ĪSUMĀ:
- Nākamnedēļ varētu pabeigt pagaidu žoga uzstādīšanu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
- Atlicis vēl uzstādīt sešus no kopumā 37 kilometriem.
- Robežsardze: žogs darbojas efektīvi. Neviens migrants to pārvarēt vai pārgriezt nav mēģinājis.
- Tomēr centieni iekļūt Latvijā turpinās vietās, kur žoga nav.
- Pagaidām neesot signālu, ka Latvijas virzienā migrantu plūsma varētu pieaugt.
- Robežsardze apliecina, ka šādam scenārijam ir gatava.
Pagaidu žogs 37 km garumā
Būvnieku rosība uz robežas drīzumā beigsies. Atlikuši vēl seši kilometri. “Pašlaik izbūvēts 31 kilometrs. Un ir skaidrs, ka līdz nākamās nedēļas beigām tiks pabeigts izbūvēt šo žogu, jo pēdējā piegāde ir beidzot notikusi,” apliecināja Golubeva.
Dzeloņstieples uzstādīšanu uz robežas ar Baltkrieviju pavadījušas dažādas aizķeršanās. Valdība žoga uzstādīšanu atbalstīja 10. augustā, savukārt darbi sākās gandrīz divus mēnešus vēlāk. "Pirmais iepirkums nav bijis veiksmīgs, jo uzņēmējs solīja piegādāt, bet nepiegādāja. Tad uzreiz otrais konkurss notika, un bija iespējams sākt darbus. Paši darbi jau tik daudz laika neaizņem, kā diemžēl aizņem piegāde," skaidroja ministre.
Robežsardzes vadība ar ministri vēl vērtē, vai pagaidu žogs nepieciešams vēl kādos posmos. Savukārt aptuveni 130 kilometru garā pastāvīgā žoga būvnieku varētu izvēlēties februārī, teica Golubeva. Vai to izdosies uzbūvēt ātrāk nekā iepriekš plānotajā 2024. gadā, ministre prognozēt nevēlējās.
Pagaidu žogs kopumā būs uzstādīts 37 kilometru garumā, kas ir aptuveni piektā daļa no Latvijas-Baltkrievijas robežas. Daudzās vietās žogu fiziski neesot iespējams uzstādīt upju un purvu dēļ. Pagaidu žogam izvēlētas tikai kritiskākās vietas.
Piemēram, vietā, kur agrāk bijis ceļš starp Latviju un Baltkrieviju, ārkārtējās situācijas sākumā baltkrievu amatpersonas ar varu grūda migrantus Latvijā. Kopš tur ir pagaidu žogs, šajā vietā robežu šķērsot neviens vairs nemēģina.
Valsts robežsardze arī nav manījusi gadījumus, kad migranti mēģinātu dzeloņstiepli pārkniebt.
Cenšas šķērsot robežu bez žoga
Tomēr citās vietās robežā, kur žoga nav, mēģinājumi iekļūt Latvijā turpinās. Situācija nav vienkārša, bet tā tiek kontrolēta un satraukumam nav pamata. Tā pie pagaidu žoga uz Latvijas–Baltkrievijas robežas informēja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks Juris Kusiņš.
Tiek izmantoti psiholoģiska rakstura apturēšanas paņēmieni. Piemēram, tiek atskaņotas iepriekš ierakstītas uzrunas kurdu, arābu, angļu un krievu valodās.
“Kurdu, arābu, angļu, krievu valodā skaļi atskaņojam šīm personām, ka par nelikumīgu ieceļošana Latvijas teritorijā draud kriminālatbildība. Paši šie nelikumīgie robežšķērsotāji redz robežsargus, viņu ekipējumu, zemessargus, kuri ir gatavi viņus atgriezt, un pārsvarā šis moments nostrādā. Personas pašas labprātīgi atgriežas Baltkrievijā. Nav nācies viņus fiziski atgrūst,” pastāstīja Kusiņš.
Robežsardzes pārstāvis norādīja – Latvijas dienesti esot gatavi arī lielākai migrantu plūsmai, kas varētu tikt vērsta uz Latviju no Baltkrievijas. “Gan Valsts robežsardze, gan mūsu sadarbības partneri – Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, valsts drošības iestādes – ir gatavi šādiem notikumu pavērsieniem. Ir izstrādāti attiecīgi algoritmi un rīcības plāni,” pastāstīja Kusiņš.
Kādas tieši darbības paredz algoritmi, Valsts robežsardze neatklāj. Tos gan zināja stāstīt iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”): “Policija ir apmācīta kontrolēt pūli, ja tāda situācija izveidosies. Pašlaik tāda situācija nav novērojama pie mūsu robežas, bet mēs arī tai gatavojamies. Arī policijai ir savi tehniskie līdzekļi.”
Vietēji iedzīvotāji bez satraukuma
Iepriekšējo mēnešu uzmanība Baltkrievijas robežai satraukumu vietējo iedzīvotāju vidū gan īsti nav radījusi. Tā apgalvo Varnavičos satiktie. Lai gan šogad nav bijusi vajadzība, viņiem ir pieredze, kā rīkoties, ja ciematu šķērso kādi aizdomīgi ārzemnieki.
“Apmēram pirms trīs gadiem nāca laikam irākieši. Man pagalmā pat iegāja. Seši cilvēki. Viņi prasīja, kā nokļūt līdz centram. Arābiski prasīja, bet arābiski es jau nesaprotu. Tad angliski mēģināja, sapratu, ka prasa taksi un centru. Pazvanīju robežsargiem, un viņi atbrauca,” atcerējā Varnaviču iedzīvotājs Iļja.
Līdzīgi pastāstīja arī Varnaviču iedzīvotāja Ņina: “Jā, tie paši. Laikam bija sadalījušies pa grupām. Ar bērniem bija. “Taxi, taxi!”. Saku: nu nav taksi. Tā atbildēju.”
Policija ciemā, kas ir pēdējā apdzīvotā vieta starp Daugavu un robežu, patrulējusi arī pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Arī bruņoto spēku pārstāvjus vietējie nav manījuši.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
