Maska pret Covid-19. Kāpēc cilvēki netic pierādījumiem

Pētījumu rezultāti liecina – sejas aizsargmaskas patiešām glābj dzīvības koronavīrusa pandēmijas laikā. Tomēr strīdi par šo jautājumu nebeidzas. Cik daudz pierādījumu vēl vajag, lai pārliecinātu tos, kuri šaubās?

Covid-19 pandēmija turpinās jau vairāk nekā deviņus mēnešus. Inficējušos skaits pārsniedzis 39 miljonus, koronavīruss aiznesis vairāk nekā miljona cilvēku dzīvību. Kopš šīs globālās nelaimes sākuma epidemiologi aicinājuši visus valkāt aizsargmaskas, jo šis vienkāršais profilaktiskais līdzeklis tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem. Tomēr ir daudz nianšu, kas padara sarežģītāku šo šķietamo vienkāršību.

Slimnīcās medicīnisko masku izmantošana būtiski samazina koronavīrusa pārnesi. Savukārt ārpus medicīnas iestādēm tiek izmantotas visdažādākās maskas, tostarp paštaisītas, tāpēc dati par aizsardzības efektivitāti šādā gadījumā ir haotiski un nepilnīgi, un ir likumsakarīgi, ka tas rada šaubas un skepticismu, nereti motivējot atteikties no maskām.

“Viesīsim skaidrību – zinātne apstiprina masku izmantošanas efektivitāti, bet nesenie pētījumi rāda, ka maskas patiešām var glābt dzīvības, turklāt dažādos veidos: tās samazina iespējas, ka varētu tikt pārnests koronavīruss un notikt inficēšanās ar to, bet atsevišķi pētījumi liecina, ka aizsardzība ar maskas palīdzību var samazināt varbūtību, ka slimības norises gaita būs smaga, ja cilvēks tomēr inficēsies,” publikācijā  zinātniskajā žurnālā “Nature” raksta amerikāņu žurnāliste Linna Pīplsa. Autore aplūko rezultātus, kas gūti vairākos pētījumos par masku efektivitāti Covid-19 pandēmijas laikā.

Stāsts par diviem frizieriem

Ir daudz masku tipu dažādiem apstākļiem, kas saistīti ar potenciālu inficēšanās risku. Standarta maska izmantošanai medicīnas iestādēs ir respirators N95, kas izfiltrē 95% gaisā esošo daļiņu, kuru izmērs ir 0,3 mikrometri un lielāks. Pandēmijai vēršoties plašumā, palielinājās arī šādu respiratoru deficīts. Saistībā ar to rodas jautājums – vai iedzīvotāji ir jānodrošina tieši ar šādām, profesionālām, maskām?

“Parasti šādos svarīgos gadījumos mēs veicam klīniskos pētījumus. Tomēr šoreiz mums tam vienkārši nebija laika,” saka ASV Džonsa Hopkinsa universitātes Medicīnas skolas epidemioloģe Keita Grabovska.

Tāpēc sākumā zinātniekiem bija jāiztiek ar novērojumu un laboratorijas pētījumu rezultātiem, kā arī netiešiem datiem par citām infekcijām.

ASV uzticība maskām būtiski pieauga jūnijā pēc dabiska eksperimenta. Misūri štatā ar koronavīrusu inficējās divi frizieri (lai sargātu privātumu, dzimums netiek atklāts), un to apliecināja tests. Pirms tam abi strādāja maskās – viens ķirurģiskajā, otrs – divslāņu kokvilnas maskā. Inficējās arī viņu ģimenes, bet starp klientiem, kuriem varas iestādes nodrošināja bezmaksas testēšanu, netika konstatēts neviens inficētais. Šos abus gadījumus izpētīja  speciālisti, kā arī par tiem vēstīja plašsaziņas līdzekļi.

Rūpīgāka analīze deva jaunus apliecinājumus tam, ka maskas ir efektīvas. Pētījums, kas veikts 196 valstīs un publicēts augusta sākumā (tas gan vēl nav saņēmis ekspertu vērtējumu), liecināja, ka

iknedēļas mirstības uz vienu iedzīvotāju palielināšanās bija četrreiz zemāka tajos reģionos, kur masku valkāšana bija izplatīta vai to bija ieteikusi valdība.

Citā pētījumā tika noskaidrots , kāda ietekme bijusi ASV štatu valdību prasībām attiecībā uz masku izmantošanu aprīlī un maijā. Pēc pētnieku aplēsēm, masku valkāšana samazināja atklāto inficēšanās gadījumu skaitu par diviem procentpunktiem dienā.

Kāmīšiem maska palīdzēja

Tiesa, tādi pētījumi balstās pieņēmumos, ka cilvēki maskas valkā pareizi. Turklāt prasība valkāt maskas bieži vien noteikta vienlaikus ar citiem pasākumiem, tādiem kā pulcēšanās ierobežojumi. Tāpēc, lai noteiktu masku “tīro” aizsargefektu, nepieciešami turpmāki novērojumi periodā, kad tiek mazināti citi epidēmijas ierobežošanas pasākumi, norāda “Nature” autore.

Zinātnieki pagaidām nespēj precīzi noteikt šādu faktoru ietekmi uz cilvēku populācijām, taču viņi to var konstatēt pētījumos ar dzīvniekiem. Mikrobiologu grupa Honkongas Universitātes profesora Juaņa Guožuna vadībā ievietoja inficētus un veselus kāmīšus līdzās esošos būros. Dažos būros dzīvniekus atdalīja nožogojums, kas bija izgatavots no ķirurģiskās maskas.

Maijā publicētajā zinātniskajā rakstā teikts , ka parastajos būros apmēram divas trešdaļas neinficēto dzīvnieku inficējās ar SARS-CoV-2 no saviem slimajiem kaimiņiem. Būros, kuros dzīvniekus atdalīja ķirurģiskā maska, inficējās apmēram ceturtdaļa kāmīšu, turklāt viņu slimības gaita bija vieglāka.

Iegūtie dati liecina par to, ka maska ne tikai samazina inficēšanās varbūtību, bet inficēšanās gadījumā arī padara mazāku slimības smagas norises iespēju, apgalvo Kalifornijas Universitātes infektoloģe Monika Gandija.

Viņa ir līdzautore rakstam, kas publicēts jūlija beigās. Šajā zinātniskajā darbā ir izteikts pieņēmums, ka aizsargmaskas izmantošana samazina vīrusa devu, kas var iekļūt cilvēka organismā, un tāpēc slimība norit vieglāk vai vispār bez simptomiem.

Tātad ir acīmredzams pozitīvs efekts: ja masku valkāšana samazina slimības smagas gaitas un nāves gadījumu skaitu, tad tā līdz ar to tuvina populācijas imunitātes izveidošanos – jo vairāk cilvēku izslimos, jo ātrāk izveidosies imunitāte, un ir ļoti vēlams, lai izslimotu pēc iespējas vairāk cilvēku pēc iespējas vieglākā formā.

Transports vīrusam

Diskusijas par maskām ir cieši saistītas ar citu strīdīgu jautājumu – kā gan tomēr vīruss izplatās? Kad cilvēks runā, šķauda, klepo vai vienkārši izelpo, viņš izdala sīkas šķidruma daļiņas. Dažas no tām, lielas un pat redzamas, tiek klasificētas kā pilieni, citas – mikroskopiskas – pieder aerosolu kategorijai. Vīrusi, tajā skaitā SARS-CoV-2, pārvietojas šajās daļiņās, un daudz kas ir atkarīgs no to izmēra.

Pilieni var lidot pa gaisu un iekļūt tuvumā esošā cilvēka acīs, degunā vai mutē, un izraisīt infekciju. Bet smaguma spēks tos velk uz leju. Aerosoli var lidināties gaisā no dažām minūtēm līdz dažām stundām, izplatoties pa nevēdinātu istabu kā cigarešu dūmi.

Kāda tam ir saistība ar maskas aizsargfunkciju?

Paša vīrusa diametrs ir apmēram 0,1 mikrometrs. Tomēr vīrusi paši no sevis “neceļo”, to transportlīdzekļi ir pilieni un aerosoli, kuru izmērs ir no 0,2 līdz vairākiem simtiem mikrometru.

Zinātnieki vēl līdz šim nav pārliecināti, kāds “transporta” daļiņu izmērs ir visbūtiskākais Covid-19 pārnesei. Tāpat arī zinātnieki joprojām nezina, kāds ir galvenais gripas pārneses veids, lai gan gripa tiek pētīta daudz ilgāk.

Daudzi pētnieki uzskata, ka galvenais Covid-19 pandēmijas iemesls ir vīrusa bezsimptomu pārnese. Tādā gadījumā var pieņemt, ka vīrusi tomēr mazāk tiek nodoti klepojot un šķaudot, bet svarīgākais pārneses veids ir aerosoli. Tāpēc ir vērts aplūkot, kuras maskas spēj aizšķērsot ceļu aerosoliem, raksta Pīplsa.

Galvenais ir audums

Pat labi pieguļoši respiratori N95 reālos apstākļos nedaudz atpaliek no deklarētā efektivitātes līmeņa, faktiski izfiltrējot apmēram 90% aerosolu izmērā līdz 0,3 mikrometriem.

Starptautiska pētnieku grupa, izvērtējot novērojumu rezultātus, konstatējusi, ka ķirurģisko un kvalitātes ziņā tām pielīdzināmo auduma masku aizsardzības līmenis ir 67%. Virdžīnijas Politehniskā institūta un štata universitātes zinātnieku nepublicētā darbā ir minēti dati par to, ka

pat kokvilnas T krekls var bloķēt pusi ieelpojamo aerosolu un gandrīz pusi izelpojamo aerosolu divu mikrometru diametrā.

Taču, ja aerosolu daļiņu izmērs ir 4–5 mikrometri, gandrīz jebkurš audums var bloķēt vairāk nekā 80% aerosolu abos virzienos. Vairākas auduma kārtas dod lielāku efektu, un, jo blīvāks audums, jo labāk.

Cits pētījums liecina, ka maskas ar dažādu, tādu kā kokvilna un zīds, audumu kārtām spēj aizturēt aerosolus labāk nekā maskas, kas izgatavotas no viena materiāla.

ASV Djūka universitātes Medicīnas skolas klīniskais pētnieks Ēriks Vestmans augustā kopā ar kolēģiem demonstrēja  masku pārbaudes efektivitātes metodi. Izmantojot lāzerus un viedtālruņu kameras, zinātnieki salīdzināja, cik lielā mērā 14 dažādi materiāli aiztur pilienus, kas tiek izdalīti sarunas laikā. Viņi noskaidroja, ka liela daļa auduma un ķirurģisko masku ir patiešām efektīvas. Savukārt šalles no poliestera vai cita sintētiska materiāla, pēc visa spriežot, samazina izdalāmo pilienu lielumu. Tāpēc pilieni ilgāk aizkavējas gaisā un inficēšanās risks pieaug. Pēc Vestmana vārdiem, tas var būt pat sliktāk nekā vispār neaizsegt muti un degunu.

Sociālā atbildība

Jautājumi par maskām attiecas ne tikai uz bioloģiju, epidemioloģiju un fiziku. Aizsargmasku efektivitāte reālajā pasaulē daudzējādā ziņā ir atkarīga no cilvēku uzvedības.  Ir dati, kas liecina, ka maskas uzvilkšana var mudināt tās valkātāju un apkārtējos rūpīgāk ievērot citus piesardzības pasākumus, tādus kā sociālā distancēšanās. Iespējams, maskas mums atgādina par kopīgo atbildību. Tomēr, lai tā būtu, vajag, lai cilvēki tās valkātu, norāda autore.

ASV kopš jūlija beigām masku valkāšanas līmenis stabili ir 50%. Pēc Vašingtonas štata universitātes datiem, tas ir būtiski vairāk nekā martā un aprīlī. Universitātes pētnieku izstrādātie modeļi ļauj prognozēt, ka, ja kopš 24. septembra masku lietošanas līmenis ASV tiktu palielināts līdz 95% (tāds līmenis ir, piemēram, Singapūrā), tad Savienotajās Valstīs līdz nākamā gada 1. janvārim izdotos glābt gandrīz 100 tūkstoš dzīvību.

Sabiedrības viedokli par masku valkāšanu joprojām turpina ietekmēt pretrunīgi pētījumi.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) un ASV Slimību kontroles un profilakses centrs sākumā atturējās ieteikt plaši izmantot maskas, daļēji tāpēc, ka bažījās par to, ka masku krājumi varētu izsīkt un tāpēc maskas varētu nepietikt medicīnas darbiniekiem. Aprīlī Savienoto Valstu Slimību profilakses un kontroles centrs ieteica valkāt maskas gadījumos, kad nav iespējama fiziskā distancēšanās; PVO ar tādu rekomendāciju nāca klajā jūnijā.

Arī politiskie līderi nav bijuši īpaši konsekventi šajā jautājumā. ASV prezidents Donalds Tramps izteica atbalstu maskām, taču reti tās lietoja pats. Viņš pat izsmēja savu politisko sāncensi Džo Baidenu par maskas pastāvīgu valkāšanu, un tas notika tikai dažas dienas pirms tam, kad Trampam tika diagnosticēts Covid-19. Citi līderi, tostarp Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova un premjerministrs Igors Matovičs, jau pašā pandēmijas sākumā valkāja maskas publiski, lai rādītu piemēru tautai.

Pašlaik grupa zinātnieku no Dienviddānijas Universitātes veic vienu no plašākajiem pētījumiem par to, cik efektīvas aizsardzībā pret Covid-19 ir sejas maskas. Vienā no Āfrikas nabadzīgākajām valstīm Gvinejā-Bisavā šajā projektā iesaistīti 40 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc nejaušības principa pusei mājsaimniecību tiks izdalītas divslāņu auduma maskas, divas katram ģimenes loceklim vecumā no desmit gadiem. Pēc tam zinātnieki vairākus mēnešus novēros abas grupas, lai noskaidrotu, cik daudz katras grupas pārstāvju inficējas ar Covid-19 vīrusu. Katrai grupai arī tiks sniegti ieteikumi par to, kā izsargāties no inficēšanās, vienīgi grupa, kas nebūs saņēmusi maskas, netiks informēta par masku izmantošanu.

Šis projekts gan tiek kritizēts kā neētisks. Kritiķi norāda, ka jaunais koronavīruss ir pārāk bīstams, lai šādi eksperimentētu ar apdraudētiem cilvēkiem.

Tomēr projekta zinātnieku grupas dalībniece Kristīna Benna to aizstāvējusi, paskaidrojot, ka pētījuma beigās arī otra grupa saņems maskas, turklāt tai noderēs informācija par izsargāšanos no inficēšanās. Bet iegūtie dati tiks izmantoti globālajās zinātniskajās debatēs, kuru nolūks ir noskaidrot masku efektivitāti aizsardzībā pret Covid-19.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti