Panorāma

Panorāma

Panorāma

VBTAI priekšnieka amatā virzīs Jāni Ābeli

Skolās daudz neskaidrību par gaidāmo mācību gadu

Skolās Covid-19 dēļ daudz neskaidrību par gaidāmo mācību gadu

Bažas saistībā ar nākamā mācību gada sākšanos publiski paudušas jau vairākas pašvaldības. Tās raizējas par Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto iniciatīvu – pašvaldībām ļaut pašām lemt par klātienes mācību pārtraukšanu atbilstīgi Covid-19 izplatībai skolā un pašvaldībā. Epidemiologi un eksperti gan mierina – iespēju robežās ieteikumi par pareizāku rīcību tikšot sniegti un ieviest attālinātās mācības visā valsts teritorijā vienlaikus nav nepieciešams.  

Līdz jaunajam mācību gadam atlicis vien nedaudz vairāk nekā mēnesis. Pagaidām skolēni un viņu vecāki var gatavoties mācību materiālu iepirkšanai un domai, ka uz skolu atkal drīkstēs doties klātienē.

Tai pašā laikā atbildīgās amatpersonas ir gatavas daļēji attālināto mācību ieviešanai, kad mājās paliek vecāko klašu audzēkņi, bet 1. līdz 6. klašu bērni mācības apmeklē.

Par piemērotāko modeli, tai skaitā pilnīgu klātienes mācību pārtraukšanu, drīkstēšot lemt katra skola un pašvaldība.

Tiesa, nekādu kritēriju, kādos balstīt šādu lēmumu, nav.

“Šādā veidā mēs neesam runājuši ar Veselības ministriju, ka būtu konkrēts saslimušo skaits, pie kāda skolas netiek atvērtas,” atzina izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Piemēram, Jūrmalā nākamo mācību gadu gatavojas atsākt klātienē, skolēniem fiziski atgriežoties skolas solos, jo neslēpj, ka aizvadītie attālināto mācību mēneši nebija viegli.

Taču valsts paziņojums, ka pašvaldības pašas varētu lemt, kā organizēt mācību procesu, Jūrmalai sagādā zināmas raizes, jo šeit līdz šim reģistrēti 42 saslimšanas gadījumi.

“Es nedomāju, ka skolas vadība vai Izglītības pārvalde varētu pieņemt kompetentāko lēmumu. Tas, kas tagad parādījās Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā, ka ir runa par 7.-12. klašu skolēniem, ka tikai tiem varētu noteikt mācības attālināti… Bet ir uzreiz jautājums, kas notiek ar attiecīgo skolēnu brālīšiem un māsiņām, kas mācās 1.-6. klasē? Kas notiek ar skolotājiem?” jautāja Jūrmalas domes Izglītības pārvaldes vadītājs Imants Vasmanis.

Tie ir ļoti atbildīgi lēmumi, kas, pēc Vasmaņa teiktā, atsauksies arī uz skolēnu zināšanu līmeni un konkurenci, jo līdz šim vienādos apstākļos mācījās visi, bet tagad varētu būt citādāk.

Gatavi atgriezties skolas solā ir Aglonas skolu skolēni. Viņi līdz šim mācījās attālināti, lai gan Aglonā nav reģistrēts neviens Covid-19 pozitīvs slimnieks.

Ja vīruss pašvaldību piemeklēs, tad gan gribētu konsultēties ar epidemiologiem, jo skolās šādu speciālistu nav.

“Patiešām tas ir ļoti atbildīgi - pašam pieņemt tādu lēmumu. Es domāju, ka valstij vajadzētu to skatīties pa reģioniem. Ja Rīgā slimo, kāpēc mēs nevaram mācīties klātienē?” jautāja Priežmalas pamatskolas direktore Sandra Rakova.

Pašvaldību savienībā gan aicina neraizēties. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis norādīja, ka “infektologi ir solījuši, ka viņi rūpīgi sekos informācijai, uzlabos ieteikumus un pašvaldībai šos lēmumus, kā pareizi rīkoties, nemaz nebūs tik grūti pieņemt''.

Jurijs Perevoščikovs no Slimību profilakses un kontroles centra ceturtdien, 23. jūlijā, raidījumā “Rīta Panorāma” pauda, ka jāņem vērā – mācību process skolās notiek slēgtās telpās, un tāpēc, kādam bērnam saslimstot, karantīnā būs jāsūta visa klase.

Svarīgs arī skolas izmērs un iespējas ievērot divu metru distancēšanos.

“Neapšaubāmi, ja skolā būtu konstatēts saslimšanas gadījums bērnam, skolēnam vai darbiniekam, būs arī veikti pretepidēmijas pasākumi, būs izsvērts, cik tālu šī slimība varēja izplatīties. Vai vienas klases robežās, vai tur bija kādi pasākumi, neraugoties uz ierobežojumiem, kur bērnu skaits varētu būt lielāks,” sacīja Perevoščikovs.

Viņš arī akcentēja, ka SPKC nevarēs konsultēt katru pašvaldību, ja Covid-19 izplatība skars visu valsti. Tādā gadījumā, visticamāk, gan nāktos atgriezties pie centralizētas kārtības visā valstī, pauda epidemiologs.   

KONTEKSTS:

Jūlija sākumā Latvijā bija vērojams reģistrēto Covid-19 gadījumu skaita pieaugums. Reaģējot uz saslimstības pieaugumu, valdība nolēma atjaunot dažus ierobežojumus kafejnīcām, un saīsināt kafejnīcu un restorānu darbības laiku.

Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.

No jūlija pasākumos ārā drīkst pulcēties 1000 cilvēki; no augusta šie griesti būs 3000 cilvēku. Ierobežojumi iekštelpās atkarīgi no telpas lieluma. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.

 

Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti