādos veidojumos. Jūs nododat atbildīgā glabāšanā, un glabātājs par to atbild. Punkts. Viss.

Un, ja kaut kas tur notiks, viņš nes atbildību attiecīgi par to,” atzina prokurors Juris Juriss.

Rezultātā vairāki Ventspils uzņēmumi un to līdzīpašnieki šo gadu laikā sāka sūdzēties, ka Meroni no uzņēmumiem izpumpē naudu savās interesēs. Pats Meroni to noliedza, vainoja tajā Lembergu, kas tomēr cenšoties saglabāt ietekmi Ventspils uzņēmumos. Meroni vārds sāka figurēt arī varas kuluāros, un izteiktas versijas, ka Meroni cenšas veidot politisko ietekmi. Atklājās, ka Meroni uzticības personas sadarbojušās ar Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu.

Līdz gala rezultātā pērnā gada februārī Valsts policija par Meroni darbībām ar arestēto mantu sāka kriminālprocesu, bet pērn augustā Meroni no mantas glabātāja statusa ar tiesas lēmumu tika atcelts. Un tiesnese norādīja, ka atskaites par mantu esot virspusējas, bet papildu  informāciju Meroni neesot sniedzis.

Šobrīd likuma normas par arestētās mantas glabāšanu ir papildinātas. Un tiesa par jauno glabātāju ir nozīmējusi Iekšlietu ministrijas Valsts nodrošinājuma aģentūru, kas jau ir izsludinājusi konkursu privātajām kompānijām, kura varētu ar to nodarboties.

“Nebūsim naivi, neba Nodrošinājuma valsts aģentūra spētu piedalīties, piemēram, Nīderlandē kādas kompānijas akcionāru sapulcē. Līdz ar to skaidrs – ja tiesa uzliek šāda veida pienākumu, tad ir nepieciešams piesaistīt atbilstošu konsultantu ar starptautiska mēroga tīklojumu. Jāsaprot, kādas ir šīs izmaksas. (..) Konsultanta izvēle nav Nodrošinājuma valsts aģentūras vienpusējs lēmums. Tas ir Ministru kabineta lēmums,” sacīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV” frakcija).

Līdz tam manta vēl ir jāpārņem no Meroni. Ņemot vērā sarežģīto saimniecību, tas nesolās būt viegli.

KONTEKSTS:

Pirmajā tiesu instancē notiesātā Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga aizstāvis zvērināts advokāts Māris Grudulis, pamatojoties uz Lemberga slikto veselības stāvokli, Rīgas apgabaltiesai ir iesniedzis lūgumu pārskatīt viņam noteikto drošības līdzekli - apcietinājumu.

Tikmēr Lemberga pārstāvētas partijas biedri no „Latvijai un Ventspilij” Ventspils pilsētas domes ārkārtas sēdē apstiprināja sagatavoto lēmuma projektu, kurā aicina augstākā līmeņa tiesai atcelt Lembergam noteikto drošības līdzekli – apcietinājumu. Lemberga partijas biedri uzskata, ka nepamatoti tiesa viņam noteikusi apcietinājumu.

Pēc 12 gadus ilgušas tiesāšanās pirmās instances tiesa pirmdien, 22. februārī, pasludināja saīsināto spriedumu tā sauktajā Aivara Lemberga tiesas prāvā. Rīgas apgabaltiesa Lembergam piesprieda piecus gadus cietumā , 20 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju. Tostarp tiesa nolēma konfiscēt arī Lembergam piederošo nekustamo īpašumu Puzē.

Lembergs tika atzīts par vainīgu kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā, neatļautā dalībā mantiskā darījumā, dokumentu viltošanā, kā arī savu īpašumu slēpšanā. Savukārt Lembergs atzīts par nevainīgu apsūdzībās par lēmumu pieņemšanu, atrodoties interešu konfliktā, un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Aivara Lemberga dēlam Anrijam Lembergam tiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un vienu mēnesi, bet tiesas zālē neapcietināja. Uzņēmējam Ansim Sormulim tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu, bet tiesas zālē neapcietināja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt