Parlamentā informēja, ka jauns likuma projekts izstrādāts, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti un valsts tautsaimniecības drošību, kā arī noteiktu, kuri līdzšinējie atbalsta pasākumi tiks turpināti arī pēc koronavīrusa izraisītās ārkārtējās situācijas beigām.
Likuma anotācijā norādīts, ka visus iepriekš noteiktos ierobežojumus nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, tādējādi ieviestie atbalsta pasākumi turpināsies, kamēr Covid-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai tie būs nepieciešami.
Plānots, ka līdz šī gada beigām uzņēmumi neatkarīgi no nozares varēs pieteikties līdzšinējiem atbalsta instrumentiem, ko administrē finanšu institūcija "Altum". Tāpat paredzēts saglabāt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trim gadiem, un pieteikties šim atbalstam nodokļu maksātāji varēs vēl līdz šī gada beigām.
Pēc ārkārtējās situācijas beigām plānots saglabāt arī dīkstāves pabalstu, līdz gada beigām varēs darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām savienībām, kā arī turpināties līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem.
Tāpat plānots, ka līdz gada beigām pašvaldības varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu iedzīvotājiem.
Likumprojektā paredzēts turpināt arī citus līdzšinējos atbalsta pasākumus, un plānots, ka jaunais likums pēc ārkārtējās situācijas beigām aizstās līdzšinējo likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".
Ne visi deputāti bija vienisprātis par likuma nepieciešamību skatīt Saeimā steidzamības kārtā. Tas nozīmē, ka to Saeimā skatīs divos lasījumos, un otrajā, galīgajā lasījumā likumu iecerēts skatīt tuvākajā ārkārtas sēdē.
Ministru kabinets lēmis, ka līdz ar ārkārtējās situācijas beigām 9. jūnijā beidzas esošā Covid-19 likuma darbība un to vietā stāsies divi jauni likumi.
“Tātad šie likumi regulē jau citu situāciju. Tas ir pēc ārkārtējās situācijas - kā pāriet uz ierasto regulējumu. Tā varētu būt atsevišķu ierobežojumu privātpersonām atcelšana. Tik, cik vajag un ir iespējams, tad tiktu sniegts atbalsts tām personām, kas cietušās šīs Covid-19 izraisītās krīzes dēļ,” pastāstīja Saeimas juridiskā biroja pārstāve Anita Kozlovska.
Viņa norādīja, ka esošā Covid-19 likuma pārstrādāšana būtu laikietilpīga un šajā situācijā to kvalitatīvi izdarīt nav iespējams.
Tika apsvērta arī iespēja radīt vienu likumu. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina skaidroja, kādēļ valdība 14. maija sēdē izlēma iet šādu ceļu – sagatavot divus jaunus likumus, nevis vienu. Viens likums ir par atbalstu un īpašiem nosacījumiem ekonomiskās krīzes seku pārvarēšanai, ko ir radījusi Covid-19 ietekme, un otrs ir par personu tiesībām un pienākumiem un iestāžu kopējo darbību.
Likumus asi kritizēja Latvijas Zemnieku savienība. Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka lielākie iebildumi ir nevis par formu, bet gan saturu.
Viņasprāt, līdz ar jauno Covid-19 likumu tiks dotas milzīgas pilnvaras Ministru kabinetam ārpus ārkārtējās situācijas laika, un tam deputāte pamatojumu neredz.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. Vienlaikus valsts izveidoja dažādus veidus, kā atbalstīt uzņēmējus un darbiniekus, kuru bizness apstājies Covid-19 dēļ.
Valdība jau 28. maijā lēma, ka Latvijā noteiktie dažādie atbalsta pasākumi Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem saglabāsies līdz 2020. gada beigām.
