Situācija kļūst labāka, taču ir gadījumi, kad slimnīcas no ministrijas nav saņēmušas naudu par ieguldījumiem, kas veikti vēl martā.
Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs norādīja: "Vispirms varbūt vajadzētu norēķināties par iepriekšējiem slimnīcu izdevumiem un tad aicināt tās uz nākošajiem varoņdarbiem, bet tagad iznāk, ka mēs atkal taisām gultas, pērkam aparatūru. Ir tas plāns uz 1. decembri atvērt 3000 gultas, ja gadījumā visi striķi trūkst. Protams, valsts saka, tur interesanti bija uzrakstīts, – ka plāno samaksāt to, un mēs teicām, ka vajadzētu ielikt termiņu, bet uz šo brīdi to atteica mums."
Veselības ministrijā nenoliedza, ka kārtība, kādā atmaksājama izlietotā nauda, ir gana smagnēja un var prasīt laiku. Ministrijas valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins skaidroja – uz atmaksu jāgaida, jo pastāv garš saskaņošanas process.
"Pie līdzekļu pieprasīšanas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir sekojošs process jāievēro: pirmkārt, jāinformē valdība par problēmu, jāizdomā nepieciešamais finansējums. Pēc šīs informācijas pieņemšanas zināšanai attiecīgi ministrijai jāiesniedz rīkojums par līdzekļu pieprasīšanu neparedzētiem gadījumiem. Tam seko izskatīšana Saeimas Budžeta komisijā. Pēc Saeimas Budžeta komisijas apstiprinājuma rodas iespēja slēgt līgumu par attiecīgā finansējuma piešķiršanu slimnīcām, savukārt, lai līdzekļi tiktu faktiski pārskaitīti, vēl ir iekšējs process ar Finanšu ministrijas rīkojumu, ar kuru tad ministrijai tiek piešķirts finansējums," klāstīja Kņigins.
Viņš skaidroja, ka ir dažādas jomas, kurās slimnīcas iegulda līdzekļus un gaida atmaksu. Piemēram, par aizsarglīdzekļiem slimnīcas kopumā ieguldījušas un vēl nav saņēmušas atpakaļ aptuveni piecus miljonus eiro. Bet arī šī summa jau tūdaļ tikšot apstiprināta un slimnīcas to saņems.
Tikmēr slimnīcās situācijas ir dažādas – lielākajām slimnīcām sagaidīt ieguldīto līdzekļu atmaksu ir vienkāršāk. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš skaidroja, ka slimnīca saņēmusi aptuveni 90% no pieprasītajiem līdzekļiem un šī ieguldījumu daļa neesot tik apjomīga, lai tik lielai slimnīcai radītu kādas nopietnas grūtības.
"Kopumā slimnīcas pārvaldītie finanšu resursi ir lieli un tas nerada būtisku ietekmi uz mūsu darbību. Mēs esam lieli, spējam to absorbēt un pārdalīt iekšēji līdzekļus," teica Muciņš.
Savukārt Daugavpils slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs atzina, ka arī Daugavpils slimnīca vēl gaida dažu ieguldījumu atmaksu, taču tās tomēr tiek atmaksātas savlaicīgāk, nekā bija iepriekš.
"Par virsstundām, par aizsarglīdzekļiem un visu pārējo, paldies Dievam, miljoni nav, bet maksā novēloti. Mums beidzot samaksāja par virsstundām ar divu mēnešu nobīdi," viņš pastāstīja.
Semjonovs skaidroja, ka šāda situācija rada bažas, jo slimnīcām ir dažādi parādi piegādātājiem, un neziņa, kad tiks saņemta nauda, lai samaksātu par pakalpojumu, rada neskaidrību un nedrošību.
Eksperts: šāds modelis ir riskants
Esošas modelis, kurā slimnīcas spiestas ieguldīt savu naudu un tad gaidīt to no ministrijas, nav pareizs, tas ir riskants un rada nenoteiktību. Tā uzskata Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs. Viņš saka – šāda kārtība ir nepieņemama un īpaši neatbilstoša krīzes apstākļiem.
Grafs skaidroja, ka šāda kārtība ir nepieņemama un īpaši neatbilstoša krīzes apstākļiem.
Grafs norādīja: "No slimnīcām tiek sagaidīts, ka tās steidzami veiks konkrētas darbības – iekārtos gultas, veiks iepirkumus, remontus un pielāgos infrastruktūru, un tāpat tam ir piešķirti līdzekļi. Tā ka, no vienas puses, tas finansējums ir pieejams, bet tiešām ļoti novēloti sasniedz slimnīcas kontu. Teiksim, 1. slimnīcas gadījumā tas bija vairāk nekā pusgads, kad pēc visu dokumentu iesniegšanas finansējums tika gaidīts. Un kāpēc tas nav labi – protams, tā ir nenoteiktība arī pašām slimnīcām – kādā veidā šos finanšu riskus var vadīt un kad šī nauda ienāks."
Grafs spriež, ka tad, ja slimnīcas kontā ir brīvi līdzekļi, tad teorētiski šāds modelis ir iespējams, bet, ja nav, tad rodas jautājums – no kuriem līdzekļiem to finansēt, lai krīzes risinājumus ļoti ātrā laikā varētu panākt?
Viņš arī vērsa uzmanību, ka vajadzētu analizēt, kāpēc tā vispār notiek. "Vai tā ir neuzticēšanās, kas, protams, nepalīdz krīzes situācijās, vai tā ir, piemēram, nepietiekama izpratne, ka arī slimnīcām savs darbs ir jāplāno, finanses jāplāno. Vai arī šajos birokrātiskajos džungļos naudas plūsma nav pielāgota konkrētajai krīzei un veidam, kā to krīzi risināt," viņš uzskaitīja.
Grafs ieteiktu sakārtot šo procesu. "Ja ir noteikts konkrēts mērķis, kam šis finansējums ir iezīmēts vai piešķirts, vai nu tas ir caur līgumu vai valsts slimnīcas gadījumā tā ir pamatkapitāla palielināšana, tad tiem lēmumiem ir jāseko tūlītēji, lai finansējums sasniegtu adresātu un uzreiz valdes un tur, kur ir, arī padomes var rīkoties, lai attiecīgos darbus, remontus un iekārtas nopirktu un izlietotu."
Latvijas Radio: Esat arī runājis ar slimnīcu vadītājiem. Tad ir skaidrs, kā tieši rīkoties, lai mainītu šo situāciju?
Grafs: Tas temps ir ļoti gauss. Un, ja tie ir noslēgtie līgumi, tie ir pēc principa: "Jūs ieguldāt savu naudu, iesniedzat čekus, tad mēs izvērtēsim, un tad mēs to naudiņu atgriezīsim." Bet, ja tas ir krīzes risinājums, tad visticamākais variants ir tāds, ka tam jābūt avansa maksājumam vai pilnai summai un paredzot arī nosacījumus līgumā, kāds ir mērķis, kādām atskaitēm jābūt un kāda ir atbildība, ja nauda netiek izlietota korektā veidā. Tas noteikti paātrinātu iezīmētās naudas plūsmu. Nu, ja tas ir pamatkapitāls, tad pēc valdības lēmuma, ka ir pieņemts lēmums ieguldīt konkrētu naudas summu pamatkapitālā, tad Veselības ministrijai kā slimnīcu īpašniekam valsts sekretāra personā ir jāsasauc steidzīgi sapulce, jāpieņem lēmums par kapitāla palielināšanu un šī nauda attiecīgi jāiegulda, lai slimnīcu vadība var rīkoties ar šo naudas summu.
