“Pētījums liecina, ka sabiedriskie mediji saglabā augstu uzticības līmeni. Latvijas Televīzijai uzticas 86%, Latvijas Radio uzticas 83%, bet portālam LSM.lv – jau 77% auditorijas, kas ir par 5% vairāk nekā 2019. gadā. Kopējais sabiedrisko mediju lietotāju loks pārsniedz 80%. Taču mediju lietošanas paradumi ir līdzīgi kā mediju vidē kopumā – jo gados jaunāki iedzīvotāji, jo vairāk informāciju iegūst internetā, digitālajās platformās un sociālajos tīklos. Bet gados vecāki iedzīvotāji joprojām biežāk priekšroku dod tradicionāliem informācijas kanāliem – televīzijai un radio,” pastāstīja NEPLP locekle Ieva Kalderauska.
Pētījuma rezultāti liecina, ka īpaši strauji pieaugusi Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un LSM.lv sociālo tīklu kontu popularitāte, tostarp "Facebook", "Twitter", "Youtube", "Instagram'' un citur. To lietotāju skaits gada laikā ir palielinājies par 14%.
Sabiedrisko mediju sociālo tīklu konti ir īpaši populāri gados jaunu cilvēku vidū. Visvairāk tos lieto iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 55% šīs vecuma grupas respondentu. Tam seko 48% jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem un 46% ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem.
Arī portāls LSM.lv populārāks ir gados jaunāku cilvēku vidū. Visvairāk to apmeklē iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem jeb 49% šīs vecuma grupas respondentu,
kam seko 35% iedzīvotāju vecumā no 35–44 gadiem, 32% iedzīvotāju vecumā no 16–24 gadiem un 31% vecumā no 45–54 gadiem.
“Sabiedriskajiem medijiem, kuriem izveidojies savs uzticams skatītāju un klausītāju loks, ir lieli izaicinājumi tikt līdzi mediju patēriņa tendencēm. Tā kā arvien vairāk saturs tiek patērēts interneta vidē, digitālajās un sociālajās platformās, to esam ņēmuši vērā, arī izstrādājot šī gada sabiedrisko pasūtījumu. Tajā liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai saturs tiktu izplatīts arī interneta kanālos. Ir skaidrs, ka ilgtermiņā pieaugs kopējā sabiedrisko mediju budžeta daļa kvalitatīva multimediju satura nodrošināšanai, un sabiedriskie mediji turpinās attīstīt arī jaunas platformas. Tostarp, piemēram, televīzija plāno mazākumtautību saturu pārlikt pilnībā uz jaunu multimediju platformu. Savas multimediju studijas attīsta arī radio,” stāstīja Kalderauska.
NEPLP veiktais pētījums liecina, ka lēnām turpina mazināties skatītāju skaits tradicionālajos kanālos – Latvijas Televīziju pērn skatījās 68% (-1%) Latvijas sabiedrības, līdz 54% sarucis Latvijas Radio klausītāju loks (-4%). Tikmēr par LSM.lv lietotāju sevi uzskata 28% (+1%) Latvijas iedzīvotāju, bet sabiedrisko mediju kontus sociālajos tīklos lieto jau 38% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 14% vairāk nekā pirms gada.
Pēc pētījuma datiem, Latvijas sabiedriskos medijus informācijas iegūšanai lieto 91% latviešu un 63% cittautiešu.
Reģionu griezumā sabiedriskos medijus visvairāk iecienījuši iedzīvotāji Vidzemē (92%), Zemgalē (91%) un Kurzemē (90%), kā arī Pierīgā (86%). Tam seko Rīga (78% iedzīvotāju). Bet retāk Latvijas sabiedriskos medijus skatās un klausās Latgalē dzīvojošie (55%).
NEPLP sadarbībā ar uzņēmumu “Latvijas fakti” veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām ir veikts 2020. gada oktobrī, aptaujājot 1547 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 gadiem, kā arī veicot dziļās intervijas ar mediju ekspertiem. 75% interviju veiktas ar tiešās intervēšanas metodi respondentu dzīvesvietās un 25%, izmantojot datorizētas telefonintervijas.
