Covid-19. Kā radies divu metru noteikums, un kāpēc tas varētu būt novecojis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Stingrie drošās distancēšanās noteikumi Covid-19 pandēmijas laikā balstās novecojušos zinātniskajos datos – divu metru fiziskās distancēšanās ievērošana virknē gadījumu nenodrošina aizsardzību no inficēšanās ar koronavīrusu. Jāņem vērā arī daudzi citi faktori, tostarp tas, kāda ir ventilācija telpā un cik skaļi runā apkārtējie, apgalvo grupa britu un amerikāņu zinātnieku.

ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) nesen veiktais pētījums (.pdf) liecina, ka vairāk nekā 70% no 154 pētījuma dalībniekiem inficējušies ar Covid-19 vīrusu, lai gan izpildījuši visas CDC rekomendācijas (maskas, distancēšanās, higiēna u.c.).

ĪSUMĀ

1. Vai tas nozīmē, ka pret Covid-19 īstenotie pasākumi ir veltīgi? Nebūt nē, apgalvo speciālisti. Plašāka informācija

2. Kas nav ņemts vērā noteikumā par diviem metriem? Galvenokārt netiek ņemti vērā fizikas principi, saskaņā ar kuriem izplatās patogēns. Plašāka informācija

3. Un ko tagad darīt? Pirmām kārtām – domāt.  Plašāka informācija

4. Bet kāpēc tieši divi metri? Šī rekomendācija balstās iepriekšējos citu patogēnu pētījumos, tomēr iespējams, ka pusgadsimtu un gadsimtu vecie rezultāti ir novecojuši.  Plašāka informācija

5. Kāpēc ir svarīgs izmērs elpošanas orgānu izdalītajiem pilieniem, ar kuriem "ceļo" vīruss? Lielie pilieni neaizlido tālu no vīrusa nēsātāja. Sīkos pilienus tā dēvētajos aerosolos gaisa plūsmas var iznēsāt daudz tālāk. Plašāka informācija

6. Kāpēc inficēšanās risks apkārtējiem ir lielāks, ja inficētais kliedz vai dzied? Jo līdz ar to no elpošanas ceļiem izdalītās daļiņas ar vīrusiem aizlido ar lielāku ātrumu lielākā attālumā. Plašāka informācija

7. Kāpēc jāpievērš uzmanība tam, "uz kuru pusi pūš vējš"? Jo pret jums vērstā gaisa plūsma var atnest līdzi koncentrētu koronavīrusu porciju no inficēta cilvēka. Plašāka informācija

8. Kas var mainīties fiziskās distancēšanās rekomendācijās? Precīzāk jāņem vērā daudz faktoru, no kuriem galvenie ir atrašanās vieta (ārtelpās vai iekštelpās), gaisa plūsmu virziens, apkārt esošo cilvēku skaits, viņu darbības veids, uzturēšanās ilgums konkrētajā situācijā. Plašāka informācija

1. Vai tas nozīmē, ka pret Covid-19 īstenotie pasākumi ir veltīgi?

Nebūt nē, apgalvo speciālisti. Lieta tāda, ka jaunā koronavīrusa izplatīšanās un pārneses mehānismā joprojām ir daudz neskaidrību. Šie procesi tiek pētīti, un dati tiek pastāvīgi precizēti un papildināti. Tā, piemēram, CDC norāda, ka "ventilācija, gaisa plūsmas virziens un intensitāte var ietekmēt vīrusa pārnesi, pat ja sociālās distancēšanās pasākumi un masku lietošana notiek atbilstoši spēkā esošajām rekomendācijām".

LSM.lv jau rakstīja, ka aizsardzībai pret Covid-19 tiek izmantotas visdažādākās maskas, tostarp paštaisītas, tāpēc dati par aizsardzības efektivitāti šādā gadījumā ir haotiski un nepilnīgi, un ir likumsakarīgi, ka tas rada šaubas un skepticismu, nereti motivējot atteikties no maskām.  Tomēr zinātniskajos pētījumos konstatēts, ka maskas samazina gan iespējamību inficēties ar koronavīrusu, gan arī varbūtību, ka slimības gaita būs smaga, ja cilvēks tomēr inficējies.

Tas pats attiecas arī uz fizisko distancēšanos – ir daudz svarīgu nianšu, kuras jāņem vērā, lai šis pasākums būtu efektīvs.

Atpakaļ uz sākumu

2. Kas nav ņemts vērā noteikumā par diviem metriem?

Galvenokārt netiek ņemti vērā fizikas principi, atbilstoši kuriem izplatās patogēns. Fiziskā distancēšanās ir svarīgs Covid-19 ierobežošanas pasākumu komponents. Par pašu principu epidemiologu vidū valda vienprātība. Skaidrības nav par to, kādu attālumu no inficētā var uzskatīt par praktiski drošu.

Noteikumi, saskaņā ar kuriem tiek lemts par konkrētu fizisku attālumu (viens vai divi metri) starp cilvēkiem nolūkā samazināt Covid-19 izraisošā vīrusa pārnesi, ir balstīti novecojušā priekšstatā par to, kā izplatās pilieni, kurus izdala cilvēku elpošanas ceļi, teikts analītiskā rakstā, kas publicēts britu medicīnas žurnālā "The BMJ".

Divu metru noteikums neņem vērā elpceļu izdalījumu izplatīšanās "aerodinamiku". Pilienus uztver un pārnes turbulents silta gaisa mākonītis, kas izveidojas izelpojot. Pilienu koncentrācija šajā mākonītī saglabājas, un dažās sekundēs tas var tos pārnest vairāku metru attālumā. Pēc tam mākonītis apstājas, taču izdalījumus var uztvert un nest tālāk gaisa plūsmas (ventilācija, caurvējš). Šajos pilienos "ceļo" vīrusi.

Covid-19 vīrusa pārneses risks ir atkarīgs arī no tādiem faktoriem kā inficētā cilvēka elpošanas intensitāte un vīrusa koncentrācija ("vīrusa slodze"), kontakta ilgums ar inficēto personu un individuālā uzņēmība pret infekcijām.

Atpakaļ uz sākumu

3. Un ko tagad darīt?

Pirmām kārtām – domāt. Stingro noteikumu vietā, kas paredz visiem ievērot divu metru fizisko distancēšanos, raksta autori – Oksfordas Universitātes un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētnieki un profesori – piedāvā rekomendācijas, kurās labāk ņemti vērā faktori, kuru kopums noteic risku inficēties ar koronavīrusu. Pēc zinātnieku domām, tās nodrošina lielāku aizsardzību paaugstināta riska apstākļos, bet arī lielāku brīvību pazemināta riska apstākļos, potenciāli ļaujot atgriezties pie (gandrīz) normālas sociālās un ekonomiskās dzīves.

Atpakaļ uz sākumu

4. Bet kāpēc tieši divi metri?

Šī rekomendācija balstās iepriekšējos citu patogēnu pētījumos, tomēr iespējams, ka pusgadsimtu un gadsimtu vecie rezultāti ir novecojuši. "The BMJ" raksta autori piedāvā ekskursu vēsturē, minot zinātniskos apsvērumus divu metru noteikumam. Tas ir visai sens. Jautājums par to, cik tālu aizlido pilieni no slimnieka mutes un deguna, viņam runājot, klepojot un šķaudot, piesaistījis zinātnieku uzmanību jau XIX gadsimtā. Tolaik šo daļiņu paraugi tika tverti un pētīti, izmantojot stikla vai agara plāksnītes.

Pamatus teorijai par elpošanas ceļu slimību izraisītāju izplatīšanos par gaisu pilienu ceļā licis vācu mikrobiologs Kārlis Flige. 1897. gadā zinātnieks, izanalizējis patogēnu klātbūtni no slimnieku elpceļiem izdalītajos pilienos, ierosināja uzskatīt, ka drošs attālums no slimnieka ir ne mazāks par vienu līdz diviem metriem.

Pagājušā gadsimta 40. gados šī teorija guva apstiprinājumu, kad zinātnieki pētīja palielinātus fotoattēlus, kuros bija redzami klepojoši, šķaudoši un runājoši cilvēki. Hemolītisko streptokoku pārneses pētījumā 1948. gadā tika konstatēts, ka 65% no 48 dalībniekiem izdalīja tikai lielus pilienus, un liela daļa šo pilienu neaizlidoja tālāk par 1,7 metriem. Tas vēl vairāk nostiprināja noteikuma par viena līdz divu metru distancēšanos zinātnisko pamatojumu.

Tomēr astoņi no desmit nesen veiktajiem pētījumiem parādīja, ka no elpceļiem izdalītie pilieni lielumā līdz 60 mikrometriem izplatās tālāk par diviem metriem. Kādā fotoliecībā fiksēti pilieni, kas nolido septiņus līdz astoņus metrus. Šie rezultāti ļauj pieņemt, ka vīruss SARS-CoV-2 klepošanas un šķaudīšanas gadījumā koncentrētā veidā  var izplatīties tālāk par vienu līdz diviem metriem.

Atpakaļ uz sākumu

5. Kāpēc ir svarīgs izmērs elpošanas orgānu izdalītajiem pilieniem, ar kuriem "ceļo" vīruss?

Lielie pilieni neaizlido tālu no vīrusa nēsātāja. Sīkos pilienus tā dēvētajos aerosolos gaisa plūsmas var iznēsāt daudz tālāk. Divu metru noteikums ir balstīts no elpceļiem nākušo pilienu senā dalījumā tikai divās grupās – lielajos un mazajos. Tiek uzskatīts, ka piliena lielums nosaka, cik tālu tas aizlidos, kad nonāks gaisā pēc izelpas, klepojot vai sarunājoties. Vēl pagājušā gadsimta 50. gados veikti pētījumi liecina, ka no mutes un deguna izlidojošie lielie pilieni nokrīt ātrāk, nekā iztvaiko, turklāt tie nokrīt vienu līdz divus metrus no cilvēka, kurš tos izdalījis. Mazie pilieni (kas vēlāk tika nosaukti par aerosoliem) parasti nav redzami ar neapbruņotu aci, tie paliek gaisā līdzās cilvēkam un iztvaiko, ja vien neiekļūst gaisa plūsmā. Ja telpā darbojas ventilācija vai ir caurvējš, ar gaisa plūsmu aerosoli (kopā ar vīrusiem) var pārvietoties lielos attālumos.

Tomēr šajā teorijā netiek ņemti vērā jaunākie dati, saskaņā ar kuriem no elpceļiem izdalīto pilienu "uzvedība" netiek dalīta tik stingri atkarībā no to izmēra. Turklāt, lai noteiktu attālumu, kurā pārvietojas pilieni, ir ļoti svarīgs konteksts – piemēram, izelpas intensitāte (kas runājot un kliedzot ir atšķirīga) un gaisa plūsmas.

Tā, masalu un vējbaku vīrusi aerosolos var nolidot lielus attālumus, turklāt saglabājot bīstamu koncentrāciju, tāpēc šo slimību gadījumos divu metru noteikums nav pietiekams. Laboratorijās veiktos pētījumos konstatēts, ka vīrusu SARS-CoV-1, SARS-CoV-2 un MERS-CoV daļiņas pa gaisu pārnestos paraugos ir stabilas, turklāt SARS-CoV-2 saglabājas visilgāk (līdz 16 stundām). Kopumā šie pētījumi apliecina iespēju, ka vīruss SARS-CoV-2 var izplatīties aerosolu ceļā. Tomēr reālais vīrusa pārneses risks šādā ceļā vēl ir pilnībā jānovērtē un jāapstiprina, norāda zinātnieki.

Atpakaļ uz sākumu

6. Kāpēc inficēšanās risks apkārtējiem ir lielāks, ja inficētais kliedz vai dzied?

Jo līdz ar to no elpošanas ceļiem izdalītās daļiņas ar vīrusiem aizlido ar lielāku ātrumu lielākā attālumā. Intensīvi izelpojot, dziedot, klepojot un šķaudot, pilieni no elpceļiem var aizlidot septiņus līdz astoņus metrus dažu sekunžu laikā. Šis fakts izskaidro "superinficēšanās" fenomenu. Piemēram, kora mēģinājumā ASV viens cilvēks ar simptomiem inficēja vismaz 32 citus dziedātājus, kā arī vēl vairāk nekā 20 infekcijas perēkļi tika atklāti telpās, kur cilvēki var dziedāt, kliegt vai intensīvi elpot (baznīcās, zvanu centros, fitnesa zālēs).

Infekcijas vētraina izplatība Dienvidkorejā sākās reliģiskā sektā, kuras dalībnieki regulāri pulcējās uz lūgšanām. Dažās nedēļās Tegu pilsētā inficējās vairāk nekā piectūkstoš sektantu.

Tas pats notiek sporta nodarbību laikā – intensīva izelpa palielina attālumu, kādā aizlido no elpceļiem izdalījušies pilieni. Tomēr ārtelpās pilieni izkliedējas ātrāk, un tas samazina bīstamību. Pēc japāņu pētījumu datiem, vīrusa pārneses iespējamība iekštelpās ir 18,7 reizes lielāka nekā ārtelpās.

Atpakaļ uz sākumu

7. Kāpēc jāpievērš uzmanība tam, "uz kuru pusi pūš vējš"?

Jo pret jums vērstā gaisa plūsma var atnest līdzi koncentrētu koronavīrusa porciju no inficēta cilvēka. Lai novērtētu risku inficēties ar jauno koronavīrusu, ir svarīgi ņemt vērā gaisa plūsmu ceļus ventilētās telpās. Zinātniskā darbā aprakstīts gadījums ar kādu desmit cilvēku ģimeni Ķīnā. Viņi inficējušies stundas laikā, ieturot svētku pusdienas restorānā. Inficētais apmeklētājs sēdējis 4,6 metru attālumā, tieša kontakta ar viņu nav bijis, taču gaisa plūsma no ventilācijas bijusi vērsta virzienā no inficētā apmeklētāja uz šo ģimeni.

Jāņem vērā arī tādi faktori kā telpu piepildījums, ventilācijas sistēmu atrašanās vieta, gaisa recirkulācijas un filtrācijas līmenis, iesaka pētnieki. Zinātniskajās aprindās ir arī izplatīts viedoklis, ka jaunā koronavīrusa pārneses risks palielinās, ja kontakts ar inficētu cilvēku ir ilgāks (piemēram, pētījumos, kuros tika izsekoti kontakti, tiek apskatīts sliekšņa līmenis piecas līdz 15 minūtes, pēc šī laika risks palielinās).

Atpakaļ uz sākumu

8. Kas var mainīties fiziskās distancēšanās rekomendācijās?

Precīzāk jāņem vērā daudz faktoru, no kuriem galvenie ir atrašanās vieta (ārtelpās vai iekštelpās), gaisa plūsmu virziens, apkārt esošo cilvēku skaits, viņu darbības veids, uzturēšanās ilgums konkrētajā situācijā. Pēc Lielbritānijas valdības Zinātniski konsultatīvās grupas ārkārtējo situāciju jautājumos (SAGE) vērtējuma (.pdf), SARS-CoV-2 pārneses risks viena metra attālumā var būt divas līdz desmit reizes lielāks nekā divu metru attālumā. Tāpēc divu metru distancēšanās noteikumu neviens neatceļ. Tomēr "The BMJ" raksta autori ir pārliecināti, ka apkārtējās vides faktori ir sarežģīti un, domājams, cits citu savstarpēji pastiprina.

Tas izpaužas, piemēram, daudzu pasaules valstu gaļas kombinātos, kur regulāri mēdz būt lieli Covid-19 uzliesmojumi darbinieku vidū. Šo fenomenu iespējams izskaidrot ar to, ka gaļas pārstrādes uzņēmumos vienlaikus ir gan zema temperatūra, gan augsts mitrums (tie abi "patīk" koronavīrusam), cilvēki darba laikā atrodas tuvu cits citam, ir pastiprināta ventilācija (tā veicina vīrusa pārvietošanos), kā arī ir fona troksnis (tā dēļ cilvēki ir spiesti kliegt).

Analoģiskas daudzfaktoru riska situācijas var rasties arī citās vietās, kurās ir daudz cilvēku un valda troksnis, tādās kā bāri ar dzīvo mūziku.

Fiziskās distancēšanās noteikumi būtu visefektīvākie, ja tie atspoguļotu riska pakāpes. "The BMJ" publikācijas autoru izveidotajā tabulā redzams, kā var mainīties koronavīrusa pārneses risks atkarībā no situācijas, elpošanas intensitātes, telpas piepildījuma, kontakta ilguma un aizsargmasku lietojuma. Šie vērtējumi būtu izmantojami, ja apkārtējiem cilvēkiem nav simptomu.

Visaugstākā riska situācijās (telpa ar sliktu ventilāciju, telpā ir daudz cilvēku, kontakta laiks ir ilgs, netiek izmantotas aizsargmaskas, piemēram, pārpildītā bārā vai naktsklubā) jāizskata iespēja fiziski distancēties vairāk nekā divus metrus un līdz minimumam samazināt uzturēšanās laiku. Mazāks distancēšanās attālums var būt piemērots situācijām ar zemu riska līmeni.

Tabulā parādītie riska līmeņi ir relatīvi un neietver papildu faktorus, tādus kā cilvēku uzņēmība pret infekciju, inficēta cilvēka elpceļu izdalījumu koncentrācija, gaisa plūsmas virziens un spēks telpā, kā arī cilvēka novietojums attiecībā pret inficēto. Arī mitrumam var būt nozīme, tomēr tā pagaidām ir tikai hipotēze, norāda pētnieki.

Viņi uzskata, ka ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai paplašinātu viņu rekomendācijas un izstrādātu papildu "pretkovida" pasākumus telpās. Pēc viņu domām, īpaši svarīgi ir trīs jautājumi, kurus nepieciešams steidzami izpētīt:

  • Maksimāli pieļaujamais kontakta ar inficēto cilvēku ilgums, ņemot vērā telpas piepildījumu un vīrusa izdalīšanas līmeni (pašlaik tiek uzskatīts, ka, lai inficētos tādos apstākļos, pietiek ar piecām līdz piecpadsmit minūtēm, taču, pēc autoru domām, šāds uzskats neatbilst patiesībai).
  • No inficētā cilvēka elpceļiem izdalījušos pilienu izplatīšanās gaisā un tas, kā šo faktoru pastiprina ventilācija.
  • Elpceļu izdalījumu raksturs un īpašības, kā arī to potenciālā inficētspēja dažādu fizisko slodžu laikā.

Fiziskā distancēšanās jāuzskata tikai par daļu no sabiedrības veselības aprūpes plašākas pieejas Covid-19 pandēmijas iegrožošanai. Tā jāīsteno kopā ar kombinētām stratēģijām, tostarp roku higiēnu, uzkopšanu, gaisa stāvokļa kontroli telpās, aizsarglīdzekļu izmantošanu, rezumē pētnieki.

Atpakaļ uz sākumu

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti